Atšķirībā no 2010. gada tendences šogad diezgan strauji mazinājies bezdarbs Latgalē, pirmo reizi divu gadu laikā sarūkot zem 20% atzīmes un pietuvojoties 2004. gada rādītājam. Bezdarba kritumu veicināja gan jaunu darba vietu veidošanās, gan "100 latu" programmas pakāpeniskā restrukturizācija, kas, iespējams, mazināja motivāciju reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā.

No vienas puses, aizņemto darba vietu skaits Latgalē 2011. gada pirmajā pusgadā bija par 4.2% lielāks nekā pirms gada – divreiz straujāks pieaugums nekā valstī vidēji (Centrālās statistikas pārvaldes uzņēmumu apsekojuma dati). Pieaugot darba slodzei tiem darbiniekiem, kuriem tā tika samazināta krīzes laikā, darbinieku skaits pilna laika darba vienībās Latgalē pirmajā pusgadā pieauga par 4.8%.

No otras puses, ikmēneša pagaidu darbu stipendijas samazināšana no 100 līdz 80 latiem kopš šī gada jūlija, kā arī plānotā programmas pabeigšana šī gada novembrī mazināja ilgstošo bezdarbnieku motivāciju reģistrēties NVA. Pārmaiņas pagaidu darbu programmā visbūtiskāk ietekmē reģistrēto bezdarbu tieši Latgalē gan tāpēc, ka tur ir augstākais ilgtermiņa bezdarbnieku īpatsvars Latvijā (55% bezdarbnieku ir reģistrējušies NVA senāk kā pirms gada, valstī vidēji – 44%), gan nelielās starpības starp vidējo algu un programmas stipendiju dēļ. Latgalē (oficiālā) vidējā mēneša neto darba samaksa par pilnu slodzi privātajā sektorā tikai nedaudz pārsniedz 200 latus.

Jāatzīmē, ka daļa pašreizējo "100 latu programmas" dalībnieku pirms dalības pasākumā ilgstoši nestrādāja un arī nemeklēja darbu, t.i., nebija darba meklētāji atbilstoši darbaspēka apsekojuma starptautiskajai metodoloģijai[1]. Piemēram, reģistrētā bezdarba līmenis Latgalē pārsniedz darba meklētāju īpatsvaru darbaspēka apsekojumu ietvaros pat saskaņā ar oficiāliem datiem (piemēram, 2010. gadā – attiecīgi 22.4% un 18.7%). Faktiskais pārsniegums ir vēl lielāks[2]. Un, tā kā vairākums dalībnieku neizjūt, ka dalība programmā sevišķi uzlabotu viņu spējas atrast pastāvīgo darbu[3], daļa no viņiem darbu, visticamāk, nemeklēs arī pēc programmas pabeigšanas. Līdz ar to CSP darbaspēka apsekojumā daļa no tiem pēc programmas pabeigšanas parādīsies nevis darba meklētājos, bet gan ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kategorijās "zaudējuši cerības atrast darbu", "mājsaimnieces" u.c.

Iespējams, ka jaunās pagaidu darbu programmas ieviešana no 2012. gada, lai arī tai lēsts 2-3 reizes mazāks mērogs nekā "100 latu programmai", atkal palielinās motivāciju reģistrēties NVA (it īpaši Latgalē), mazinot varbūtību, ka jau nākamgad reģistrētā bezdarba līmenis sasniegs viencipara skaitli.

[1] CSP par darba meklētājiem uzskata personas, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt.

[2] Reģistrētā bezdarba līmeņa aprēķinā izmanto CSP darbaspēka apsekojuma datus par iepriekšējo trīs gadu vidējo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu. Tas ir lielāks par faktisko ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu (it īpaši Latgalē), gan laikā gaitā sarūkot oficiālam ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam, gan oficiālai statistikai nenovērtējot migrācijas plūsmu (Rīgas un ārvalstu virzienā).

[3] Saskaņā ar Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas pētījumu 72% "100 latu programmas" dalībnieku neizjuta, ka dalība programmā mainītu viņu spējas atrast pastāvīgo darbu: http://www.nva.lv/index.php?cid=2&mid=2&txt=2427&from=10

Eksperta viedoklis sadarbībā ar Makroekonomika.lv