Dati par rūpniecību apstiprina citu jaunāko ekonomikas ziņu veidoto priekšstatu — stabilai Latvijas tautsaimniecības izaugsmei pietiek ar draņķīgu stabilitāti eirozonā un mērenu izaugsmi pārējā pasaulē. Tieši šādi varētu raksturot pašreizējos apstākļus mūsu galvenajos noieta tirgos.
Rūpniecības izlaide janvārī auga mēneša un gada griezumā attiecīgi par 1.9% un 8.2%, taču paši svarīgākie ir notikumi apstrādes rūpniecībā, kas atspoguļo sekmes eksportā un kuru daudz mazāk ietekmē laika apstākļi. Apstrādes rūpniecības izlaide kopš decembra sezonāli izlīdzinātajos datos ir pieaugusi par 3%, bet pieaugums gada griezumā ir 16.8% - krietni vairāk nekā pērn, kaut arī tika gaidīta izaugsmes bremzēšanās. Rezultātā sezonāli izlīdzinātajos datos apstrādes rūpniecībā ir sasniegts kopš neatkarības atgūšanas lielākais izlaides apjoms. Nav šaubu, ka ar šādu gada pieauguma tempu Latvijas rūpniecība ir bijusi izaugsmes līdere ES.
Jāatzīmē, ka gada sākums ir bijis ļoti veiksmīgs arī mazumtirdzniecībā un transportā, līdz ar to praktiski vairs nav šaubu par labiem izaugsmes rādītājiem arī ekonomikā kopumā 1.ceturksnī, ievērojot, ka viļņu augstums pasaules ekonomikas okeānā pakāpeniski samazinās.
Pašlaik Latvijas rūpniecība traucas uz priekšu ar paceltām burām. Gadās gan, ka ar paceltām burām kuģi uzskrien uz klintīm, taču risks, ka tas šogad notiks ar Latvijas eksportējošajām nozarēm, pakāpeniski samazinās. Taču, ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, apstrādes rūpniecības gada pieauguma tempa kritums turpmākajos mēnešos ir neizbēgams, ja vien nenotiks brīnums. Pērn šīs nozares labo sniegumu, pirmkārt, noteica tieši straujais kāpums gada pirmajā pusē. Jaunākie dati par pasūtījumiem, kas decembrī bija par 41.2% lielāki nekā pirms gada, liecina, ka arī turpmākajos mēnešos izmaiņu virziens apstrādes rūpniecībā būs drīzāk uz augšu, nekā uz leju, bet katra jauna rekorda sasniegšana nāks arvien grūtāk.
Ne visās apakšnozarēs situācija ir spīdoša. Janvārī vilšanos sagādāja pārtikas pārstrāde, bet turpmākajos mēnešos tās sniegumam vajadzētu uzlaboties. Kaut arī apģērbu ražošana janvārī strauji pieauga (par 9.4% pret decembri), kopumā jau kopš pērnā gada vidus vieglajai rūpniecībai neklājas īpaši labi. Arī poligrāfijā izlaides kāpums gada laikā būtu varējis būt lielāks. Par spīti straujam kāpumam pret decembri (+15.8%) turpinās arī nothing special periods farmācijā.
Turpretim kokapstrādē par spīti (vai varbūt pateicoties?) tās viedokļu līderu tradicionālajam piesardzīgumam ar joni ir pārsniegts decembra apjoms, kas bija līdzšinējais visu laiku labākais rādītājs. Tieši janvārī pret decembri strauji auga zāģmateriālu ražošana, bet kopumā kokapstrādes nozares attīstību aizvadīto trīs gadu laikā virza augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana. Ja zāģmateriālu ražošana savu maksimumu praktiski sasniedza jau līdz ar pievienošanos ES, tad koksnes izstrādājumu ražošana kopš tā brīža ir pieaugusi vairāk nekā uz pusi, kāpums pret krīzes zemāko punktu ir gandrīz trīskāršs.
