Rīgas kilometrs nav kaut kāds lauku kilometrs. Rīgas kilometrs ir
pamatīgs galvaspilsētas kilometrs. Un kā Latvijā īpašam kilometram tam
arī jāmaksā īpaši. Acīmredzot tā domā «Rīgas satiksmē», rēķinot 1 km
izmaksas sabiedriskajā transportā. Sabiedriskā transporta Rīgas
kilometrs 2015. gadā maksās 3,79 eiro. Uzzinot šo skaitli, rodas loģisks
jautājums, vai summa ir pieņemama, nav pārspīlēta, bet varbūt pārāk
maza un neprecīzi aprēķināta. Lai būtu iespēja 1 km izmaksas Rīgā
novērtēt, vislabāk ir salīdzināt ar tādiem pašiem rādītājiem citur
Latvijā. Vai patiess ir apgalvojums, ka Rīgas kilometrs ir īpašs?
|
Pievienots 2015 gada 26. martā | 0 komentāri
Pievienots 2014 gada 19. maijā | 0 komentāri
Aizvadītajā Rīgas domes sēdē deputāti lēma – būt galvaspilsētā
Rīdzinieku kartei! Tajā pašā laikā jāatzīst, ka kartes ieviešanas gaita,
iespējamās atlaides rīdziniekiem, to mērķauditorija, ieviešanas
izmaksas un daudzi citi jautājumi ir neskaidri pašiem neatlaidīgajiem
idejas virzītājiem. Ja nesen Rīdzinieku karte asociējās ar nevienlīdzību
un ārpus Rīgas dzīvojošo cilvēku diskrimināciju, nosakot viņiem divreiz
lielāku braukšanas maksu sabiedriskajā transportā, tad šobrīd
Rīdzinieku kartes ieviešanai varētu būt arī kādi pozitīvi vērtējami
mērķi. Diemžēl lielais neskaidrību apjoms vēl nepārliecina, ka jaunā
karte būs patiesi noderīga lielākajai pilsētnieku daļai.
Pievienots 2014 gada 7. aprīlī | 0 komentāri
Ko gan var darīt ikkatrs no mums – neņemt mutē absurdo vārdu salikumu
«legālās» narkotikas. «Kā tad tā? Narkotikas, bet legālas?» jautājot
bērni skolās, kad Rīgas Labklājības departamenta cilvēki ieradušies
stāstīt par «spaisa»* vai jauno psihoaktīvo vielu postu.
Pievienots 2014 gada 13. martā | 0 komentāri
Svētdien, 9.martā Mežaparkā pārtrūka bezatbildības, nolaidības un
vienaldzības ķēde - bojā gāja septiņgadīgs puisēns. To, ka ķēdes posmi
jau sen bija bīstami, ka tie netur atbildības slodzi, zināja gan
apkaimes iedzīvotāji, gan populārā atpūtas parka viesi. Tomēr bija
jānotiek traģēdijai, lai iekustinātu atbildīgo amatpersonu kūtros
prātus, un sāktos drošības risku izvērtējums parkā.
Pievienots 2014 gada 20. februārī | 0 komentāri
Ušakova plāns sašķelt Latviju rīdziniekos un «lauķos», sarīdīt novadus
pret galvaspilsētu ir izgāzies. Velti pirmsziemassvētku laikā cilvēkiem
bija jāstāv bezgalīgās rindās pēc «Rīdzinieku kartēm». Sabiedriskā
transporta diferencēto biļešu ieviešanas farsam, kura īstais iemesls
bija Rīgas vēlētāju dvēseļu zvejošana par pašu rīdzinieku nodokļos
samaksāto naudu, bija maz sakara ar rūpēm par rīdziniekiem. Tagad Rīgas
domes priekšsēdētājs plāna izgāšanos cenšas iztēlot kā Saskaņas centra
un Gods kalpot Rīgai uzvaru: «cīņas rezultātā brauciens maksās mazāk arī
nerīdziniekiem – arī Rīgas viesiem būs jāmaksā 0,60 eiro».
Pievienots 2014 gada 6. janvārī | 1 komentārs
Sāka aizmirsties padomju laiki? Nils Ušakovs atgādināja. Stundām garas
rindas pēc rīdzinieku kartes bija Rīgas domes valdošās koalīcijas dāvana
rīdziniekiem Ziemassvētkos.* Cilvēkiem iestāstīja, ka no Jaunā gada
biļetes sabiedriskajā transportā būs dārgas, bet rīdzinieka kartes
īpašniekiem būs jāmaksā uz pusi mazāk. Kaut arī Rīgas kungi ļoti labi
zināja, ka nav stājušies spēkā nedz jaunie tarifi, nedz atlaides. Tie
nestāsies spēkā arī 1.martā. Rīgas domes saistošie noteikumi stājas
spēkā tikai tad, ja tiem neiebilst VARAM. Un VARAM ir iebildis jau kopš
šīs afēras sākuma pagājušā gada 7.oktobrī.
