Imants Liepiņš
pētnieciskais žurnālists
Kad tiek noslepkavots žurnālista avots
Pievienots 2010 gada 2. aprīlī | 1 komentārs
Drukāt
Tieši pirms trim nedēļām savā mājā tika noslepkavots Latvijas Kuģniecības iekšējais auditors, naudas izkrāpšanas un atmazgāšanas shēmu izmeklētājs Vents Kodols — viņš gāja bojā pēc mistiska kritiena no 5. vai 6. stāva.

Tā nu ir sanācis, ka Vents Kodols bija viens no maniem ilggadējiem avotiem vēl kopš tiem laikiem, kad pārsvarā strādāju Latvijas medijiem — turklāt viņš bija tāds avots, kas bija pieejams tikai un vienīgi man, gadu gaitā kļūstot arī par draugu. Vents bija strādājis Valsts kontrolē, Ventspils domē, veselā rindā ietekmīgu tranzītuzņēmumu (ieskaitot tādus kā Ventrans, LSF Holdings un Kālija Parks — no pēdējā tika nelikumīgi atlaists un piedzina kompensāciju), tāpēc kā avots bija nepārvērtējams. Visbeidzot Kodols pirms vairākiem gadiem sāka strādāt Latvijas Kuģniecībā, kur viņa faktiski vienīgais dienesta pienākums bija šķetināt vairāk nekā 100 miljonu dolāru izzagšanu no kompānijas 2002. — 2005. gadā, kā arī šīs naudas atmazgāšanu un legalizāciju Latvijā.

Savu darbu Vents paveica godam: viņš kļuva par «galveno arhitektu» tiesiskajam uzbrukumam šai Latvijas vēsturē lielākajai finansu noziegumu kaskādei (protams, rēķinot pēc to gadu mērauklas — t.i., līdz Parex bankas pārņemšanai). Kriminālprocesā šobrīd ir arestēti noziedzīgi iegūtie līdzekļi vairāk nekā 55 miljonu latu nominālvērtībā, bet par aizdomās turamajiem atzīti Oļegs Stepanovs, Valērijs Godunovs, Alvis Akmens un Aivars Enkuzens — toreizējā Kuģniecības vadība, kas saslēdza zaglīgus līgumus ar pašu kontrolē esošiem ofšoriem un vairāku gadu gaitā noslauca kopumā vairāk nekā 100 miljonus dolāru. Nauda pēc tam tika legalizēta, finansējot politiskus «projektus», finansējot visu laiku lielāko nelegālās noklausīšanās kampaņu Latvijas vēsturē (par to patlaban tiek tiesāti seši bijušie policisti), izveidojot tagadējo SIA SSF Apsardze (kuru vadīt tika nolīgts bijušais policijas priekšnieks Juris Rekšņa), kā arī, joprojām nav izslēgts, nopērkot laikrakstu Telegraf un pāris krievu radiostacijas. Šobrīd tie ir sen jau kā vispārzināmi fakti, taču tieši Venta Kodola darbības rezultātā krājās pierādījumu un dokumentu kaudzes. Un Venta dalīšanās pieredzē un pierādījumos man ļāva pirms pāris gadiem izgudrot pilnīgi jaunu, inovatīvu ofšoru apkarošanas metodiku, kas turklāt pilnībā balstās uz spēkā jau esošo Latvijas Republikas likumdošanu.

Venta skrupulozais un detaļām pārbagātais darbs šogad tuvojās uzvarošām beigām, par ko arī viņš pats bija ne mazumu gandarīts. Un tad pienāca 19. marts.

Vents dzīvoja 2. stāvā, bet tika nogrūsts no 5. vai 6. stāva. Tajā brīdī viņš bija kopā ar savu pusotru gadu veco bērnu — sieva tikko bija aizbraukusi uz darbu, un arī Vents gaidīja ierodamies auklīti, lai varētu braukt uz Kuģniecību. No patlaban restaurējamajiem faktiem redzams: Vents atvēris durvis, droši vien domādams, ka auklīte ir klāt — taču ieraudzījis uzbrucēju(s). Lai izvairītos no kaujas tieši dzīvoklī (mazais taču blakus), viņš meties augšup pa kāpnēm (vai arī dzinies pakaļ uzbrucējam — Vents bija fiziski ļoti attīstīts, veselīgs vīrs ar zibenīgu reakciju, tāpēc nebrīnītos, ka viņš būtu spējis uzdzīt vienu vai pāris uzbrucējus augšā pa trepēm). Taču cīņas rezultāts beidzies par sliktu Ventam — starp kāpņu posmiem vidū ir pietiekami plata sprauga, lai pa to varētu nokrist.

Venta nāve, būdama ļoti bezjēdzīga un nevajadzīga pat pēc uzbrucēju mērauklas — viņa veiktās un koordinētās izmeklēšanas ir faktiski pabeigtas — tomēr uzdod jaunu jautājumu: ko un kā darīt žurnālistam, ja viņa avots tiek noslepkavots? Skaidrs, ka šajā gadījumā nenoslepkavoja dēļ sadarbības ar presi, tomēr jautājums paliek. Arī RSF nav izstrādātas nekādas vadlīnijas, lai arī pasaulē žurnālistiem ar šo problēmu diemžēl jāsaskaras — droši vien tāpēc, ka katra traģēdija ir pārāk individuāla. Bet bez vārdiem viennozīmīgi skaidrs ir tas, ka vainīgie ir jānoskaidro — ja šajā gadījumā ir puslīdz skaidrs, kas bija pasūtītāji, tad jānoskaidro arī, kuri bija izpildītāji. Ko mēs arī paveiksim līdz galam. Tāpat kā policistam un prokuroram, tas ir arī žurnālista profesionālais pienākums jebkurā gadījumā — pat ja būtu jāziņo par pilnīgi sveša cilvēka noslepkavošanu, kur nu vēl sava informācijas avota un drauga nāvi.

— Vēlreiz izsaku līdzjūtību Venta ģimenei, tuviniekiem, kolēģiem un draugiem. —


Komentāri:
miraazja, 12/04/2010 11:36
nav komentāru
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Tavs komentārs:
Par autoru
Ekonomikas žurnālists, arīdzan bieži ziņo no ...
Vairāk
Reklāma