Ļoti sekmīgi turpina attīstīties metālapstrādes un mašīnbūves nozares, bet tā jau tas bija prognozēts, taču uz tām ļoti lielā mērā attiecas teiktais par pērnā gada „bāzes” ietekmi uz šī gada izaugsmes rādītājiem turpmāk. Gada pieaugums janvārī ķīmiskajā rūpniecībā (100.0%) ir apaļi izcils, bet tas galvenokārt uz pērnā janvāra „bedres” rēķina, apjoms bijis diezgan tuvs iepriekšējo divu gadu vidējam rādītājam.
Jāatzīmē, ka gada sākums ir bijis ļoti veiksmīgs arī mazumtirdzniecībā un transportā, līdz ar to praktiski vairs nav šaubu par labiem izaugsmes rādītājiem arī ekonomikā kopumā 1.ceturksnī, ievērojot, ka viļņu augstums pasaules ekonomikas okeānā pakāpeniski samazinās.
Pašlaik Latvijas rūpniecība traucas uz priekšu ar paceltām burām. Gadās gan, ka ar paceltām burām kuģi uzskrien uz klintīm, taču risks, ka tas šogad notiks ar Latvijas eksportējošajām nozarēm, pakāpeniski samazinās. Taču, ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, apstrādes rūpniecības gada pieauguma tempa kritums turpmākajos mēnešos ir neizbēgams, ja vien nenotiks brīnums. Pērn šīs nozares labo sniegumu, pirmkārt, noteica tieši straujais kāpums gada pirmajā pusē. Jaunākie dati par pasūtījumiem, kas decembrī bija par 41.2% lielāki nekā pirms gada, liecina, ka arī turpmākajos mēnešos izmaiņu virziens apstrādes rūpniecībā būs drīzāk uz augšu, nekā uz leju, bet katra jauna rekorda sasniegšana nāks arvien grūtāk.
Ne visās apakšnozarēs situācija ir spīdoša. Janvārī vilšanos sagādāja pārtikas pārstrāde, bet turpmākajos mēnešos tās sniegumam vajadzētu uzlaboties. Kaut arī apģērbu ražošana janvārī strauji pieauga (par 9.4% pret decembri), kopumā jau kopš pērnā gada vidus vieglajai rūpniecībai neklājas īpaši labi. Arī poligrāfijā izlaides kāpums gada laikā būtu varējis būt lielāks. Par spīti straujam kāpumam pret decembri (+15.8%) turpinās arī nothing special periods farmācijā.
Turpretim kokapstrādē par spīti (vai varbūt pateicoties?) tās viedokļu līderu tradicionālajam piesardzīgumam ar joni ir pārsniegts decembra apjoms, kas bija līdzšinējais visu laiku labākais rādītājs. Tieši janvārī pret decembri strauji auga zāģmateriālu ražošana, bet kopumā kokapstrādes nozares attīstību aizvadīto trīs gadu laikā virza augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana. Ja zāģmateriālu ražošana savu maksimumu praktiski sasniedza jau līdz ar pievienošanos ES, tad koksnes izstrādājumu ražošana kopš tā brīža ir pieaugusi vairāk nekā uz pusi, kāpums pret krīzes zemāko punktu ir gandrīz trīskāršs.
Ļoti sekmīgi turpina attīstīties metālapstrādes un mašīnbūves nozares, bet tā jau tas bija prognozēts, taču uz tām ļoti lielā mērā attiecas teiktais par pērnā gada „bāzes” ietekmi uz šī gada izaugsmes rādītājiem turpmāk. Gada pieaugums janvārī ķīmiskajā rūpniecībā (100.0%) ir apaļi izcils, bet tas galvenokārt uz pērnā janvāra „bedres” rēķina, apjoms bijis diezgan tuvs iepriekšējo divu gadu vidējam rādītājam.
