Šodien publicētie CSP darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka sarūk ne vien reģistrētais, bet arī faktiskais bezdarbs. Faktiskais bezdarbs jeb darba meklētāju īpatsvars 2013. gada 2. ceturksnī bija 11.4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Pirms trīs gadiem bezdarbs Latvijā bija augstākais Eiropas Savienībā. Tagad tas ir zemāks nekā 10 citās ES valstīs[1], un patlaban Latvijas bezdarbs ir līdzīgs eiro zonas vidējām rādītājam. Augstākie bezdarba rādītāji Eiropā ir Grieķijai un Spānijai (26-28%). No šo valstu piemēra redzams, ka novilcināšanās ar budžeta konsolidāciju (laicīgi nesamērojot burbuļa laikā pieaudzētos valdības izdevumus ar krīzes iespaidā sarūkošiem ieņēmumiem), mēdz krīzi gan paildzināt, gan arī saasināt.

Bezdarba samazinājumu Latvijā veicina jaunu darbvietu radīšana. Zīmīgi, ka nodarbinātības pieaugums notiek vienīgi uz privātā sektora rēķina (CSP uzņēmumu apsekojuma dati), saglabājoties vidējai darba slodzei. Tādējādi, nodarbinātības pieaugums Latvijā ir ilgtspējīgs nevis vien mākslīgu pret-krīzes pasākumu (piem., sabiedriskie pagaidu darbi, īsāka darba nedēļa utt.) rezultāts. Būtiska loma nodarbinātības kāpumam (vairāk nekā 1/5 no nodarbinātības kāpuma, kas ir lielākais devums no visām tautsaimniecības nozarēm) bijusi apstrādes rūpniecībai, kuras izlaidi, nostiprinoties Latvijas konkurētspējai (t.sk. aizveroties algas-produktivitātes plaisai), būtiski veicināja pieaugošās tirgus daļas tirdzniecības partnervalstu importā.

Par lielākām nodarbinātības iespējām liecina arī pieaugošs brīvo darbavietu skaits. Vakanču skaits NVA reģistros 2013. gada vasarā sasniedzis 6 tūkst., kas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada.

Eksperta viedoklis sadarbībā ar Makroekonomika.lv