Ja 2011.gada Latvijas makroekonomikas stāstu būtu veidojis viens autors, tad varētu runāt par labu stila izjūtu, taču šoreiz acīmredzot nopelni pienākas lielajam dabas māksliniekam Gadījumam. Tieši brīžos, kad bailes par krīzes otro vilni sasniedz kulmināciju, kāda no svarīgākajām ekonomikas nozarēm atnes ziņu, kas ir kā lecīgs izaicinājums prātīgu ļaužu sniegtajiem drūmajiem pareģojumiem. Kopumā labie rezultāti neapšaubāmi ir likumsakarība, to pamatā ir nopietns darbs, bet to statistiskās atklāsmes process ir viegli izklaidējošs.
Latvijas ekonomikā iepriekšējos pāris gados vadošais un virzošais spēks — apstrādes rūpniecība - nupat aizvadītā gada novembrī atkal ir sasniedzis vairāk, nekā no šīs nozares tika gaidīts pašreizējā pasaules ekonomiskajā situācijā. Novembrī izlaides apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 3.2%, gada laikā - par 12.1%. Patlaban mūsu apstrādes rūpniecība izaugsmes tempu ziņā pārliecinoši apsteidz Igauniju un Lietuvu, kur gada izaugsmes temps ir attiecīgi tikai 2.0% un 2.6%. Krīzes pārvarēšanas sākumposmā mēs kaimiņvalstīm sākotnēji zaudējām, bet tagad strauji iedzenam.
Ir uzņēmumi, kas ziņo, ka pēc vājuma brīža pasūtījumu dinamikā rudens mēnešos tie pašlaik atkal pieaug, tātad viņiem šīs sezonas ekonomikas dižbubulis — Krīzes Otrais Vilnis - jau varētu būt garām. Arī datos uzrādītie pasūtījumu apjomi (tie zināmi līdz oktobrim) kopumā liecina, ka vismaz krass kritums 2012.gada sākumā vēl nav gaidāms. Ievērojot arī to, ka 2011.gada pats sākums rūpniecībai nebija sevišķi veiksmīgs, 2012.gada sākumā ražošanas un eksporta pieaugums joprojām būs tuvs 10%, tikai šoreiz drīzāk zem šīs robežas. Lielākā negatīvā ietekme varētu nākt no zāģmateriālu ražošanas. Kamēr notikumi eirozonā nenomāks eksportu, tikmēr nekritīsies arī patēriņa līmenis, tāpēc par valsts budžeta izpildi nākamā gada pirmajā pusē noteikti nav jāuztraucas, ļoti nelabvēlīgas pasaules attīstības gadījumā problēmas varbūt varētu parādīties gada otrajā pusē, bet tikai varbūt. Gadā kopumā ražošanas apjoms augs lēnāk nekā šogad, taču visdrīzāk pārsniegs kopējo ekonomikas izaugsmes tempu, kas būs ap 2.5%.
Bažas par eirozonas krīzes ietekmi varētu būt pārspīlētas tāpēc, ka produktu portfeļa īpatnību dēļ eirozonas ietekme uz mūsu rūpniecību ir mazāka nekā tās „formālais” īpatsvars eksporta struktūrā. Varbūt pat lielāka ietekme būtu krasām ekonomikas svārstībām NVS valstīs, kurās zaudētus pārdošanas apjomus gan būtu ļoti grūti aizstāt citur. Eksportā uz NVS valstīm daudz lielāks īpatsvars ir patēriņa produktiem, šajā gadījumā mūsu tirgus ir šo produktu atpazīstamība konkrētu valstu un reģionu iedzīvotāju vidū, kā arī paveiktais darbs produktu reģistrēšanā un izplatības kanālu veidošanā, kas, pirmkārt, attiecas uz farmāciju. ES turpretim daudz vairāk pārdodam produktus, kurus ar mērenu piepūli varētu pārdot citur pasaulē — zāģmateriālus, plātņu produktus, celtniecības tēraudu, graudus u.c. starppatēriņa produktus, kā arī sastāvdaļas mašīnām un mehānismiem, kurus tad ES mašīnbūves uzņēmumi pēc tam pārdod visā pasaulē.
Par spīti nozares mūžam piesardzīgajam tonim jaunu rekordu novembrī sasniegusi kokapstrāde, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražotāji; snieguma uzlabojums ir pakāpenisks, bet stabils, un aiz tā saskatāmi veiktie ieguldījumi ražošanas jaudās un tirgu apguvē. Ļoti krīt acīs ķīmiskās rūpniecības izlaides pieaugums mēneša laikā par 52%, bet tas nenozīmē, ka rūpniecībā kopumā pieaugumu izšķiroši ietekmējusi tieši šī apakšnozare, - pozitīva dinamika ir lielākajā daļā sektoru. Ķīmiskā rūpniecība vienkārši ir atguvusies pēc krituma gada vidū, novembra apjoms nav lēciens mākoņos. Aizvadītā gada kontekstā neparasti liels novembrī bijis apjoms nemetāliskajos minerālos, taču neparasti mazs — metālu ražošanā, tāpēc nebūtu pamata gaidīt, ka decembrī izlaidi samazinās kādi īstermiņa faktori.
