Ir izziņots 2013.gada 4.ceturkšņa IKP sākotnējais aprēķins un visvairāk uzmanības, kā parasti, tiek pievērsts pieaugumam gada griezumā sezonāli neizlīdzinātajos datos, tas šoreiz ir 3.5%. Tātad mazāk nekā ierasts kopš 2011.gada 2.ceturkšņa, kad šis skaitlis gandrīz visu laiku ir bijis virs četri un atsevišķos ceturkšņos pat virs septiņi. Turpretim pieaugums pret iepriekšējo ceturksni, kas tiek norādīts sezonāli izlīdzinātajos datos un parāda ekonomikas virzības ātrumu tieši šajā brīdī, nevis četru ceturkšņu sasniegumu un neveiksmju summu, bijis daudz mazāk uzmanību piesaistošs. Tas ir 0.7%, arī mazāk nekā ierasts, bet tā teikt, daudzmaz normas robežās, nesenā pagātnē ir bijuši sliktāki rezultāti, pērnā gada 2.ceturksnī izaugsme bija pat apstājusies, šādi mērot.
Ja apstiprināsies sākotnējais vērtējums, IKP pieaugums 2013.gadā kopumā ir bijis tieši 4.0%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos vairāk: 4.8%. No vienas puses, neizlīdzinātie dati precīzāk parāda, kas tieši tajā brīdī ekonomikā notiek, no otras puses, izlīdzinātie dati drīzāk parāda ekonomikas „patieso” tendenci, no kuras uzmanību var novērst, cita starpā, darba dienu skaita svārstības. Neaizmirsīsim, cik brīnišķīgi kalendārā bija izkārtojušies aizvadītās gadu mijas brīvdienu datumi! Līdz ar to varētu teikt, ka ekonomikas attīstības temps pērn tikpat kā nav mainījies, jo 2012.gadā, šādi rēķinot, pieaugums bija 5.0%, vēl gadu iepriekš: 5.1%. Par spīti ļoti svārstīgiem rezultātiem dažādās nozarēs, ekonomikas dinamika saglabājusies apbrīnojami stabila.
Atsevišķi iemesli tam, kāpēc pērnā gada noslēgumā izaugsme nedaudz piebremzējās, bija jau iepriekš zināmi. Piemēram, mazs siltuma patēriņa, līdz ar to ražošanas apjoms. Tādēļ kopējā rūpniecības izlaide pret iepriekšējo ceturksni samazinājās par 0.6%, kamēr apstrādes rūpniecībai klājās labi, tur pieaugums par 2.0%.
Maksāšanas grafiku dēļ patērētāju ieguvums no mazākiem siltuma rēķiniem tikai daļēji izpaudās pārskata periodā, visvairāk tas bija jūtams 2014.gada sākumā. Kāpums tirdzniecībā ceturkšņa ietvaros bija pieklājīgs, par 1%, tātad nedaudz virs IKP pieauguma tempa. Taču šķiet, ka patēriņa pieaugums tomēr nedaudz atpalicis no algu pielikumu sniegtajām iespējām. Acīmredzot patērētāji eiro ieviešanas gaidās bija nedaudz piesardzīgi, to atspoguļo arī noguldījumu straujais pieaugums gada nogalē.
Ir nelielas bažas par satiksmes nozares sniegumu, par ko vēl nav ceturkšņa datu, gan dēļ ilgstošajiem sarežģījumiem tranzītā, gan nelieliem mežizstrādes apjomiem siltā laika dēļ. Siltums turpretim varētu būt palīdzējis celtniecībai, tāpat arī pērn vērojamā dzīvojamo māju būvniecības aktivizēšanās, daļēji pateicoties uzturēšanās atļauju programmai. Esmu jau vairākkārt norādījis, ka aizvadītais gads bija ļoti labs t.s. „intelektuālo” pakalpojumu nozarēm — pirmkārt, komercpakalpojumi, informācija un sakari, bet to dati atsevišķos ceturkšņos mēdz krasi svārstīties bez „dabā” viegli saskatāmiem iemesliem.
Izaugsmi 4.ceturksnī bremzējušo faktoru īslaicīgais raksturs, situācijas uzlabošanās eksporta tirgos un vēl neizmantotais patēriņa un mājokļu investīciju cikliskais atgūšanās potenciāls ļauj uz 2014.gadu raudzīties optimistiski, tuvākās nākotnes aina ir ievērojami labāka nekā gadu iepriekš. Tāpēc ir sagaidāms, ka šogad IKP pieaugums Latvijā būs apmēram 5% un saglabāsim Eiropas izaugsmes līdera godu.
