Pēteris Strautiņš
bankas, ekonomika
Sniega bumba
Pievienots 2017 gada 17. janvārī | 0 komentāri
Drukāt
Ekonomikas ziņu izplatīšanas nacionālo tradīciju dēļ daži no svarīgākajiem notikumiem mūsu tautsaimniecībā paliek gandrīz nepamanīti. Statistikas datu kopainā ir fragmenti, kurus pamana pat ļoti labi. Piemēram, Centrālā statistikas pārvalde katru mēnesi paziņo patēriņa cenu datus, kurus tad kā saskaņots ansamblis medijos apdzied banku un ministriju eksperti. Patēriņa cenas virza plašs vietēju un globālu faktoru loks. Taču tās parasti nav vērtīgākais informācijas avots par gaidāmajām labklājības izmaiņām nākotnē.

Tāpat ievērību gandrīz vienmēr gūst izmaiņas preču ārējās tirdzniecības datos. Eksportā notiekošais neapšaubāmi ir ļoti svarīgs — ja runājam par mūsu labklājības ilglaicīgajām tendencēm, viss pārējais ir tikai nianses. Taču tieši preču eksporta datos signāli ir sajaukti ar krietnu devu trokšņa. Atsevišķi darījumi, kuģu atiešanas grafiki, re-eksporta svārstības un tamlīdzīgi notikumi var mēnešu datus spēcīgi šūpot.

Ir arī tādi notikumi ekonomikā, kurus pamana ļoti maz. Pirmkārt tas attiecas uz pakalpojumu eksportu, jo īpaši to daļu, kas nav tranzīts. Detalizētu informāciju par programmēšanas, biznesa pakalpojumu, sakaru un citu pakalpojumu eksportu Latvijas Banka reizi ceturksnī klusi un kautrīgi ievieto savā mājaslapā, bet gandrīz neviens to nepamana, un analītiķu kora skanīgā dziesma izpaliek.

Pakalpojumu eksports ietver arī tranzītu, izmaiņas šajā nozarē tiek pamanītas ļoti labi. Latvijas Dzelzceļš un ostas ziņo par ikmēneša apjomiem, šo nozari pārstāv spēcīgas organizācijas, kuras ceļ trauksmi ik reizi, kad kaut kas notiek aplam. Taču tieši izmaiņas pārējo pakalpojumu eksportā (tos šeit vienkāršības labad tālāk saucot arī par ne-tranzīta pakalpojumiem) ir vissvarīgākās. Kopš 2000. gada to apgrozījums ir audzis no 6.5% līdz ~12.0% no IKP pērn, kamēr tranzīts ir samazinājies no 8.0% līdz ~4.8%. Daļa no nosauktajiem skaitļiem ir aptuveni tāpēc, ka visi dati par 2016. gadu vēl nav pieejami. Pievienotais grafiks satur, iespējams, pašu svarīgāko informāciju par Latvijas ekonomikas nākotni, ko vien var parādīt uz vienas lapas. Te redzams, kā ne-tranzīta pakalpojumu eksports ir audzis no 443 miljoniem 2000. gadā līdz ~2 973 miljoniem eiro 2016.gadā. Pieauguma tempi ir iespaidīgi, ~20 reizes IT pakalpojumu, ~15 reizes tūrisma, ~10 reizes biznesa pakalpojumu eksportā.

Ne-tranzīta pakalpojumu vidējais pieauguma temps kopš 2011.gada ir bijis 8% gadā, tas ir bijis diezgan noturīgs, izņemot 2014.gadu, kad ātrums noslīdēja līdz 4.3% gadā. Manas zināšanas par nozaru plāniem, prognozēm un to darbības plašākais konteksts ļauj ticēt, ka šo tempu būs iespējams saglabāt arī nākotnē. Ir argumenti par un ir argumenti pret. Šajā jomā interesanti darbojas gan t.s. dilstošās, gan pieaugošās atdeves efekti. Jo vairāk cilvēku kāda nozare nodarbina, jo mazākas ir tās iespējas pieņemt darbā vēl papildu cilvēkus.

