Imants Liepiņš
pētnieciskais žurnālists
Pievienots 2015 gada 30. decembrī | 0 komentāri
Gada nogalē sabiedrības uzmanības lokā kārtējo reizi atkal nonāca ideja par mūsu valstij un "TeliaSonera" kopīgi piederošo "Lattelecom" un LMT apvienošanu ar iespējamu sekojošu privatizāciju. Tikai, ja kārtīgi pastudējam likumdošanas aktus, šoreiz tas laikam iespējams nebūs… 
Pievienots 2015 gada 23. oktobrī | 0 komentāri
Šoruden Latvijā neparasti skaļas bijušas dažādas pārbaudes un pat tiesu lietas, kurās izskanējis Konkurences padomes vārds. Daudzi, kas ar komerctiesību jautājumiem ikdienā nesaskaras, par šo institūciju zina maz. Ko tad par šo padomi var pastāstīt tie no mums, kas seko tai līdzi ne pirmo gadu?
Pievienots 2014 gada 22. septembrī | 0 komentāri
Šodien nejauši satiku kolēģi Veltu Puriņu, kurai ticis tas gods TV24 ziņu kanālā vadīt priekšvēlēšanu debates. Viņa bija vairāk nekā satraukusies, par kādu vājprātu raidījumu spēja pataisīt Artuss Kaimiņš.
Pievienots 2014 gada 14. aprīlī | 0 komentāri
Ārvalstu apmaksātās propagandas ierobežošana Latvijā pievērsusi uzmanību raidošo mediju nozari regulējošajai institūcijai — Nacionālajai elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), liekot analizēt tās līdzšinējo darbu un rezultātus. Viens tās loceklis, Gints Grūbe, izrādās esam koruptīvā stāvoklī pat vairākkārtīgi.
Pievienots 2011 gada 26. jūlijā | 0 komentāri
Veicot savus RSF līdzstrādnieka pienākumus, man iznāk sekot līdzi Latvijas mediju tirgus izmaiņām. Un šeit es uzdūros kaut kam tādam, ko nevaru izskaidrot. Pareizāk sakot, vienīgais izskaidrojums ir — pašlaik progresējoša korupcijas afēra!
Pievienots 2011 gada 26. aprīlī | 0 komentāri
Nevar neredzēt, ka pāris nopietnas saķeršanās gadījušās «Dienas Mediju» galvenajam redaktoram Guntim Bojāram ar RSU pasniedzēju Andu Rožkalni. Pagājušonedēļ Bojārs ar pamatīgu, spēcīgu komentāru, smīnot par Rožukalnes «sarakstiņiem», atbildēja Rožukalnes rakstītajam portālā politika.lv. Pirms kāda pusgada Rožukalne ar Bojāru publiski saķērās pirmoreiz — aizsākās diskusija publiskajā vidē par žurnālistikas studiju kvalitāti: cik gatavi darbam medijos ir tie, kas beiguši tik populārās komunikācijas bakalauru studiju programmas? 
Pievienots 2011 gada 5. martā | 2 komentāri
LETA: Latvijas mediju patiesie īpašnieki un labuma guvēji ir jāzina, lai sabiedrībai nodrošinātu plašu informētību un viedokļu dažādību, tādēļ atbalstāmi likumu grozījumi, kas nodrošinās pilnīgu caurspīdīgumu plašsazinās līdzekļu īpašnieku jautājumos, izskanēja Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) un Rīgas Preses kluba rīkotajā ekspertu diskusijā. 
Pievienots 2011 gada 1. martā | 6 komentāri
Mums kā mazai nācijai bieži nākas sastapt ārzemniekus, sadarboties ar viņiem un iepazīt jaunas kultūras. Tas vienmēr ir interesanti, jo liek mums ieraudzīt sevi «no malas».
