Harijs Švarcs
finanses, ekonomika
Par valsts uzņēmumu privatizāciju
Pievienots 2010 gada 8. oktobrī | 0 komentāri
Drukāt
Pēdējā laikā ir uzvirmojušas diskusijas par to, ko darīt ar daudzajiem valsts pilnīgā vai daļējā īpašumā esošajiem uzņēmumiem. Viens no argumentiem, kas bieži vien izskan, ir tāds, ka pašlaik nav īstais laiks to darīt, jo akciju cenas ir zemas un labu cenu par uzņēmuma pārdošanu pašlaik iegūt nav iespējams. Te man ir pāris lietas, ko piebilst:

1 . Ja kāds jūtas spējīgs 1-2 gadu griezumā precīzi noprognozēt akciju cenu kustību finanšu tirgos, tad viņam/viņai noteikti ir jāapsver iespējas savas unikālās spējas izmantot akciju investīciju lauciņā. Ja nu tā tomēr īsti nav un akciju cenu prognozēšanas spējas izzūd brīdī, kad runa sākas par savas naudas ieguldīšanu, tad labāk tomēr atgriezties pie vecās labās patiesības, ka noprognozēt akciju cenu kustību pāris gadu laikā ir tuvu neiespējamam.

Līdz ar to arī jebkādas spekulācijas par to, ka tagad pārdot nav īstais laiks, jo cenas ir zemas un labāk ir pagaidīt vēl pāris gadus un tad pārdot, nav īsti vietā. Šāda loģika strādātu vienīgi tajā gadījumā, ja mēs varam ar uzņēmumu pārdošanu atļauties gaidīt vismaz 5 vai 10 gadus, jo tikai šādā periodā parādās kaut cik ticamas spējas kaut ko tiešām noprognozēt finanšu tirgos. Vai mums šāda privilēģija ir, zinot ārējā un iekšējā parāda apjomus un tā ikgadējās apkalpošanas izmaksas, kas savos apmēros varētu pārsniegt veselības aizsardzības budžetu, ir jau atsevišķas diskusijas vērts jautājums.

2 . Izvērtējot valsts uzņēmumu pārdošanu, ja vien tas nav valsts stratēģisks  objekts, no valsts viedokļa ir jāsalīdzina 2 lietas:

a . Cik valsts nākotnē nopelnīs, paturot uzņēmumu savā īpašumā;
b . Cik valsts varētu nopelnīt, uzņēmumu pārdodot, un iegūto naudu izmantojot citiem valsts mērķiem, piemēram, atbalstot uzņēmējdarbību un/vai atdodot valsts parādu.

Piemēram, ja paredzamā atdeve no valsts uzņēmuma ir 3% gadā, kamēr, to pārdodot, valsts varētu izvairīties no kārtējā aizņēmuma, par kuru būs jāmaksā 5%, kopējais labums, uzņēmumu pārdodot, būs lielāks. Vēl viens piemērs. Ja, pārdodot uzņēmumu, saņemtos līdzekļus varētu efektīvi izmantot uzņēmējdarbības atbalstam, kas, piemēram, ienestu 10-15% peļņu, ļaujot uzņēmumiem nostiprināties ārvalstu tirgos un paplašinot savu darbību, kas vēlāk valsts budžetā atgrieztos augstāku ieņēmumu vai zemāku izdevumu veidā, tad tas arī būtu izdevīgi. Savukārt, ja valsts īpašumā ir efektīvi pārvaldīts uzņēmums, kas valstij ik gadus ienes, piemēram, 10% peļņu, kamēr alternatīvie naudas izmantošanas veidi, šo uzņēmumu pārdodot, ir daudz vājāki, uzņēmums var droši palikt valsts paspārnē.

Līdz ar to varam arī secināt, ka lēmumu pārdot vai nepārdot valsts uzņēmumu nenosaka vis situācija finanšu tirgos vai cena, bet gan tas, kā šos līdzekļus valsts spētu alternatīvi izmantot savā labā.


Komentāri:
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Tavs komentārs:
Par autoru
Swedbank Ieguldījumu Sabiedrības valdes priekšs ...
Vairāk
Reklāma