Pievienots 2013 gada 19. novembrī | 0 komentāri
Šodien Rīgas dome balsoja par sabiedriskā transporta biļešu cenu
politiku. Domei bija jāpieņem lēmums par 109,5 miljonu eiro Rīgas
nodokļu maksātāju naudas pielietojumu, un deputātu pienākums ir
rūpēties, par šīs naudas jēdzīgu izmantošanu.
Pievienots 2013 gada 6. maijā | 0 komentāri
Zāle bija pārpildīta. Žurnālisti no visas pasaules – Eiropas, ASV,
Kanādas tajā brīdī bija parlamenta zālē. Pakāpušies uz krēsliem, lai
nepalaistu garām vēsturisko brīdi. Kā blīvs mūris viņi stāvēja šajā, nu
jau bijušajā padomijas varas centrā un neviens pat neaizrādīja. Lejā aiz
loga cilvēki skaļā balsī bija skaitījuši līdzi balsis, gaidot
nepieciešamās divas trešdaļas un skaļi uzgavilēja, atskanot simtu
trīsdesmit otrajam ”par”. 4.maija Neatkarības deklarācija ar 138 “par”
balsīm bija pieņemta! Toreiz Rīgā izšķīrās Latvijas nākotne.
Pievienots 2013 gada 2. aprīlī | 0 komentāri
Rīgas domes nesen veiktā aptauja ar mērķi noskaidrot, vai rīdziniekiem
patīk Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka (LNB), ir bezjēdzīga nodokļu
maksātāju naudas tērēšana. Šāds pētījums nav domāts tam, lai
noskaidrotu, kā uzlabot pilsētas pakalpojumus. Tā mērķis ir cits –
konfrontācija ar valdību un nacionālo politiku. Aptauja ir tikai aizsegs
un veids, kā šai konfrontācijai izmantot administratīvos resursus jeb
rīdzinieku naudu. Rīgas dome ir noslēgusi gada līgumu ar pētījumu
kompāniju par vairāk nekā 20 000 latu, un tā vietā, lai noskaidrotu, ko
rīdzinieki patiešām domā par visai pilsētai svarīgiem jautājumiem, tiek
pasūtītas aptaujas, kuru rezultātiem jāapstiprina Nila Ušakova pieņemto
lēmumu vai uzskatu pareizība.
Pievienots 2013 gada 26. martā | 0 komentāri
Vakar ar Saskaņas centra iecelto Rīgas brīvostas valdes locekļu
palīdzību ostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs nezaudēja savu amatu. Tas
parāda, ka Nila Ušakova un Andra Amerika interesēs ir saglabāt
necaurredzami tumšo ostas pārvaldību. Tieši tāpēc abi politiķi,
visticamāk, aizstāvēs Loginovu līdz pēdējam savas politiskās elpas
vilcienam.
Pievienots 2011 gada 15. martā | 1 komentārs
Uzsākot darbu Kultūras ministrijā, izvirzīju trīs prioritātes: nacionālās identitātes stiprināšana, kvalitatīvas kultūrtelpas nostiprināšana un radošo ideju un risinājumu pārneses uz tautsaimniecību veicināšana. Pirmajos darbības mēnešos Kultūras ministrija vislielāko atbildību uzņēmās par integrācijas politiku: izveidojām konsultatīvo padomi nacionālās identitātes un integrācijas jautājumos, un strādā darba grupa, lai veidotu nacionālās identitātes un integrācijas politikas vadlīnijas.
Pievienots 2010 gada 3. novembrī | 0 komentāri
Man ir trīs prioritātes:
Pirmā – nacionālās identitātes, tātad arī nacionālās valsts, stiprināšana. Ministru kabineta deklarācijā ir ierakstīts, ka mēs apņemamies izstrādāt jaunu nacionālās identitātes un integrācijas valsts programmu. Šobrīd ir sajūta, ka iestājies integrācijas pagurums. Ir jāatrod jauna integrācijas griba un jābūt pilnīgi skaidram pamatam, uz kura notiek integrācija - tā ir latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa.
|
Par autoru
 Reklāma |
