Finanšu tirgi spēj piedāvāt unikālas iespējas - un ne tikai spekulantiem, ieguldītājiem vai pensiju fondiem, bet arī valsts sektoram. Jau gadiem pastāv tā saucamie „laika apstākļu” kontrakti, kur cilvēks vai uzņēmums var noslēgt tādu kā apdrošināšanas līgumu par neparedzamiem laika apstākļiem.
|
Pievienots 2010 gada 11. martā | 0 komentāri
Pievienots 2010 gada 5. martā | 0 komentāri
Grieķijā notikumi rit savu gaitu un lielu pārsteigumu pašlaik vēl nav. Valdība ir paziņojusi, ka turpinās budžeta deficīta samazināšanu, uz ko krasi reaģēja sabiedriskā sektora nodarbinātie, izejot ielās un pat „ieņemot” Grieķijas Finanšu Ministriju. Grieķijai, diemžēl, nav vēl izdevies iegūt Vācijas atbalstu savu problēmu risināšanā, līdz ar ko palielinās iespēja, ka savstarpējo attiecību noskaidrošanā vajadzēs iesaistīties arī Eiropas Savienības pārstāvjiem. Vācijas „atturīgums” gan nav pārsteigums, zinot Grieķijas kreatīvās statistiskās manipulācijas un abu valstu vēsturi. Taču grieķiem vienmēr paliek atvērta iespēja vērsties pie Starptautiskā Valūtas Fonda vai vismaz „pabiedēt” ar to pārējo Eiropu.
Pievienots 2010 gada 16. februārī | 2 komentāri
Pirmdien Ungārijas premjers paziņoja, ka nevēlas izmantot atlikušo palīdzību no Starptautiskā Valūtas Fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) 5.7 miljardu eiro apmērā un tā vietā dod priekšroku naudas aizņēmumiem starptautiskajos tirgos. Varētu rasties jautājums - vai arī Latvijai nevajadzētu rīkoties līdzīgi un attiekties no tālākiem aizņēmumiem no šim organizācijām?
Pievienots 2010 gada 4. februārī | 0 komentāri
Jau kādu laiku Latviju Eiropas neveiksminieku augšgalā ir nomainījusi Grieķija. Grieķu realitāte ir patiešām skarba un, atšķirībā no Latvijas, izeju no problēmām pašreizējos apstākļos saskatīt ir grūti. Negatīvāk noskaņotie eksperti pat runā, ka Grieķijas problēma var iedragāt Eiropas Savienības un eiro zonas pastāvēšanas pamatus, un nākamie aiz grieķiem rindā jau stāv spāņi, portugāļi, īri un itāļi.
Pievienots 2010 gada 20. janvārī | 0 komentāri
Nodokļu sistēma nav tikai naudas iekasēšanas veids. Tas ir arī veids kā stimulēt vai, tieši pretēji, slāpēt kādas ekonomiskās aktivitātes. Piemēram, nosakot mazāku nodokli alum un lielāku stiprajam alkoholam, mēs sekmējam lielāku vieglā alkohola patēriņu. Nosakot zemāku nodokli „zaļajai” enerģijai, mēs sekmējam tās lielāku patēriņu, ražošanu un nozares attīstību. Nodokļu sistēma ir veids, kā palīdzēt veidot valsts politiku (ja tāda, protams, ir).
Pievienots 2010 gada 6. janvārī | 1 komentārs
Ja mēs palasam dažādu Latvijas ekspertu, politiķu un iedzīvotāju teikto par Latvijas tuvākā laika mērķi, redzam, ka viedokļi visnotaļ dalās. Daži uzskata, ka svarīgākais ir saņemt Starptautiskā Valūtas Fonda naudu, citi grib aizsargāt maznodrošinātos vai radīt jaunas darba vietas. Daži cilvēki min eksporta veicināšanu, citi konkurētspējas uzlabošanu, produktivitātes celšanu vai strukturālo reformu pabeigšanu. Kaut kur pa vidu tam parādās arī mazo uzņēmumu atbalsts, uzņēmējdarbības vides uzlabošana, nodokļu politikas pārstrāde un, galu galā, arī eiro ieviešana.
Pievienots 2009 gada 21. decembrī | 0 komentāri
Jau kādu laiku vairums no mums pamanījuši, kā Latvijā aug pelēkā ekonomika. Vienā vietā, neņemot čeku, pieejamas „atlaides”, otrā vietā drīkst maksāt tikai skaidrā naudā, trešā vietā Tev rēķinu izraksta kaut kur ārvalstīs utt. Daudzi uzņēmēji nonākuši situācijā, kad, pat gribēdami legāli darboties, to vairs vienkārši nevar atļauties. Ja 90% konkurentu „neizsit čeku”, maksā algas aploksnēs vai cenšas apiet PVN, nodokļu maksāšana līdzinās uzņēmuma pašnāvībai. Pelēkā ekonomika turpina augt un apstādināt to spēj tikai radikālas izmaiņas.
