bizness.lv blogs - Harijs Švarcs

ASV defolts un Latvija

02.08.2011 18:11

ASV un arī Eiropas valstu problēmas ilgā laika periodā var atstāt nozīmīgas sekas uz Latvijas ekonomiku. Un šoreiz runa nav par eksportu, importu, pieprasījumu pēc mūsu precēm šajos tirgos un situācijas finanšu tirgos. Runa ir par uzņēmējiem un idejām, kas stimulē ekonomisko izaugsmi un konkurenci.

Kā demogrāfiskās tendences ietekmēs šodienas un nākotnes pensijas*

31.05.2011 23:04

Pēdējā laikā bieži izskan bažas par Latvijas demogrāfisko situāciju. Dzimstība Latvijā sarūk, tūkstošiem cilvēku emigrējuši un tuvākajā laikā nav objektīva pamata cerēt uz situācijas uzlabošanos. Lai arī ikdienā demogrāfisko tendenču izmaiņas sevišķi neizjūtam, tās atstāj būtisku ietekmi uz Latvijas pensiju sistēmu – gan šodienas, gan jo vairāk nākotnes pensijām un valsts spēju tās nodrošināt.

Kā notikumi Japānā mainīs pasauli?

16.03.2011 10:07

Traģiskie notikumi Japānā ir ietekmējuši arī finanšu tirgus. Akciju cenas Japāna ir sarukušas par vairāk kā desmit procentiem, negatīvi ietekmējot arī finanšu tirgus Eiropā un ASV. Kā notikumi Japānā ietekmēs finanšu pasauli šodien un rīt? Dažas versijas.

Kā sekmēt ēku siltināšanu?

31.01.2011 11:12

31. janvāra laikrakstā Dienas Bizness lasāmi divi interesanti raksti – viens par īpašumu kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodiku (Sola taisnīgāku nodokli) un otrs par ēku siltināšanu un energoefektivitāti (Piedāvā kā rehabilitēt Rīgas dzīvojamo fondu).

Pārtikas cenu kāpums un Latvija

19.01.2011 13:04

Starp dažādām Eiropas Savienības valstīm Latvija ir viena no neaizsargātākajām pret pārtikas preču cenu kāpumu. Katrā ziņā tas izriet no pagājušā gada beigās publicētā starptautiskās investīciju bankas Nomura ziņojuma, kur Latvija starp 80 pasaules valstīm neaizsargātības ziņā ierindojas 23 vietā. Visneaizsargātāko valstu topā ir Bangladeša, Maroka un Alžīrija. No Eiropas valstīm mūs (neaizsargātības ziņā) apsteidz tikai Ukraina, Bulgārija un Rumānija.

Izdevumu griešanas paradokss

17.11.2010 13:05

Vai iespējams, griežot izdevumus, gala rezultātā vairāk tērēt? Īsa atbildē ir – jā, un to varētu saukt par sava veida paradoksu. Ir iespējams stimulēt ekonomiku un tērēt vairāk, agresīvāk samazinot izdevumus.

Vai pastāv dzīve pēc „griešanas”?

08.11.2010 21:15

Pirms kāda laika manās rokās nonāca interesants materiāls par Kanādas pieredzi krīzes pārvarēšanā 90.gados (šeit). Raksts īsuma ir par to, ka pēc augstajām naftas cenām un zināmas eiforijas 70. un 80. gados Kanādas valsts finanšu stāvoklis 90-to gadu vidū bija daudz sliktāks par to, ko redzam pašlaik daudzās Eiropas valstīs vai ASV. Kanādas valsts un provinču kopējais parāds sastādīja 120% no IKP, budžeta deficīts bija 8%, 1/3 daļa budžeta aizgāja parāda apkalpošanai, valsts sektora īpatsvars ekonomikā bija 53%, valsts ekonomika stagnēja, kamēr ārējais parāds turpināja mērķtiecīgi augt. Bažās par valsts maksātnespēju pieauga procentu likmes, starptautiskie reitingi tika apdraudēti un aizdevēji Kanādu sāka uzskatīt par visnotaļ riskantu partneri.

Par valsts uzņēmumu privatizāciju

08.10.2010 12:29

Pēdējā laikā ir uzvirmojušas diskusijas par to, ko darīt ar daudzajiem valsts pilnīgā vai daļējā īpašumā esošajiem uzņēmumiem. Viens no argumentiem, kas bieži vien izskan, ir tāds, ka pašlaik nav īstais laiks to darīt, jo akciju cenas ir zemas un labu cenu par uzņēmuma pārdošanu pašlaik iegūt nav iespējams. Te man ir pāris lietas, ko piebilst:

Par Jančuku - stāsta otrā daļa

13.09.2010 13:24

Bija jau pagājis kāds laiks, un, saskrienoties ar savu veco paziņu, izmantoju iespēju apjautāties par „Jančuka” likteni un uzņēmuma darbību kopumā (sk. http://www.bizness.lv/blog/harijs-svarcs/id/78). Izrādās, Jančuks jau sen ir prom. Esot pats aizgājis - pēc tam, kad uzņēmums piedāvāja algas samazinājumu. Teicās iet pie konkurentiem, kuri jau sen viņu aicinot. Nepagāja ne pāris nedēļas, kad kungs jau bija atpakaļ un teicās jauno piedāvājumu tomēr pieņemt. Diemžēl par vēlu. Viņa vietā jau strādāja Jurčiks, kurš, līdzīgi kā Jančuks, darbā laicīgi ierodas reti, taču kopumā strādājot labi, „pie virpas” nedzer un vajadzības gadījumā strādā arī sestdien un svētdien. Visi gribot nopelnīt un pie darba, kas regulāri algu maksā, turas jo cieši.

Kāds ir sagaidāmais akciju ienesīgums?

06.09.2010 16:56

Šis jautājums, šķiet, ir interesējis un interesēs akciju investorus vienmēr. Kā teicis slavenais dāņu fiziķis Nils Bors: „Prognozēšana ir ļoti sarežģīta, sevišķi par nākotni”. Un, lai cik triviāli tas arī neskanētu, diemžēl tā arī ir. Neviens nekad 100% nevarēs noprognozēt, kas notiks nākotnē. Ir daudz vieglāk prognozēt krīzes un akciju cenu kritumus, kad tie jau ir aiz muguras. Un pat tad, ja izdevies vienreiz trāpīt desmitniekā, nekad jau nevar zināt, vai tas tāpēc, ka vienkārši paveicās, vai tāpēc, ka esi apveltīts ar pārdabiskām spējām un sevišķu gudrību (paši veiksminieki tradicionāli nosliecas uz otro variantu, kamēr neveiksminieki atsaucas vienkārši uz neveiksmi).