Tā nu sanāktu arī mums ar valsts uzņēmumu pārdošanu. Budžeta deficīts 8%, valsts parādos līdz „ausīm”, bet gribās patērēties vēl nedaudz un kaut ko „pastimulēt”. Tad nu arī stimulēsim, labu mērķu vadīti, protams, pārdodot valsts uzņēmumus. Doma stimulēt uzņēmējdarbību jau nav slikta, taču pašreizējos apstākļos nav izvēlēts tam piemērotākais risinājums un brīdis.

Sākumā ir jāsamazina budžeta deficīts un jāsakārto visi tie mājasdarbi, kur veikšanai daudz naudas nemaz nav nepieciešams, piemēram, birokrātijas mazināšana vai nodokļu sistēmas sakārtošana. Kad tas būs izdarīts un budžeta deficīts samazināts, tad būs īstais brīdis samazināt mūsu ārējo parādu, kas jau pavisam drīz noēdīs ievērojamu daļu no mūsu budžeta ieņēmumu procentu veidā. Lūk šajā brīdi, kad deficīts samazināts un parāda procenti jāmaksā pilnā apmērā, tad arī būtu vispiemērotāk pārdot valsts uzņēmumus, lai atdotu valsts parādu un tādā veidā samazinātu gadskārtējos procentu maksājumus un nākamajām paaudzēm nododamos parādus. Lūk, šajā brīdi tad mēs arī visefektīvāk varēsim sākt stimulēt uzņēmējdarbību un darīt to ne tikai gadu vai divus (kā gadījumā ar valsts uzņēmumu pārdošanu tagad), bet gan daudzus gadu desmitus. Turklāt budžeta deficīta un ārējā parāda samazināšana stimulēs uzņēmējdarbību gan caur lielāku valsts stabilitāti, gan arī caur zemākām procentu likmēm uzņēmējiem. Valsts uzņēmumu pārdošana ir jāizmanto ārējā parāda samazināšana. Tā ir daudz tālredzīgāka un disciplinētāka stratēģija.