Pievienots 2009 gada 9. decembrī | 0 komentāri
Pēdējās nedēļās ar jaunu sparu izskanējis ierosinājums palielināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. Diemžēl tas ir tikai īstermiņa ielāps. Ja sistēma darbosies tikpat neefektīvi kā līdz šim, pēc kāda laika jau domāsim par 70 vai 75 gadiem!
Pievienots 2009 gada 4. decembrī | 0 komentāri
Budžets beidzot ir pieņemts, valsts finanses, vismaz uz kādu laiku, ir sakārtotas un ārējie aizdevēji (uz laiku) apmierināti. Šis ir īstais brīdis ar dubultu sparu atgriezties pie diskusijas par to, kā sekmēsim izaugsmi Latvijā tuvāko gadu laikā. Viena nepabeigta diskusija šajā sakarā ir par prioritārajām nozarēm. Piedāvāšu mazliet atšķirīgu skatījumu uz prioritāro nozaru noteikšanu.
Pievienots 2009 gada 26. novembrī | 1 komentārs
Pastāstīšu Jums šoreiz kādu reālu stāstu par vienu manu draugu un viņa uzņēmumu. Man tas lika aizdomāties, varbūt būs interesanti arī Jums.
Pievienots 2009 gada 12. novembrī | 0 komentāri
Šajā blogā gribētu paturpināt jau aizsākto tēmu par brīvību izvēlēties savu pensijas vecumu. Manuprāt, svarīgākais, lai uzkrātais pensiju kapitāls būtu reāli pārvēršams naudā jau pēc pirmā pieprasījuma un būtu pietiekami liels, lai nodrošinātu cilvēka vajadzības, atrodoties pensijā. Šobrīd uzkrātais kapitāls pensiju 1. līmeņa ietvaros ir vairāk virtuāls (Labklājības ministrija aprēķina katram cilvēkam uzkrāto pensijas kapitālu, taču tie nav reāli līdzekļi, bet gan koeficients, pēc kura aprēķina pensijas lielumu).
Pievienots 2009 gada 9. novembrī | 0 komentāri
Vairākās pasaules valstīs jau izskanējis viedoklis, ka cilvēkiem būtu jāatļauj pašiem brīvi izvēlēties savu pensijas vecumu. Galvenais ieguvums – drošība par reāli uzkrāto pensijas kapitālu kontā, ko jebkurā brīdī var pārvērst naudā, nevis virtuāls ieraksts par uzkrāto pensiju 1.līmenī. Argumenti ir vairāki...
Pievienots 2009 gada 3. novembrī | 0 komentāri
Algu „griešana” Latvijas ekonomiskajā situācijā var būt tikai tāds īstermiņa „ielāps”. Mēs sevi mānām, ja uzskatām, ka algu samazināšana ir strukturālas reformas, kas spēs uzlabot un nodrošināt mums augstu konkurētspēju ilgtermiņā. Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un vairums ES valstīs Latvijas pilsoņi var strādāt bez īpašām darba atļaujām.
Pievienots 2009 gada 28. oktobrī | 0 komentāri
Tā samērā klusi un nemanāmi vairumam sabiedrības ir paslīdējis garām
fakts, ka Labklājības Ministrijas uzkrātie 950 miljoni latu tika
iztērēti pamatbudžeta deficīta finansēšanai. Uzkrājums, kam bija
jākalpo nākotnes pensionāriem, pašlaik nav atgūstams un tā vietā
palicis tikai tukšs, ar reālu naudu nesegts „virtuāls” ieraksts.
Pievienots 2009 gada 24. oktobrī | 0 komentāri
Katrs „kārtīgs” students zina, ka jaunas tēmas apgūšana sākas ar literatūras apskatu. Un neskatoties uz to, ka studiju gados šis process dažkārt sākas un beidzas blakus sēdošā kaimiņa kladē, skaidrs ir viens – kāpēc gan izgudrot riteni no jauna, ja var vienkārši paskatīties, kā to dara citi?
Pievienots 2009 gada 14. oktobrī | 0 komentāri
Mums bieži vien šķiet, ka esam vienīgie, kuriem uzbrukusi šāda „dižķibele”. Taču pavisam netīšām, uzduroties uz pasaules slavenā pārmaiņu vadības eksperta Kottera (John Kotter) 8 efektīvas pārmaiņu vadības soļiem, biju pārsteigts, cik precīzi tie atbilst Latvijas situācijai un atspoguļo to, kas Latvijā notiek vai nenotiek kā pienākas.
Pievienots 2009 gada 8. oktobrī | 0 komentāri
Pašlaik finanšu tirgus dalībnieki sagaida, ka 3 mēnešu Euribor likmes līdz 2010. gada beigām kāps par 1% punktu līdz 1.80%. 2011. gadā tiek sagaidīts, ka likmes sasniegs jau 2.73%, kamēr 2012. gadā – 3.15%.
|
Par autoru
|
