Attēls. Vidējā darba alga ES 2007. gadā.
Būtiski palielinoties darba algu plaisai starp Latviju un ES, cilvēki vienkārši brauks prom (Latvija jau 2007. gadā bija valsts ar vienu no zemākajām darba algām Eiropā, un 2008/2009 gada laikā šī „plaisa” ir tikai palielinājusies). Tas ir tas, ko mēs redzējām pirms gadiem pieciem un diemžēl redzam ar jaunu sparu arī pašlaik (sk. Diena http://www.diena.lv/lat/politics/sestdiena/te-nebus-labi). Latvijas iespējas reaģēt uz krīzi caur darba algu samazināšanu ir visai ierobežotas un darbosies tikai īsu brīdi. Produktivitātes pieaugums, kas panākts caur algu samazinājumu, ir lielā mērā ilūzija.
Ko tas nozīmē Latvijai?
Krīzes apstākļos uz pieprasījuma kritumu var reaģēt divējādi – samazinot algas vai atlaižot darbiniekus. Saprotot, ka Latvijas apstākļos darba algu samazinājums radīs tikai īstermiņa efektu un jau pašlaik ir aizgājis krietni par tālu, diemžēl atliek 2. variants – darbinieku atlaišana. Un šī ir tā vieta, kur mums visvairāk noderētu SVF un ES līdzekļi un kur veidojās iespēja veikt „strukturālās reformas”, nodrošinot:
Mūsu „mājasdarbs” ir nodrošināt iepriekšminēto punktu ātru un efektīvu izpildi. Algu samazināšana, ko mēs Latvijā pašlaik piedzīvojam, ir „ilūzija”, kas pakāpeniski izgaisīs, aizbraucot cilvēkiem uz ārvalstīm un ar laiku atsākoties darba algu kāpumam Latvijā. Darba algu pieaugums nākotnē Latvijā ir neizbēgams, ja mēs vēlamies saglabāt savus cilvēkresursus, līdz ar ko to tālāks samazinājums tikai padarīs problēmu lielāku. Ir jārada jaunas labi atmaksātas darba vietas, jāpalīdz cilvēkiem pārkvalificēties un jānodrošina sociālā aizsardzība bez darba palikušajiem.
