Pensionēšanās vecuma palielināšana: īstermiņa ielāps brūkošai sistēmai
Pēdējās nedēļās ar jaunu sparu izskanējis ierosinājums palielināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. Diemžēl tas ir tikai īstermiņa ielāps. Ja sistēma darbosies tikpat neefektīvi kā līdz šim, pēc kāda laika jau domāsim par 70 vai 75 gadiem!
Kas tiek panākts, ceļot pensionēšanās vecumu?
Tiek samazināti sociālā budžeta izdevumi. Pirmkārt, statistiski mazāk cilvēku nodzīvo līdz 65 gadiem, līdz ar to arī mazāk būs no budžeta jāizmaksā (ja paceltu līdz 75 vai 80 gadiem, izmaksu samazināšanas efektivitāte būtu vēl „augstāka”). Otrkārt, tuvāko gadu maksājumi tiek atlikti uz vēlāku laiku un arī „spiediens” uz budžetu tiek atlikts uz vēlāku laiku. Turklāt iedzīvotāji sociālo nodokli maksās par dažiem gadiem ilgāk, kamēr viņu atlikušais mūža ilgums, ceļot pensionēšanās vecumu, būs par dažiem gadiem mazāks. Rezultātā no budžeta būs jāizmaksā mazāk līdzekļu un viss sanāk ļoti skaisti, ja vien nedomājam par to, kā jūtas pats nodokļu maksātājs.
Kāpēc tas ir aplami?
Ceļot pensionēšanās vecumu, tiek novērstas sekas, bet netiek koriģēta pati sistēmas būtība.
Īstās problēmas ir sekojošas:
Netiek uzkrāta reāla nauda: izmaksājamās pensijas ir galvenokārt atkarīgas no pašreizējās ekonomiskās situācijas un pašreizējiem nodokļu ieņēmumiem. Strādājošie „reālu naudu” savai pensijai uzkrāj minimāli (pensiju 2. līmenis un 3. līmenis). Lielāko daļu naudas pašreizējie strādājošie izmaksā pašreizējiem pensionāriem un katru reizi, kad algas krīt un bezdarbs aug, budžetā veidojas liels caurums, ko nosedzam ar pensionēšanās vecuma palielināšanu.
Sistēma nepielāgojas migrācijai: pašlaik šī problēma vēl nav sevišķi akūta, bet drīz būs. Cilvēki, kuri no Latvijas aizbrauc, vairs nemaksās „pensiju” esošajiem pensionāriem. Savukārt tiem, kuri Latvijā iebrauks, motivācija maksāt sociālo nodokli būs maza, turklāt imigrācijas politika vēl ir bērnu autiņos.
Sistēma nepielāgojas dzimstībai: zemāka dzimstība šobrīd nozīmē mazāk strādājošo pēc gadiem 20, 30 un 40, kā rezultātā uzturēt nākotnes pensionārus būs daudz grūtāk.
Uzkrājums tiek iztērēts: Izveidotais sociālā budžeta uzkrājums 950 milj. latu ir tikai virtuāls un praksē jau sen iztērēts.
Šo visu faktoru rezultātā, iedzīvotāju ticība pensiju sistēmai, kas nepārtraukti mainās, ir ļoti zema, attiecīgi tāda ir arī motivācija maksāt nodokļus. Pensionēšanās vecuma paaugstināšana uz laiku atrisina šīs problēmas, taču vienlaicīgi rada citas.
Ko darīt?
Latvijā ir jāsāk uzkrāt „reāls” pensijas kapitāls, nevis „virtuāls”, kā līdz šim. Tā būs labāka garantija tam, ka, aizejot pensijā, nopelnīto pensiju patiešām saņems. Šos līdzekļus neietekmēs tā brīža ekonomiskā situācija, migrācija vai bezdarbs. Pensijas lielums būs atkarīgs no mūža laikā veiktajām sociālā nodokļa iemaksām. Pensionēšanās vecuma jēdzienu varēs atcelt, jo katrs pats varēs izvēlēties, kad tieši iet pensijā. Uzkrāto pensijas kapitālu varētu ļaut mantot. Veidosies lielāka motivācija maksāt nodokļus un uzlabosies ticība sistēmai.
