Mehānisms, kā tas notiek, ir sekojošs:

Pēdējos gados mums ir samērā būtiski audzis valsts parāds (neto ārējais parāds pašlaik ir ap 4 miljardiem latu, kopējais ir tuvāk 5 miljardiem), kā rezultātā ir kāpušas arī ārējā parāda apkalpošanas izmaksas (parāda apkalpošanas izmaksas pārsniedz 300 milj. latu gadā – gandrīz tikpat, cik šogad „jākonsolidē”). No kā tad ir atkarīgas šīs izmaksas? Izmaksas nosaka tas, uz kādiem procentiem valsts ir aizņēmusies no saviem aizdevējiem. Aizdevumu procentu likmes ārvalstu valūtā savukārt nosaka 2 galvenie faktori:

Ja, piemēram, Latvijas defolta risks ir tuvu nullei, tad Latvija par saviem aizņēmumiem maksās gandrīz tikpat, cik, piemēram, Vācija vai Somija (praksē pastāv arī virkne citu faktoru, kas ietekmē likmes, piemēram, likviditāte, taču šim piemēram tas nav tik būtiski). Cik liels tad ir Latvijas defolta risks? Pašlaik 5-gadīgās CDS likmes, kas parāda apdrošināšanās izmaksas pret Latvijas defoltu, sastāda 2.8%. Salīdzinājumam, Lietuvai šīs izmaksas ir 2.5%, kamēr Igaunijai 0.9% un Vācijai tikai 0.4%.

Lūk, arī veids, kā, samazinot izdevumus, iegūt iespēju tos palielināt. Ja Latvija spēs efektīvi sakārtot savas valsts finanses un pārliecinoši samazināt budžeta deficītu ar tālredzīgiem, nevis vienas dienas lēmumiem, šāda rīcība uzlabos Latvijas valsts spēju segt ārējās un iekšējās saistības. Jau pēc īsa laika to novērtēs starptautiskās reitingu aģentūras un citas finanšu iestādes, kā rezultātā Latvijas kredītreitings tiks pārskatīts uz augšu. Uzlabojoties Latvijas kredītreitingam un Latvijas spējai pildīt savas ārējās saistības, strauji samazināsies arī starpība starp, piemēram, Vācijas un Latvijas vienāda termiņa aizņēmumiem. Procentu likmju kritumam būs tieša fiskāla ietekme uz budžeta izdevumiem.

Pie parāda apjoma 5 miljardi latu, procentu likmēm samazinoties par 1%, tiešais ietaupījums budžetā uz ārējā parāda apkalpošanu ir 50 milj. latu gadā, kas 5 gados ir jau 250 miljoni un desmit gados - 500 miljoni.

Zinot to, ka pēc pāris gadiem Latvijai nāksies atmaksāt starptautisko aizdevēju kredītu, tā vietā emitējot obligācijas finanšu tirgos, procentu likmju līmenis kļūst vitāli svarīgs. Jo zemāks būs līmenis Latvijas starptautiskajiem aizņēmumiem, jo vairāk ietaupīsim uz parāda apkalpošanu un, attiecīgi, vairāk varēsim novirzīt veselības aizsardzībai, izglītībai, kultūrai un citām jomām. Turklāt, samazinoties valsts riskam, izdevumi par aizņēmumiem samazināsies arī Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas savukārt ļaus tiem vairāk līdzekļu novirzīt privātajam patēriņam un investīcijām, kas stimulēs ekonomisko izaugsmi kopumā.

Efektīva un ilglaicīga valsts izdevumu samazināšana, kas mazina valsts defolta risku var sekmēt ieņēmumu pieaugumu gan valsts, gan arī privātajā sektorā. Tas arī ir ceļš, kas mums jāiet 2011. gada budžeta kontekstā, samazinot izdevumus šodien, nevis ceļot nodokļus un pieņemot vienas dienas lēmumus, kuri finanšu tirgus nepārliecinās.