Kā uz notikumiem Eiropā reaģē finanšu tirgi?
Viens no veidiem, kā to aplūkot, ir apskatīties, kur pašlaik atrodas 10-gadīgo valsts obligāciju likmes. Loģika ir vienkārša – jo drošāka, uzticamāka un ieguldījumiem labvēlīgāka eiro zonas valsts, jo zemākām jābūt procentu likmēm.
Kā redzams, finanšu tirgu visai pārliecinoši Eiropas pirmrindniekos ir salikuši Vāciju, Somiju un Nīderlandi, kamēr lejasgalā dominē Portugāle, Īrija un, ar iespaidīgu atrāvienu, Grieķija.
Ar ko tad saistīts šāds salikums? Galvenokārt ar tiem pašiem Māstrihtas kritērijiem. Jo sekmīgāk valsts tos izpilda, jo zemākas procentu likmes tai būs pieejamas.
Gavekal (www.gavekal.com) piedāvā ļoti interesantu veidu, kā salīdzināt Eiropas valstis, izejot no to fiskālās situācijas. Mēs skatāmies, galvenokārt, uz diviem parametriem:
- Kāds būs paredzamais ārējais parāds (jo tas augstāks, jo valsts vairāk maksās „procentos” un attiecīgi mazāk novirzīs citām vajadzībām)
- Nepieciešamais ikgadējais budžeta samazinājums, lai sasniegtu Māstrihtas kritērijos noteiktus 3% līdz 2012. gada beigām. Jo „jāgriež” tuvākajos gados mazāk, jo, attiecīgi, labākā pozīcija ir valsts.
Kopumā mēs varam izdalīt 3 valstu grupas:
- Spēcīgākās valstis – Somija, Vācija, Austrija un Nīderlande, kurām tuvākajos gados sevišķi nopietna budžeta deficīta samazināšana nedraud un arī ārējais parāds ir salīdzinoši „pieņemamos” līmeņos.
- Lai arī tuvākajā laikā pārmērīgi lieli griezieni nedraud Itālijai un Beļģijai, tomēr to salīdzinoši augstais ārējais parāds tās ierindo aiz 1. grupas valstīm.
- 3. grupā jau ir valstis ar nopietnākām problēmām, kur augstam ārējam parādam pievienojas arī lielas fiskālās problēmas tuvākajos gados. Interesanti, ka šo valstu grupā ir arī Francija, kas ir līdzīgās pozīcijās ar Portugāli. Visvājākie rādītāji ir attiecīgi Grieķijai, kurai ar lielu (bet pozitīvu) atrāvienu seko Īrija un Spānija.
No abiem iepriekšējiem attēliem varam secināt, ka Māstrihtas kritēriju izpilde lielā mērā arī ietekmē procentu likmju līmeni valstī. Formālo prasību izpilde tiešā mērā ietekmē valsts aizņemšanās izmaksas. Jo labāk izpildām Māstrihtas kritēriju, jo, kā balvu, saņemam zemākus procentus un, attiecīgi, arī zemākas budžeta izdevumus. Finanšu tirgi Grieķijas „sekotājus” pašlaik ir sarindojuši atbilstoši attēlā redzamajām 3 grupām. Taču pašu valstu rokās ir šīs Grupas vēl pamainīt šī gada laikā.
Ko tas nozīmē Latvijai?
Eiro ieviešana vien negarantēs Latvijai zemas procentu likmes. To var skaidri redzēt no Grieķijas un citu 3. grupas valstu piemēra. Tikai tad, ja Latvija sekmīgi izpildīs Māstrihtas kritērijus un, ne tikai pie iestāšanās, bet arī turpmākajos gados, mēs būs cerības „baudīt” Eiropas „stiprā gala” zemās procentu likmes. Pašlaik vislabākā fiskālā pozīcija ir Somijai. Nav šaubu, ka, Igaunijai ieviešot eiro, mūsu Ziemeļu kaimiņi nonāks ļoti tuvu 1. grupas valstīm ar zemajām procentu likmēm. Ko darīt Latvijai? Ir 2 varianti: celt sagaidāmo ienesīgumu (t.i. darot to pašu darbu pelnīt vairāk par Igauņiem) vai arī tuvoties Igaunijai Māstrihtas kritēriju izpildē. No abiem variantiem, pēdējais pašlaik izskatās visreālākais.
