Stendzenieks, kā zināms, kļuvis par akcionāru smiltsērkšķu sulas biznesā, kamēr Vadima Jerošenko kompānija Laika Stars pirms kāda laiciņa dižojās ar stratēģiskā investora lomu dārzeņu konservēšanas firmiņā Velte Eko. Interesants fakts — Laika Stara apgrozījums divos gados pirms 46% Veltes Eko daļu 112,5 tūkstošu latu nominālvērtībā pārņemšanas bija ap 270 tūkstošiem latu gadā — turklāt Laika Stars solīja tuvākā gada laikā ieguldīt vēl 200 000 latus, t.i., gandrīz visus savus ieņēmumus. Interesanti — vajadzēs palūkot, kas noticis ar šiem plāniem! ;) 

Ko nozīmē fakts, ka krīzes laikā pat divi pieredzējuši konsultāciju nozares darboņi metušies atpakaļ pie pamatvērtībām —  pie zemes darbiem? 

Dienas biznesa pieredzējušākais ekonomikas analītiķis Māris Ķirsons vēl divus gadus pirms krīzes sākuma sludināja faktu, ka «liesajos gados» uzņēmēji atteiksies no visa, kas palīdzēs samazināt izmaksas. Un visādu konsultantu — pašpasludinātu «ekspertiņu» (šis apzīmējums gan attiecas uz Jerošenko, ne Stendzenieku) pakalpojumi izrādīsies ne pārāk vajadzīgi. Ja pareizi saprotu, tad «agriešanās pie dabas» vērtējama kā «glābšanas riņķa» radīšana gadījumam, lai nu būtu vismaz kaut kāds bizness, ja pamatdarbība pilnībā izjūk? 

Ak nē, atvainojos. Nu protams! Būt par «stratēģisko investoru» kaut kādā zaptes brūzī Lažas pagastā — tas taču ir tālredzīgs ieguldījums nākotnes vārdā, kuru ar peļņu varēs pārdot pēc krīzes beigām!