Oļegs Krasnopjorovs
ekonomika, bankas
Pievienots 2018 gada 14. augustā | 0 komentāri
Jūlijā gada inflācija (2,6%) bija nedaudz mazāka nekā iepriekšējā mēnesī. Tādējādi inflācijas pieaugums, kuru vairāki analītiķi prognozēja straujāku jau vasarā, ir lēnāks par gaidīto.

Pievienots 2013 gada 18. novembrī | 0 komentāri
Bezdarba dinamika Latvijā jau ierasti pozitīvi izceļas uz Eiropas fona, no augstākā bezdarba valsts titula 2010. gada sākumā (21.3%) noslīdot līdz 11.8% 2013. gada 3. ceturksnī, kas ir zem eiro zonas vidējā bezdarba rādītāja.
Pievienots 2013 gada 18. augustā | 0 komentāri
Atbilstoši iepriekš prognozētajam, reģistrētā bezdarba līmenis 2013. gada vasarā, pirmoreiz pēdējo četru gadu laikā, atkal rakstāms ar viencipara skaitli. 2013. gada jūlija beigās Nodarbinātības valsts aģentūras reģistri iekļauti 93 tūkst. bezdarbnieku – divreiz mazāk nekā krīzes zemākajā punktā 2010. gada sākumā.
Pievienots 2012 gada 26. maijā | 0 komentāri
CSP ir publiskojis darbaspēka apsekojuma datus[1]. Darba meklētāju īpatsvars gada sākumā – pirmā ceturkšņa laikā pieauga par 1.3 pp. – līdz 16.3%. Tas skaidrojams gan ar sezonalitāti (gada pirmajā ceturksnī šis rādītājs parasti ir augstāks), gan ar mazāku dalībnieku skaitu NVA pagaidu darbu jeb "simtlatnieku" programmā[2]. Sezonāli izlīdzinātais un no pagaidu darbu efekta attīrītais darba meklētāju īpatsvars 2012. g. 1. cet. turpināja samazināties, atspoguļojot noturīgo IKP kāpumu.
Pievienots 2012 gada 2. martā | 0 komentāri
Latvijā turpinās mērens atalgojuma kāpums. 2011. gada 4. ceturksnī vidējā alga par pilno slodzi bija par 4.5% lielāka nekā pirms gada.  
Pievienots 2011 gada 13. oktobrī | 0 komentāri
Septembrī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā turpināja samazināties – par 0.2 procentu punktiem, mēneša beigās sasniedzot 11.6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Reģistrēto bezdarbnieku skaits patlaban (131.7 tūkst. cilvēku) ir par trešdaļu mazāks nekā bezdarba augstākajā punktā pirms 18 mēnešiem.
Pievienots 2011 gada 2. septembrī | 0 komentāri
2011. gada 2. ceturksnī vidējā stundas alga turpināja pieaugt, kāpumam gada laikā sasniedzot 5.5%. Patlaban tas nerada šķēršļus tautsaimniecības konkurētspējai. Ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 4.8%, vidējās reālās bruto algas pieaugums bija mazāks par aprēķināto darba ražīguma pieaugumu – 0.7% pret aptuveni 2%. Tādējādi pašlaik vēl nav pamata uzskatīt, ka algas atrautos no darba ražīguma, – kā tas notika ekonomikas pārkaršanas gados. Tautsaimniecības konkurētspējas atjaunošanas periods, kas aizsākās 2008. gada beigās, līdzsvaroja algas un darba ražīgumu, un kopš 2010. gada sākuma šo rādītāju attiecība ir stabila, atspoguļojoties pieaugošā ekonomikas aktivitātē un jaunās darba vietās.
Par autoru
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes M ...
Vairāk
Reklāma