Pievienots 2011 gada 3. februārī | 0 komentāri
Nevalstiskā organizācija «Providus» šonedēļ nāca klajā ar tiešām ģeniālu un izsvērtu risinājumu: aizliegt politiskās reklāmas kā sugu! Lūk, ko raksta LETA (ir pieejams arī viss lielais ziņojums): 
Pievienots 2011 gada 26. janvārī | 1 komentārs
Kamēr A/S Diena, SIA Mediju Nams, Petits un visi pārējie lielo laikrakstu izdevēji (cik nu viņi mums ir…), cīnās par izdzīvošanu A/S Lauku Avīze nopelnījusi pagājušajā gadā simts tūkstošus.
Pievienots 2010 gada 1. decembrī | 0 komentāri
Reti kuru gadu ir bijuši tik daudz notikumi kā šogad, kas apliecina nepieciešamību rīkoties strikti, noteikti un konsekventi, lai aizstāvētu vārda brīvības pamatprincipus!
Pievienots 2010 gada 24. novembrī | 0 komentāri
Šajās dienās tieši «Vienotības» PR konsultantu vietā negribētu būt droši vien neviens. Vispirms — Kristovska nacistiskā sarakste, pēc tam — Čigānes lupati, Bendrātes trasta līgums… Nemaz jau nerunājot par dažādiem sīkumiem. Labi, pieņemsim, ka tā bija tāda «melnā strīpa». 
Pievienots 2010 gada 4. novembrī | 0 komentāri
Publikas uzmanību piesaistīja ziņa par to, ka Latvija ikgadējā Pasaules Preses Brīvības indeksā, kuru katru gadu apkopo RSF, ir gada laikā nogāzusies no augstās 7. vietas (jāņem gan vērā, ka tā bija dalīta) uz daudz mazāk glaimojošo 30. vietu. Kritums ir līdzīgi straujš kā mūsu valsts ekonomikas lejupslīde un dzīves līmeņa, kā arī iedzīvotāju skaita pazemināšanās.
Pievienots 2010 gada 31. oktobrī | 0 komentāri
Pirmkārt, uzreiz gribu pateikt, ka šoreiz blogā paužu savu personīgo viedokli, kurš ir pakļauts diskusijām un kritikai, tā kā droši uz priekšu! (Iepriekš solītās šifrēšanas un datu aizsardzības pamācības — nākamreiz.) 
Pievienots 2010 gada 9. oktobrī | 0 komentāri
Ja gribam pateikt kaut ko neērtu vai neparastu publiskajā vidē, mēs izmantojam pseidonīmus — tā ir mūsu tautas tradīcija, kas aizsākusies jau savulaik jaunlatviešu un 1905. gada revolūcijas laikā, ne tikai interneta laikmetā. Bet ko lai dara, ja tagad jau arī viena valsts institūcija ir tā pārbijusies no sava sakāmā, ka nespēj to pateikt atklātā tekstā pat ne žurnālistiem, kur nu vēl tautai? 
Pievienots 2010 gada 3. oktobrī | 1 komentārs
Sociālie mediji (no kuriem twitteris šeit tiks paņemts kā tipisks) nupat jau komunikāciju speciālistu vidū no modes kliedziena kļuvuši par pārdodamu produktu. Pavej, tīklā saturu ievieto jau profesionāli čiepstētāji, bet aģentūras šādu darbiņu ietver savu produktu klāstā! 
Pievienots 2010 gada 21. septembrī | 3 komentāri
Pirms kāda mēneša lielu ažiotāžu medijos sacēla Vienotības veiktā aptauja: «Kuram no šiem diviem cilvēkiem jūs uzticētu vadit nākamo Latvijas valdību? Valdim Dombrovskim vai Jānim Urbanovičam?» Bet burtiski pēc nedēļas mediji kā sazvērējušies pārtrauca ziņot par konkrēto aptauju, un nav arī vairs atsākuši, kaut gan aptauja norit joprojām. 