Tas var būt jo īpaši jūtami brīdī, kad, atbalsojoties deviņdesmito gadu dzimstības kritumam, darba tirgū ienāk mazskaitlīgākāka paaudze. Taču darbojas arī pretēji efekti. Jo lielāka kļūst nozare, jo spēcīgāku signālu tā sūta jauniešiem, kuri plāno iegūt profesiju. Attīstība palielina gan algu līmeni, gan darbavietu skaitu un daudzveidību, kas kopumā samazina bezdarba risku līdz ļoti zemam līmenim. Pretējas situācijas veidojas apdzīvotās vietās, kurās ir tikai viens vai ļoti nedaudzi lieli darba devēji. Interesantās darbavietas, kuras piedāvā šī nozare, turklāt spēj piesaistīt repatriantus. Pieaugoša nozares atpazīstamība pasaulē savukārt var pamudināt šeit pārcelties vēl jaunus uzņēmumus, vai arī meklēt pakalpojumu sniedzējus jau esošo uzņēmumu starpā.

Ir pamatotas cerības, ka pieaugošās atdeves efekti izrādīsies dominējoši. Galvenokārt viss ir atkarīgs no šajā nozarē strādājošo uzņēmumu veikuma. Iespējas procesu veicināt ar politiskiem instrumentiem ir otršķirīgs faktors, kaut arī nav nenozīmīgs. Viena no iespējām politiskai rīcībai ir vairāk uzsvērt šajā jomā jau panākto un tālākas attīstības iespējas. Kopš Dižķibeles Lietuvā biznesa pakalpojumu eksports ir audzis straujāk nekā Latvijā, lielā mērā tieši pateicoties augstāko amatpersonu iniciatīvai. Kaimiņvalsts kopējie ienākumi šajā jomā joprojām ir mazāki, jo sevišķi — uz vienu iedzīvotāju rēķinot, taču iespaids medijos var būt pretējs.

Cita valsts iespēja – pārāk sarežģīto procedūru mazināšana būvniecībā, jo sevišķi — saīsinot laiku, kas nepieciešams būvatļauju saņemšanai un darbu uzsākšanai. Ļoti daudz mutu izrunātas sausas par izglītības reformu, kas ir svarīga arī pakalpojumu eksporta nozarēm, jo īpaši programmēšanai. Taču pārmaiņas pēc to šoreiz īpaši neuzsvērsim, jo viena no galvenajām problēmām ir jauniešu pasivitāte, izmantojot jau piedāvātās iespējas šajā jomā.

Reklamējot Latviju kā pakalpojumu eksporta centru, ir ļoti svarīgi uzsvērt, ka mūsu valsts priekšrocība ir augsts līmenis vairākās intelektuālo pakalpojumu nozarēs. Lietuvā salīdzinoši daudz vājāks ir IT un sakaru pakalpojumu eksports, abās pārējās Baltijas valstīs — finanšu pakalpojumu eksports. Ir skaidri redzama mijiedarbība starp šīm nozarēm un tūrismu, tās izpausmju ir vairāk nekā iespējams uzskaitīt.

