Naudas daudzums, kuru mēneša laikā savā maciņā saņem vidējais strādājošais, pieaug vēl straujāk (palielinoties darba slodzei - gan pamatdarbā nostrādātam stundu skaitam, gan blakus darba izplatībai). Piemēram, izmantojot CSP apkopotus Valsts ieņēmumu dienesta algu datus, var novērtēt, ka darba ņēmēju vidējais ienākums 2011. gada beigās bija par 6% augstāks nekā pirms gada (tajā skaitā, privātajā sektorā – par vairāk nekā 8% augstāks). Ņemot vērā arī būtisku nodarbinātības kāpumu, mazumtirdzniecības apgrozījuma prāvs pieaugums ir likumsakarīgs. Lai gan pilnā slodzē pārrēķinātā alga (CSP oficiālie dati) 2011. gadā pieauga tikpat kā patēriņa cenas (12-mēnešu vidējā inflācija decembrī bija 4.4%), darba ienākumu pieaugums bijis straujāks par cenu kāpumu, tādējādi 2011. gada laikā vairākums darba ņēmēju kļuvuši turīgāki.

Pašreizējais algu kāpums skar galvenokārt cilvēkus līdz 45 gadu vecumam. Jaunieši līdz 20 gadu vecumam, kuri no krīzes cieta vissmagāk (visvairāk tika atlaisti un visnozīmīgāk tika samazinātas algas), 2011. gada beigās vidēji saņēma vairāk kā par 15% lielāku atalgojumu nekā pirms gada, tiesa, jāatzīmē, ka šī vecumgrupa ir maza un veido ap 1% no visiem algu saņēmējiem. Turklāt salīdzinoši strauji (par apmēram 8%) vidējais atalgojums pieauga 30 – 45 gadus veciem darbiniekiem, kuri krīzi pārvarēja, vismazāk izjūtot atlaišanas un algas kritumu. Savukārt darbinieki pēc 60 gadu vecuma algas pieaugumu saņem vien izņēmuma kārtā – šajā vecumgrupā vidējā alga gada laikā pieauga mazāk kā par 2%. Tas varētu liecināt par to, ka jaunākiem darbiniekiem biežāk tika palielināta darba slodze vai arī viņi biežāk sasniedza izcilus darba rezultātus. Salīdzinot ar pirmskrīzes gadiem, tagad algas pieaugums tiek biežāk pamatots ar konkrētā darbinieka sniegumu uzņēmuma labā nevis ar vispārējo inflāciju, valsts svētkiem vai emigrācijas draudiem.

Eksperta viedoklis sadarbībā ar Makroekonomika.lv