Pievienots 2010 gada 13. septembrī | 0 komentāri
Lato Lapsa un viņam izteiktie draudi likuši citiem reaģēt pārsvarā emocionāli, izsakot dažādus pieņēmumus. Vieni saka, ka draudētāji ir otri, tie otrie — ka draudējuši trešie utt. Man negribētos piekrist nevienam no šodien viedokļus izteikušajiem, it sevišķi jau nu Lembergam, kurš saka — neesot izslēgts, ka Lapsa visu jandāliņu uzkonstruējis pašreklāmas nolūkos. 
Pievienots 2010 gada 9. septembrī | 0 komentāri
Pirms divām dienām Māra Zandera raidījumā ziņu kanālā TV24 pamatoju, kāpēc Lato Lapsas izlolotā ažiotāža ap lapu rokasgramata.com un mediju nekritiskā attieksme pret šo projektu izrādījās tikai ažiotāža vien — proti, būtiskākā daļa no it kā «atmaskojošākajiem» fragmentiem izrādījās safabricējumi.
Pievienots 2010 gada 1. septembrī | 0 komentāri
Lato Lapsas izlolotais un Ventspils «šakāļu» finansētais (atsaucoties uz Kvēpa sniegtajām ziņām) projekts ar vietni www.rokasgramata.com un attiecīgās grāmatas nodrukāšana ir izvērtusies tiešām interesanta — tajā skaitā notikumu gaita pati par sevi.
Pievienots 2010 gada 18. augustā | 0 komentāri
Tieši šāds jautājums šodien rodas, izlasot «ierosinājumus», kurus «Turības» profesors Ainārs Dimants ir izklāstījis šodien kādas diskusijas laikā.
Pievienots 2010 gada 3. augustā | 0 komentāri
Savādāk nevar nosaukt šodien publiskotos reklāmas nozares pusgada rezultātus.
Pievienots 2010 gada 27. jūlijā | 0 komentāri
Dīvainā un nekad līdz galam neizprotamā zeme, kuru sauc par Itāliju, šopavasar pirms vēlēšanām nodrošināja kārtējo skandālu pa visu Eiropu.
Pievienots 2010 gada 27. jūnijā | 0 komentāri
Pēdējo gadu laikā savureiz pastrādājot arī ārpus Latvijas — Eiropā un Āfrikā, ir bijusi iespēja salīdzināt Latvijas masu informācijas līdzekļu darba stilu un praksi ar Rietumu mediju biznesu.
Pievienots 2010 gada 12. jūnijā | 0 komentāri
Šausmīgs publisks konflikts starp divām organizācijām ar lielisku reputāciju (tātad — Aerodium un LIAA) beigsies ar to, ka līdz šim pozitīvās un progresīvās reputācijas sagrūs abiem. 
Pievienots 2010 gada 3. jūnijā | 0 komentāri
Pēdējo divu nedēļu laikā notikuši vairāki uzbrukumi vārda un preses brīvībai Latvijā. Par laimi, šie uzbrukumi ir bijuši nekoordinēti un nesaskaņoti, tāpēc patlaban nekāds kaitējums nav nodarīts. Pagaidām.
Pievienots 2010 gada 29. maijā | 0 komentāri
Kopš Jaunā gada vairākos gadījumos parādījusies ideja veidot jaunu «mediju padomi». Ideja virmojusi dažādās variācijās: vienā gadījumā aiz tās slēpās mēģinājumi pārņemt savā kontrolē sabiedriskos medijus (Latvijas Radio un LTV), bet cits variants paredz, ka mediju padomei būtu jāveic kontrolējošas funkcijas pār jebkuru mediju.
Pievienots 2010 gada 17. maijā | 0 komentāri
Nav nekāds noslēpums, ka Reporters Sans Frontières organizācijai viens no galvenajiem uzdevumiem ir t.s. kiberdisidentisma — jeb pilsoniskās aktivitātes internetā — aizstāvēšana visur un jebkur pasaulē. Šim nolūkam RSF ir gan izveidojusi īpašu interneta disidentiem domātu rokasgrāmatu, gan palīdzējusi arestētiem blogeriem, gan cīnās ar tādiem internetu cenzējošiem režīmiem kā Ķīna un Kuba. 