Nozares, kuras spēj radīt augstus ienākumus — kā IT pakalpojumi, finanses, rada pieprasījumu pēc augstas kvalitātes dzīvokļiem, kas finansē vēsturiskā centra atjaunošanu, padarot to pievilcīgāku tūristiem. Jo vairāk tūristu atbrauc, jo vairāk viņi rada pieprasījumu pēc pilsētas viesus interesējošiem pakalpojumiem, tādējādi nostiprinot nozares tālākai attīstībai labvēlīgu vidi. Latvijas programmēšanas nozares rašanās ir bijusi cieši saistīta ar banku un apdrošināšanas sabiedrību attīstību. Nepieciešamība radīt IT platformas apstākļos, kad Latvijas finansisti deviņdesmito gadu sākumā nevarēja atļauties tās nopirkt ārzemēs, bija pirmsākums uzņēmumiem, kuri šobrīd Latvijā radīto jau eksportē uz daudzām pasaules vietām. Ļoti cieši ir saistīts IT un biznesa pakalpojumu eksports, nereti vienu un to pašu uzņēmumu ietvaros, līdz ar to robeža starp šīm biznesa līnijām var būt stipri nosacīta. Visu nosaukto pakalpojumu attīstība var palīdzēt ražojošajām nozarēm. Piemēram, spēcīga programmēšana būs ļoti svarīga rūpniecībai, jo īpaši mašīnbūvei, ieviešot tā saucamos Rūpniecība 4.0 principus, kas, ļoti vienkāršoti sakot, ir ražošanas procesu digitalizācija. Tāpat programmēšana var veicināt arī medicīnas pakalpojumu eksportu.

Tāpēc pakalpojumu eksporta attīstību var salīdzināt ar sniegabumbas velšanos no kalna — masas pieaugums veicina tālāku masas pieaugumu. Salīdzinājums nav precīzs tādā ziņā, ka nekas nenotiek pats no sevis, tas ir atkarīgs no daudzu čaklu un gudru cilvēku pūliņiem.

Bez jau minētās valsts koordinējošās un popularizējošās, kā arī tiešā pakalpojumu sniedzēja lomas (izglītība un citas "cilvēkresursu" nozares), ļoti vērtīgs sabiedriskā sektora ieguldījums būtu infrastruktūras attīstība, kas paātrinātu cilvēku dienišķo apriti starp dažādām Rīgas un tās reģiona daļām. Pirmkārt te varētu minēt Ziemeļu Koridoru. Tas būtu dārgs projekts. Taču attiecībā pret ieguvumiem noteikti ne tik dārgs kā mūsdienīgas kanalizācijas ierīkošana kādā Vidzemes pilsētā, kur viena pieslēguma cena aptuveni līdzinājusies jauna dzīvokļa uzbūvēšanas izmaksām, vēsta informēti avoti. Gan eksportējošo pakalpojumu, gan celtniecības attīstības rezultātā strādājošo skaits galvaspilsētā jau tuvākajā nākotnē atkal augs, līdz ar to arī sastrēgumu risks. Ja viņiem nav iespēju satikties, visi ieguldījumi cilvēku zināšanās, prasmēs un veselībā zaudē jēgu. Ja cilvēki vispār līdz šejienei nenonāk, jēgu savukārt zaudē visi ieguldījumi vietējā infrastruktūrā. Pēc pievienošanās ES Latvija kļuva par aviācijas līderi Baltijā, šobrīd ir risks šo pozīciju zaudēt. 2017. gads var izrādīties izšķirošs šajā ziņā.

Par laimi, ir vairāki "nesalaužami" iemesli, kāpēc šie pakalpojumi galvenokārt būs koncentrēti Rīgā. Lielas pilsētas var nodrošināt minēto nozaru uzņēmumiem nepieciešamo darbaspēka skaitu, daudzveidību, kultūras vidi, kas var būt interesanta tur strādājošajiem cilvēkiem. No šiem procesiem ir atkarīga spēja izveidot globāli konkurētspējīgas civilizācijas kritisko masu kaut vienā Latvijas punktā. Mijiedarbības, kas norisināsies dažos galvaspilsētas kvadrātkilometros, ļoti lielā mērā noteiks visas Latvijas ekonomikas tālāko nākotni. Ekonomika nekad nekļūs pilnīgi atkarīga no šo pakalpojumu eksporta, tāpat kā ne no rūpniecības, tranzīta, mežiem vai kādas citas nozares. Taču intelektuālo pakalpojumu eksports, atkal runājot neprecīzās analoģijās, būs kā garšviela, kas noteiks ēdiena kopējo kvalitāti.

Komentāri:
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Tavs komentārs:
Par autoru
ekonomists, Luminor
Reklāma