Tā samērā klusi un nemanāmi vairumam sabiedrības ir paslīdējis garām
fakts, ka Labklājības Ministrijas uzkrātie 950 miljoni latu tika
iztērēti pamatbudžeta deficīta finansēšanai. Uzkrājums, kam bija
jākalpo nākotnes pensionāriem, pašlaik nav atgūstams un tā vietā
palicis tikai tukšs, ar reālu naudu nesegts „virtuāls” ieraksts.
Uz minētā fona šodien varam tikai apcerēt, cik daudz mazāk sāpīga būtu pašreizējā sociālo izdevumu griešana, ja šī nauda mums tagad būtu pieejama.
Kāpēc šāda situācija radās?
Sociālā budžeta uzkrājums tika turēts Valsts Kasē, kas to, savukārt, izmantoja, lai finansētu pamatbudžeta deficītu. „Valstij” tas bija ērti, jo nevajadzēja līdzekļus aizņemties vietējā vai ārvalstu tirgū, kamēr par līdzekļu atgūšanu neviens tā īsti nedomāja (jo budžets auga 20-30% gadā). Problēmas sākās, kad kritās budžeta ieņēmumi un kļuva skaidrs, ka neaizņemoties, uzkrājumu atdot nav iespējams. Šeit varam runāt par zināmu fiskālās disciplīnas trūkumu, kas pieļāva minēto darbību realizēšanu.
Ko darīt?
Jāmācās no kļūdām un jābeidz „virtuāli” uzkrāt. Ja Labklājības Ministrija vēlas izveidot reālu uzkrājumu nākamajiem gadiem, tad šie līdzekļi būtu jāizdala no kopējās budžeta kases. Ir jānosaka, ka šos līdzekļus nedrīkst izmantot pamatbudžeta deficīta finansēšanai un tie ir uzkrājami, šķirti no kopējiem budžeta līdzekļiem. Līdzīgs princips, piemēram, sekmīgi darbojas gadījumā ar Latvijas valsts ārvalstu valūtu un zelta rezervēm, ko, šķirti no valsts budžeta līdzekļiem, pārvalda Latvijas Banka. Tā tiek nodrošināta uzkrājuma vērtības saglabāšana un likviditāte, lai vajadzības gadījumā līdzekļi būtu pieejami pēc pirmā pieprasījuma.
Kāpēc šāda situācija radās?
Sociālā budžeta uzkrājums tika turēts Valsts Kasē, kas to, savukārt, izmantoja, lai finansētu pamatbudžeta deficītu. „Valstij” tas bija ērti, jo nevajadzēja līdzekļus aizņemties vietējā vai ārvalstu tirgū, kamēr par līdzekļu atgūšanu neviens tā īsti nedomāja (jo budžets auga 20-30% gadā). Problēmas sākās, kad kritās budžeta ieņēmumi un kļuva skaidrs, ka neaizņemoties, uzkrājumu atdot nav iespējams. Šeit varam runāt par zināmu fiskālās disciplīnas trūkumu, kas pieļāva minēto darbību realizēšanu.
Ko darīt?
Jāmācās no kļūdām un jābeidz „virtuāli” uzkrāt. Ja Labklājības Ministrija vēlas izveidot reālu uzkrājumu nākamajiem gadiem, tad šie līdzekļi būtu jāizdala no kopējās budžeta kases. Ir jānosaka, ka šos līdzekļus nedrīkst izmantot pamatbudžeta deficīta finansēšanai un tie ir uzkrājami, šķirti no kopējiem budžeta līdzekļiem. Līdzīgs princips, piemēram, sekmīgi darbojas gadījumā ar Latvijas valsts ārvalstu valūtu un zelta rezervēm, ko, šķirti no valsts budžeta līdzekļiem, pārvalda Latvijas Banka. Tā tiek nodrošināta uzkrājuma vērtības saglabāšana un likviditāte, lai vajadzības gadījumā līdzekļi būtu pieejami pēc pirmā pieprasījuma.