Pievienots 2010 gada 9. maijā | 0 komentāri
Tāds jautājums te vienam otram radās, lasot dažādas versijas par to, ka ukraiņu izcelsmes žurnālists Andrijs Menderijs, kurš tika minēts kā šokējošā Kačiņska lidmašīnas avārijas vietas videosižeta autors, ticis nogalināts. Starptautiskā žurnālistu sabiedrība ārkārtīgi nikni un saasināti uztver jebkuras ziņas par to, ka žurnālisti tiek iebiedēti, piekauti, sadurti, ieslodzīti, nogalināti… Atgādināsim, ka izplatījās informācija, ka Menderijs tika noslepkavots divos piegājienos — pirmais mēģinājums esot bijis neveiksmīgs, taču slepkavu rokas bijušas pietiekami garas, lai līdz drosmīgajam ukrainim aizsniegtos vēlreiz. Šokējošais stāsts izraisīja neskaitāmas refleksijas, kuru kvintesence pieejama, piemēram, šeit.
Pievienots 2010 gada 5. maijā | 0 komentāri
Ikgadējā Preses brīvības dienā RSF publicētais visasiņaināko preses brīvības ienaidnieku saraksts (pieejams šeit) uzrāda visā pasaulē arvien pieaugošo tendenci, kas ir pretēja iepriekšējo gadu desmitu stāvoklim, kad līdz pat Aukstā kara beigām preses un sabiedrības brīvību pamatā apdraudēja dažādi diktatori (Sadāms, Kadāfi…) vai ļaunprātīgas valsts iekārtas (tādas valstis, kurās principā ir vienalga, kurš ir pie varas — viņš apspiedīs presi šā vai tā, piemēram, PSRS, Ziemeļkoreja, ĶTR…). Mūsdienās arvien vairāk medijus un sabiedrību apdraud «non-state actors» (ko latviski varētu tulkot kā ne-valstiskos darboņus).
Pievienots 2010 gada 1. maijā | 1 komentārs
Uz priekšu pavirzījusies mūsu un Milānas kolēģu virzītā izmeklēšana par Latvijas valdības (konkrētāk, Aizsardzības ministrijas) centrālo lomu nelegālā ieroču kontrabandā no Polijas cauri Latvijai uz Somāliju. Kā jau iepriekš medijos tika plaši ziņots, Latvijas valdības aizsegā vestajā kontrabandas ieroču klāstā miljoniem dolāru vērtībā bija arī tie ieroči, ar kuriem savulaik tika noslepkavoti Itālijas sabiedriskās televīzijas RAI žurnālisti Ilaria Alpi un Mirans Hrovatins. Viņi pētīja Somālijas pārvēršanu toksisko atkritumu kapsētā.
Pievienots 2010 gada 26. aprīlī | 1 komentārs
Ne tikai mediju vidē strādājošie saprot, ka «ceturtā vara» ir pakļauta ļoti augstam tiesvedību riskam. Mūsu valstī likumdošana diemžēl ļauj jebkurai personai celt civilprasību pret mediju un žurnālistu, pie kam likums Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem nosaka, ka savas taisnības pierādīšanas pienākums nevis vienlīdz uzliekams prasītājam un atbildētājam (kā tas ir Civilprocesa likumā), bet gan medijam jāpierāda, ka tas rakstījis taisnību. Savukārt ar krimināllietām ir pavisam ļauni — ikviena persona var iedomāties, ka tai tiek celta neslava (pat tāda, kas rakstos nav pieminēta — ir bijis tāds gadījums), un ierosināt privāto kriminālapsūdzību pret žurnālistiem, kuri pēc tam automātiski kļūst par apsūdzētajiem un tiesājamajiem, un tiesnesis pat nedrīkst atteikt šāda procesa ierosināšanu!
