Diemžēl nevar teikt, ka vispār nav pamata bažām. Vieta, kur pirmkārt varētu parādīties eirozonas recesijas iespaids, ir gatavo metālizstrādājumu ražošana, kas aptver, cita starpā, transportlīdzekļu un mehānismu detaļu izgatavošanu. Pasliktinoties Rietumeiropas mašīnbūves uzņēmumu nākotnes skatījumam, viņi samazina komponenšu iepirkumus, pat pirms paspējuši samazināt ražošanu, līdz ar to jauno dalībvalstu rūpniecība cieš pirmā. Šis vilnis acīmredzot sasniedzis arī mūs, izlaides apjoms mēneša laikā nozarē samazinājies par 11.9%, bet gada griezumā vairs panākts kāpums tikai par 1.3%, iepriekš bija pierasts pie procentu desmitiem. Arī tuvākā nākotne neko labu neliecina, optimisms nozarē ir krietni saplacis. Divas Centrāleiropas valstis, kuru rūpniecība ir īpaši cieši saslēgta piegādes ķēdēs ar Vāciju — Ungārija un Čehija jau ir recesijā. Mums atliek vien priecāties, ka situācija nav kā Igaunijā, kur šajā nozarē kritums gada griezumā ir 17.6%.

Šādos brīžos palīdz mūsu rūpniecības diversificētā struktūra. Farmācijas nozarē mēneša laikā reģistrēts izlaides kāpums par 27.7%. Vai tas tiešām noticis „dabā”, vai vienkārši dati tuvinājušies pašas nozares skatījumam uz lietu stāvokli, grūti spriest. Pārtikas ražošana ir varbūt mazāk ambicioza, bet cikliski grūtāk ievainojama nozare, tajā bijis neliels pieaugums pret jūniju, bet izmaiņas gada griezumā aizsniegušās līdz +3.3%, ko jau var saukt par pieaugumu un kas ir tuvs pašreizējam kokapstrādes rādītājam, bet pārspēj tādas nupat vēl „ašas” nozares kā metālizstrādājumu un mašīnu ražošana.

Nedaudz uzlabojot jūnija sniegumu, līdz šim augstāko līmeni jūlijā pārspējusi elektrisko iekārtu ražošana. Iespaidīgs izskatās gada pieaugums ķīmiskajā rūpniecībā (+48.5%), bet šeit vīd nesenas pagātnes panākumu lauri, ražošanas apjoms nav būtiski mainījies kopš aprīļa. Liels kritums jūlijā bijis citu transportlīdzekļu ražošanā, taču augusta datiem atkal vajadzētu rādīt pretējo saistībā ar Jūras spēkiem paredzētā kuģa nodošanu ekspluatācijā.

Ja arī apstrādes rūpniecības augusta dati nevēstīs par lejupslīdi, atkal varēs izjust lielu atvieglojumu. Iepirkumu vadītāju indeksi (PMI) liecina par recesiju rūpniecībā gan eirozonā, gan Centrāleiropā, tai skaitā arī Polijā, kas vēl nesen bija salīdzinoši optimistiska. Rezultāts eirozonā augustā (45.1) bija nedaudz labāks nekā jūlijā, bet joprojām krietni zem „neitrālās” 50 punktu atzīmes. Par laimi, vismaz Krievijā PMI joprojām signalizē par nelielu ražošanas pieaugumu un ar to varētu būt saistāms elektrisko mašīnu ražošanas rekords, šī nozare ir izteikti saistīta ar austrumu tirgu.

Diez cik spoži neiet arī tuvākajiem kaimiņiem. Apstrādes rūpniecības izlaide Igaunijā jūlijā gada griezumā samazinājās par 6.3%. Labi, ka vismaz Lietuvā pieaugums par 5.1% (abos gadījumos pēc darba dienu skaita izlīdzināti dati).