Jau kopš 2009. gada finanšu tirgos ir atsācies ievērojams nepārtikas un pārtikas preču kāpums. Daļēji tas skaidrojams ar fundamentāliem faktoriem – pieprasījuma kāpumu jaunattīstības valstīs, preču krājumu izsīkumu un daļēji – arī ar vispārējām spekulācijām finanšu tirgos, neticību dolāram un eiro (lielās naudas drukāšanas un nenoteiktības ekonomikā dēļ), kā arī gaidām par inflācijas kāpumu nākotnē. Lai kādi arī būtu iemesli, pārtikas preču cenas pasaulē ir ievērojami kāpušas, un ar nelielu novēlošanos to redzam arī Latvijā 

Arī Latvijā pārtikas cenas spēcīgi reaģē uz notikumiem pasaules tirgos. Nomura paredz, ka pārtikas cenu kāpums turpināsies arī nākotnē, ko galvenokārt noteiks pieprasījuma kāpums jaunattīstības valstīs un šo valstu iedzīvotāju ēšanas paradumu maiņa, augot dzīves līmenim. Tajā pašā laikā pārtikas produktu piedāvājums ir samērā neelastīgs līdz ar produktivitātes kritumu, biodegvielas popularitātes pieaugumu, globālo sasilšanu un ūdens resursu samazināšanos, kas ierobežo ražotāju spēju strauji palielināt apjomus.

Ja šis scenārijs īstenojas, Latvija varētu būt viena no Eiropas valstīm, kas no pārtikas cenu kāpuma varētu ciest visvairāk. Lai aprēķinātu pārtikas cenu neaizsargātības indeksu, Nomura ņem vērā valsts IKP uz vienu iedzīvotāju (jo tas ir zemāks, jo valsts ir nabadzīgāka un attiecīgi arī ievainojamāka), pārtikas preču īpatsvaru kopējā patēriņā (jo tas ir augstāks, jo iedzīvotāji ievainojamāki) un valsts tirdzniecības bilances pozīciju pārtikas preču jomā (jo lielāks pārtikas preču eksporta pārsniegums pār importu, jo labāk).

Jāatzīst gan, ka Nomura pētījums balstās uz 2008. gada datiem un kopš tā laika lietas ir būtiski pamainījušās. Latvijas pārtikas produktu eksports, kas vēl 2007. gadā bija gandrīz 2 reizes mazāks par importu, ir strauji pieaudzis un 2010. gada beigās jau gandrīz izlīdzinājās ar importu, kas Latvijas pozīciju būtiski uzlabo. No otras puses, Latvijas IKP pēdējos gados ir piedzīvojis smagu kritumu, kas mūsu jutīgumu pret pārtikas cenu kāpumu visticamāk palielinājis. Jebkurā gadījumā, savu ievainojamību saglabāsim tik ilgi, kamēr IKP neatkopsies pēc iespaidīgā krituma, kamēr pārtikas preces būs ievērojama daļa no mūsu kopējā patēriņa un kamēr eksports neattīstīsies vēl straujāk. Salīdzinājumam, Lietuva šajā indeksā ieņem 45 pozīciju, pateicoties spēcīgam pārtikas produktu eksportam.