Pievienots 2010 gada 17. aprīlī | 0 komentāri
Veci vīri stāstīja, ka Brežņeva laikos visi bija tā pieraduši pie visuresošajiem padomju ģenseka attēliem, saukļiem un uzrunām, ka tad, kad Brežņevs nomiris, pat latvieši — kas nekad nav mīlējuši nevienu padomju valsts līderi un uzskatījuši, ka vispār bez tādiem iztikt būtu labāk — pat viens otrs mūsu tautietis nākamajās dienās neizpratnē vaicājis: «Jā, kas nu notiks tālāk, kad mūsu vadonis vairs nav starp mums? Kas notiks ar valsti?»
Pievienots 2010 gada 2. aprīlī | 1 komentārs
Tieši pirms trim nedēļām savā mājā tika noslepkavots Latvijas Kuģniecības iekšējais auditors, naudas izkrāpšanas un atmazgāšanas shēmu izmeklētājs Vents Kodols — viņš gāja bojā pēc mistiska kritiena no 5. vai 6. stāva.
Pievienots 2010 gada 25. martā | 0 komentāri
Jau iepriekš šajā blogā tikai pievērsta uzmanība KNAB jaunajām idejām lobēšanas jautājumā.
Pievienots 2010 gada 6. martā | 0 komentāri
Treknie gadi iet un paiet, bet nekur nav pazuduši dažādi «bāleliņu biznesi». Tā kā dažādu kategoriju «bāleliņiem» ar panākumiem reālajā uzņēmējdarbībā tā ir, kā ir, tad nu «bāleliņi» ar Slaktera palīdzību izsituši cauri kārtējo «biznesu». Proti, ja brīvajā tirgū savu preci pārdot nespējam, tad panākam, ka valsts un ES piemaksā bonusus nevis par preces pārdošanu ārējos tirgos, bet gan par… nepārdošanu: 
Pievienots 2010 gada 1. martā | 1 komentārs
Tie, kas sekojuši šim blogam ilgāku laiku, būs pamanījuši manu gānīšanos par visuresošajiem «ekspertiņiem», kas spēj piespamot jebkuru mediju ar savām atklāsmēm. Tagad vieni no spilgtākajiem «mūžīgo ekspertiņu» kategorijas pārstāvjiem — Ēriks Stendzenieks un Vadims Jerošenko — tagad devušies pārtikas biznesā! 
Pievienots 2010 gada 4. janvārī | 3 komentāri
Jūs teiksiet: kāds sakars tālāk lasāmajam stāstam par Satversmes tiesu, valdību, pensionāriem un Valūtas fondu ar — PR, mārketingu, reklāmu un medijiem? Bet šis būs stāsts par to, kā ST apveda ap stūri SVF, turklāt izdarīja to tik viltīgi, ka pat mēs to pamanījām tikai tagad! :) 
Pievienots 2009 gada 9. decembrī | 1 komentārs
Leiši izgudrojuši speciālu softu priekš sīko patēriņa kredītu piešķiršanas CREDITONLINE. Ar šī softa palīdzību viens darbinieks var darba dienas laikā apkalpot pat līdz 200 kredīta gribētājiem. Tiktāl viss jauki, bet ko mēs redzam viņu mājaslapā tālāk? 
Pievienots 2009 gada 4. decembrī | 0 komentāri
Šonedēļ pārsteigumu sagādāja Latvijas Radio, kuru pēdējā laikā bija jau ierasts uzskatīt par neveiksmīgu pasākumu, kurš tūlīt, tūlīt jāapvieno ar tikpat neveiksmīgo LTV, vai arī jāklapē ciet abi. Taču izrādās, ka Kolāts šim puspuvušajam kuģelim ir izrādījies varens kapteinis, un viņa kuģis atkal pacēlis buras! Un skaidrs, ka tas izsauca pretestību! 