Rūpniecība kopumā ir augusi lēnāk nekā apstrādes rūpniecība – attiecīgi par 0.9% un 8.5% gada laikā, bet tam ir ļoti vienkāršs izskaidrojums — siltā laika dēļ bijis mazs pieprasījums pēc enerģijas.
Ir uzņēmumi, kas ziņo, ka pēc vājuma brīža pasūtījumu dinamikā rudens mēnešos tie pašlaik atkal pieaug, tātad viņiem šīs sezonas ekonomikas dižbubulis — Krīzes Otrais Vilnis - jau varētu būt garām. Arī datos uzrādītie pasūtījumu apjomi (tie zināmi līdz oktobrim) kopumā liecina, ka vismaz krass kritums 2012.gada sākumā vēl nav gaidāms. Ievērojot arī to, ka 2011.gada pats sākums rūpniecībai nebija sevišķi veiksmīgs, 2012.gada sākumā ražošanas un eksporta pieaugums joprojām būs tuvs 10%, tikai šoreiz drīzāk zem šīs robežas. Lielākā negatīvā ietekme varētu nākt no zāģmateriālu ražošanas. Kamēr notikumi eirozonā nenomāks eksportu, tikmēr nekritīsies arī patēriņa līmenis, tāpēc par valsts budžeta izpildi nākamā gada pirmajā pusē noteikti nav jāuztraucas, ļoti nelabvēlīgas pasaules attīstības gadījumā problēmas varbūt varētu parādīties gada otrajā pusē, bet tikai varbūt. Gadā kopumā ražošanas apjoms augs lēnāk nekā šogad, taču visdrīzāk pārsniegs kopējo ekonomikas izaugsmes tempu, kas būs ap 2.5%.
Bažas par eirozonas krīzes ietekmi varētu būt pārspīlētas tāpēc, ka produktu portfeļa īpatnību dēļ eirozonas ietekme uz mūsu rūpniecību ir mazāka nekā tās „formālais” īpatsvars eksporta struktūrā. Varbūt pat lielāka ietekme būtu krasām ekonomikas svārstībām NVS valstīs, kurās zaudētus pārdošanas apjomus gan būtu ļoti grūti aizstāt citur. Eksportā uz NVS valstīm daudz lielāks īpatsvars ir patēriņa produktiem, šajā gadījumā mūsu tirgus ir šo produktu atpazīstamība konkrētu valstu un reģionu iedzīvotāju vidū, kā arī paveiktais darbs produktu reģistrēšanā un izplatības kanālu veidošanā, kas, pirmkārt, attiecas uz farmāciju. ES turpretim daudz vairāk pārdodam produktus, kurus ar mērenu piepūli varētu pārdot citur pasaulē — zāģmateriālus, plātņu produktus, celtniecības tēraudu, graudus u.c. starppatēriņa produktus, kā arī sastāvdaļas mašīnām un mehānismiem, kurus tad ES mašīnbūves uzņēmumi pēc tam pārdod visā pasaulē.
Par spīti nozares mūžam piesardzīgajam tonim jaunu rekordu novembrī sasniegusi kokapstrāde, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražotāji; snieguma uzlabojums ir pakāpenisks, bet stabils, un aiz tā saskatāmi veiktie ieguldījumi ražošanas jaudās un tirgu apguvē. Ļoti krīt acīs ķīmiskās rūpniecības izlaides pieaugums mēneša laikā par 52%, bet tas nenozīmē, ka rūpniecībā kopumā pieaugumu izšķiroši ietekmējusi tieši šī apakšnozare, - pozitīva dinamika ir lielākajā daļā sektoru. Ķīmiskā rūpniecība vienkārši ir atguvusies pēc krituma gada vidū, novembra apjoms nav lēciens mākoņos. Aizvadītā gada kontekstā neparasti liels novembrī bijis apjoms nemetāliskajos minerālos, taču neparasti mazs — metālu ražošanā, tāpēc nebūtu pamata gaidīt, ka decembrī izlaidi samazinās kādi īstermiņa faktori.
Rūpniecība kopumā ir augusi lēnāk nekā apstrādes rūpniecība – attiecīgi par 0.9% un 8.5% gada laikā, bet tam ir ļoti vienkāršs izskaidrojums — siltā laika dēļ bijis mazs pieprasījums pēc enerģijas.
