Gada pēdējam mēnesim ir raksturīga cenu stabilitāte vai pavisam neliels pieaugums salīdzinājumā ar novembri. Turpretim pērnā gada nogalē bija nozīmīga mēneša deflācija, cenām sarūkot par 0.3%, bet, salīdzinot ar 2014.gada decembri, cenas ir par šādu soli pakāpās uz augšu. Jau bija gaidāms, ka būs samazinājušās preču cenas (-0.3%). Neliels pārsteigums ir pakalpojumu cenu inflācijas samazināšanās pērnā gada 2.pusē no augstākā punkta (3.3%) jūnijā līdz 2.1% decembrī.
Tas gan vairs daudz nevarēja ietekmēt aizvadītā gada vidējo inflāciju, kas bija prognozētajā 0.2% līmenī. Taču, ja no patēriņa groza izslēdz alkoholu un tabaku (kuru kopējā augšupvērstā ietekme 12 mēnešos bija 0.35 procentpunkti), Latvijā 2015.gadā bija deflācija.
Aizvadītais gads tātad bija gandrīz perfektas cenu stabilitātes laiks. 2016.gads solās būt ļoti līdzīgs. Apbrīnojamā izejvielu cenu krituma dēļ vērtējumi ir jāpārskata ļoti strauji. Var diezgan droši teikt, ka šī gada vidējās patēriņu cenu inflācijas rādītājs noapaļosies uz skaitli „1” un nav izslēgts, ka virzienā no apakšas. Diemžēl tālākā nākotnē notiekošais var nozīmēt cenu nestabilitāti. Kaut kad nākotnē pasaule spēs atteikties no naftas, bet tas prasīs daudzas desmitgades. Jau izveidotie naftas urbumi atdevi pašreizējā līmenī tik ilgi nenoturēs. Krass investīciju sarukums var radīt strauju cenu kāpumu pēc dažiem gadiem.
Zemo cenu periods var izrādīties noturīgāks ikdienas ziņās mazāk redzamajām, bet ekonomikai tāpat ļoti nozīmīgajām metālu cenām. To ražošanai radīto jaudu var pietikt ilgākam laikam. Turklāt iespējams, ka pasaule tuvojas t.s. „peak stuff” vai maksimālā fiziskā resursu patēriņa punktam. Tas jau acīmredzot ir pārsniegts attīstītajās valstīs. Piemēram, ir aprēķināts, ka 2012.gadā Lielbritānija patērēja ap 600 miljonus tonnu dažādu materiālu (nafta, metāli, plastmasa, papīrs, pārtika u.t.t), bet 10 gadus iepriekš šis skaitlis bija par 150 miljoniem tonnu lielāks. Enerģijas patēriņš kļūst efektīvāks, dažādas iekārtas un sadzīves ierīces kļūst kompaktākas un daudzfunkcionālākas. Digitālās tehnoloģijas samazina papīra patēriņu.
Cenu līmenis Latvijā nav sasniedzis vēsturisko maksimumu. Taču, ja tic ekonomistu vērtējumam, ka statistiķi patēriņa cenu inflāciju caurmērā pārspīlē par apmēram 1 procentpunktu gadā, jo nav iespējams pilnībā ņemt vērā tehnoloģiju attīstību un vēl citus faktorus, tad pēdējo trīs gadu laikā cenu līmenis mūsu valstī ir gājis uz leju, bet šogad būs stabils. 2015. gada decembrī cenu indekss bija tikai par 0.1% augstāks nekā 2012.gada decembrī. Tas arī bija tikai par 3.6% augstāks nekā 2009.gada martā. Tātad ir apritējis septiņu gadu periods, kurā cenu līmenis faktiski nav audzis jeb izmaiņas bijušas nenovēršamu metodoloģijas neprecizitāšu robežās — septiņi plakanie gadi.