Pievienots 2009 gada 15. novembrī | 0 komentāri
Pagājušonedēļ speciālistu aprindās sāka cirkulēt it kā pierādījumi par preses nu jau atklāto pārdošanos, neslēpti kļūstot par PR instrumentu. Tā to aplūkoja blogeri. Cita Diena.lv rakstīja par to, ka esot izdevies uziet it kā Mediju Nama prezentāciju, kurā minēts, ka varot pasūtīt un nopirkt rakstus. Laikam blogeris bija spekulējis uz to, ka visi paļausies uz viņa vārdiem un minēto prezentāciju nemaz neskatīsies, tāpēc noticēs uz vārda. 
Pievienots 2009 gada 7. novembrī | 0 komentāri
Portālā Politika.lv ielikts (pārmaiņas pēc) interesants rakstelis, kurā apskatīta Zviedrijā svaigi notikusi lieta: viens no slavenākajiem un ilggadīgākajiem zviedru žurnālistiem Jāns Gijū kaut kad jaunībā, kad šim bija 22 gadi, sācis tikties ar krievu VDK rezidentūru un piekritis nopludināt ziņas apmaiņā pret dažiem simtiem kronu un krievu vodku. Šīs sadarbības redzamākais rezultāts — tika atmaskots un likvidēts nelikumīgs (vārda tiešā nozīmē nelikumīgs, jo to nereglamentēja neviens normatīvais akts) zviedru specdienests, kurš nodarbojās arī ar spiegošanu amerikāņu labā, par to saņemot CIA naudu. (Jāatgādina — Zviedrija jau vairāk nekā 100 gadus ir neitrāla valsts, un tai ar ASV ir tikpat maza draudzība kā ar krieviem.) 
Pievienots 2009 gada 2. novembrī | 0 komentāri
Meteorīta viltošanas akcija ir beigusies — tā dabūja savas 15 minūtes slavas. Tāpat kā «Aizver muti!», kas — par laimi — nebija mākslīgi veidota akcija, tāpat kā korupcijas skandāli, tāpat kā savulaik pedofīlijas skandāls, utt. Šobrīd varam sākt novērtēt, kāda ir meteorīta akcijas sabiedriskā jēga, ilgtermiņa efekts uz sabiedrību. 
Pievienots 2009 gada 24. oktobrī | 0 komentāri
Skatos un brīnos uz to bloga paveidu, kas nes nosaukumu Cita Diena. Lūk, piemēram, Andas Burves-Rozītes intervija ar Vairu Paegli, kas izstājās no Tautas partijas: http://www.citadiena.lv/2009/10/23/paegle-tas-vienmer-bus-mulkibas/
Pievienots 2009 gada 19. oktobrī | 0 komentāri
Kopš atklātībā izspruka konflikts starp Dienas «sorosītiem» un Tralmaka brigādi, pirmo reizi Tralmaka kompānija izdarījusi ļoti precīzu gājienu: SestDienā publicēts liels, smuks, un pat interesants (lasāms, baudāms!) materiāls par jaunajiem investoriem un tikšanos ar Džonatanu Roulendu. Tas ir ļoti interesants gājiens — atmest cerības patērētājiem kaut ko ieskaidrot ar smuka, gludena PR palīdzību, kuru nav iespējams iebarot pat pašiem piederošajai redakcijai, bet tā vietā uztvert «sorosītu» gājienus un turpināt no tās vietas, kurā «aizgājēji» ir beiguši, un mēģināt ar tiem pašiem paņēmieniem uzklāt virsū savu ziņu! 
Pievienots 2009 gada 8. oktobrī | 0 komentāri
Dienas darbinieki grib zināt, kas ir jaunie avīzes akcionāri. Viņi vēl nav gatavi atklāties:  http://www.diena.lv/lat/politics/hot/dienas-darijuma-finansetajs-klust-par-uznemuma-lidzipasnieku Tas notikšot piektdien, 9. oktobrī. Ja ne, Dienas redakcija pieņemšot attiecīgus mērus.
