Jauns eksporta rekords augustā, dzejnieka vārdiem runājot, ir kā drosmīgs izaicinājums pasaules ekonomikas vētrām, kas jau robežojas ar puicisku lecīgumu.
Tātad – 534.6 miljoni latu ir līdz šim lielākais Latvijas preču eksporta apjoms vienā mēnesī. Par spīti jau samērā labajiem rezultātiem pērn šajā laikā pieaugums gada griezumā joprojām ir ļoti iespaidīgs, augustā tas bija 27%. Neviens, pat vislielākais optimists, iepriekš negaidīja šādu iznākumu.
Tāpat kā iepriekšējos mēnešos labā ziņa ir jāpapildina ar brīdinājumu, ka eksporta pieaugumu veido arī reeksports, un joprojām šķiet, ka importa elements eksportā gada laikā ir audzis. Tajā pat laikā nav šaubu, ka galvenais eksporta kāpuma virzītājs ir ražošanas pieaugums Latvijā, visas svarīgākās eksporta nozares ātrāk vai lēnāk, bet virzās uz priekšu. Joprojām izaugsmes līderis ir metālapstrādes un mašīnbūves nozaru grupa. Briestošā pasaules ekonomikas krīze arī šīs nozares nenoliedzami ietekmēs, - tās ir visai jūtīgas pret cikliskām svārstībām, jo ražo daudz kapitāla preču. Taču mūsu metālisti ir arī parādījuši, ka viņi no šādiem satricinājumiem spēj gūt ilgtermiņa labumu, jo krīzes „sapurina” izveidojušās partnerattiecības starp Rietumeiropas uzņēmējiem un pamudina viņus meklēt cenas ziņā izdevīgākus, kā arī elastīgākus piedāvājumus, kādus viņi dažkārt atrod Latvijā. Jau pašlaik pienāk ziņas, ka, krīzes gaitā cenšoties samazināt izmaksas, ārvalstu uzņēmēji izvieto pasūtījumus Latvijā. Patlaban ļoti palīdz arī straujais algu kāpums Ķīnā.
Vai atkārtosies 2008.gada vēsture, kad augustā Latvijas eksporta apjoms sasniedza līdz tam augstāko punktu, lai strauji kristu, kad to skāra pasaules finanšu krīzes lavīna? Var vilkt paralēles starp situāciju pasaules ekonomikā pirms trīs gadiem un šodien, taču šoreiz tik ļauni gandrīz noteikti nebūs. Ir skaidrs, ka šī gada septembrī nekas dramatisks Latvijas eksporta nozarēs nav noticis. Pašlaik prognoze mēreni pasliktinās, atsevišķi uzņēmumi ziņo par pasūtījumu aktivitātes atslābumu, bet vismaz pagaidām izmaiņas notiek pakāpeniski. Ārkārtīgi neskaidra ir pasaules ekonomikas tālākā gaita, prognožu diapazons sniedzas no mērenas izaugsmes piebremzēšanās līdz lielākajai krīzei vairākās desmitgadēs. Droši var teikt tikai to — lai kādi sarežģījumi mūsu ražotājus piemeklētu turpmāk, aizvadītajos grūtību pilnajos gados ieguldītais darbs eksporta palielināšanā un produktu portfeļa attīstīšanā nekur nepazudīs.
Tāpat kā iepriekšējos mēnešos labā ziņa ir jāpapildina ar brīdinājumu, ka eksporta pieaugumu veido arī reeksports, un joprojām šķiet, ka importa elements eksportā gada laikā ir audzis. Tajā pat laikā nav šaubu, ka galvenais eksporta kāpuma virzītājs ir ražošanas pieaugums Latvijā, visas svarīgākās eksporta nozares ātrāk vai lēnāk, bet virzās uz priekšu. Joprojām izaugsmes līderis ir metālapstrādes un mašīnbūves nozaru grupa. Briestošā pasaules ekonomikas krīze arī šīs nozares nenoliedzami ietekmēs, - tās ir visai jūtīgas pret cikliskām svārstībām, jo ražo daudz kapitāla preču. Taču mūsu metālisti ir arī parādījuši, ka viņi no šādiem satricinājumiem spēj gūt ilgtermiņa labumu, jo krīzes „sapurina” izveidojušās partnerattiecības starp Rietumeiropas uzņēmējiem un pamudina viņus meklēt cenas ziņā izdevīgākus, kā arī elastīgākus piedāvājumus, kādus viņi dažkārt atrod Latvijā. Jau pašlaik pienāk ziņas, ka, krīzes gaitā cenšoties samazināt izmaksas, ārvalstu uzņēmēji izvieto pasūtījumus Latvijā. Patlaban ļoti palīdz arī straujais algu kāpums Ķīnā.
Vai atkārtosies 2008.gada vēsture, kad augustā Latvijas eksporta apjoms sasniedza līdz tam augstāko punktu, lai strauji kristu, kad to skāra pasaules finanšu krīzes lavīna? Var vilkt paralēles starp situāciju pasaules ekonomikā pirms trīs gadiem un šodien, taču šoreiz tik ļauni gandrīz noteikti nebūs. Ir skaidrs, ka šī gada septembrī nekas dramatisks Latvijas eksporta nozarēs nav noticis. Pašlaik prognoze mēreni pasliktinās, atsevišķi uzņēmumi ziņo par pasūtījumu aktivitātes atslābumu, bet vismaz pagaidām izmaiņas notiek pakāpeniski. Ārkārtīgi neskaidra ir pasaules ekonomikas tālākā gaita, prognožu diapazons sniedzas no mērenas izaugsmes piebremzēšanās līdz lielākajai krīzei vairākās desmitgadēs. Droši var teikt tikai to — lai kādi sarežģījumi mūsu ražotājus piemeklētu turpmāk, aizvadītajos grūtību pilnajos gados ieguldītais darbs eksporta palielināšanā un produktu portfeļa attīstīšanā nekur nepazudīs.