Pievienots 2009 gada 21. septembrī | 3 komentāri

2006. gadā, pašā «trekno gadu» augstākajā punktā, reklāmas nozares gadskārtējā konference atstāja skumju iespaidu. Tolaik reklāmnieki runāja par savām nepatikšanām, kuras jau tolaik bija visai nospiedošā pārākumā pār nozarē jūtamajiem pozitīvajiem aspektiem. Klienti, kļuvuši gudri, mainīja aģentūras kā uzvalkus — gadu palietoja, pēc tam meklēja citu: ne tāpēc, ka vecie neder vai būtu nolietoti, bet vienkārši vajag jaunu. Vai iknedēļas darbu uzsāka kāda jauna aģentūra, kas bija veidojusies, diviem bijušajiem darbiniekiem nopērkot vienu vecu makintošu un nosaucoties par «pilna servisa reklāmas un dizaina aģentūru», lai pēc tam dempingojot nosistu cenas arī visiem pārējiem. Dabiski, dempingošana un zemie ieņēmumi nozīmēja zemas algas darbiniekiem, nespēju ieguldīt viņu izglītošanā un biznesa attīstībā kā tādā, kas noveda pie zemām algām, kas atkal noveda pie tā, ka divi bijušie darbinieki nopērk vienu vecu makintošu un nosaucas par «pilna servisa reklāmas un dizaina aģentūru», lai pēc tam… utt.

Pievienots 2009 gada 18. augustā | 0 komentāri
Nesen pārlasīju Ulda Dreiblata grāmatu «Trīs miljoni, kas satracināja Latviju»: ļoti izsmeļoša un objektīva grāmata, kas — pie tam — ir arī lasāma, jo detalizēti pētījumi ne vienmēr tādi ir. Uz jautājumu «Kurš nozaga Latvenergo trīs miljonus?» atbilde ir redzama ļoti labi, jo notikumi ir izstāstīti ne vien hronoloģiski, bet arī to loģiskajā kopsakarībā. Bet, raugoties uz lietām ar šodienas acīm, uzkrita viens zīmīgs blakusmoments.
Pievienots 2009 gada 29. jūlijā | 0 komentāri
Gadiem ilgusī ņemšanās ap Latvijas valsts tēla lietām ir iztikusi bez vienas būtiskas lietas: bez iespējas kvantitatīvi (nemaz jau nerunājot par kvalitatīvo pētījumu) izmērīt valsts tēla spodrināšanas pasākumus. Tas ļauj katram, kurš kādreiz ir dzirdējis jēdzienu «mārketings», izteikt «vērtējumus» par to, kā ir ar valsts tēla veidošanu ārzemēs. Protams, secinājumi arvien ir nelabvēlīgi, atšķiras tikai to negatīvuma pakāpe.
Pievienots 2009 gada 20. jūlijā | 0 komentāri
Nesen pārlasīju Plūtarhu un gribēju arī jums, draugi, atgādināt par tādu Atēnu klasiskās demokrātijas iezīmi kā ostrakisms. Kā zinām no vēstures mācībām, Atēnu demokrātiju bieži vien apdraudēja oligarhijas veidošanās: «stingrās rokas» piekritēji rīkoja sazvērestības pret demokrātiju, un dažkārt arī oligarhijas uzvarēja. Demokrātijas atgūšana tādos gadījumos prasīja ārkārtīgi nopietnu cīņu, kurā gandrīz vienmēr bija daudzi upuri. Lai pašā saknē mēģinātu novērst oligarhijas veidošanās iespēju, pastāvēja tāda procedūra kā ostrakisms. 
Pievienots 2009 gada 8. maijā | 0 komentāri
Bija tāds Miervaldis Mozers, kurš personiskās slavas veidošanas nolūkos bija ieviesis Cicerona un Mērfija balvu ikgadējo piešķiršanu, kur pats sēdēja žūrijā. Nu bet ko mēs redzam, ja paskatāmies divus gadus vecu ziņu?
Par autoru
Ekonomikas žurnālists, arīdzan bieži ziņo no ...
Vairāk
Reklāma