Vakar ar Saskaņas centra iecelto Rīgas brīvostas valdes locekļu
palīdzību ostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs nezaudēja savu amatu. Tas
parāda, ka Nila Ušakova un Andra Amerika interesēs ir saglabāt
necaurredzami tumšo ostas pārvaldību. Tieši tāpēc abi politiķi,
visticamāk, aizstāvēs Loginovu līdz pēdējam savas politiskās elpas
vilcienam.
Acīmredzot abiem Rīgas kungiem Valsts kontroles konstatētā izšķērdēšana Rīgas brīvostā 41 miljona latu apjomā liekas nieks, kas neprasa tūlītēju rīcību. Jādomā, ka Ušakovam un Amerikam ir tikai viņiem zināmi, slēpti iemesli, kas liek pasargāt Loginovu no pelnītās atbildības. Jāuzsver, ka par to iestājas gan valsts pārstāvji ostā, gan arī liela daļa uzņēmēju, kuri saskārušies ar slikto ostas pārvaldību.
Zīmīgi, ka Ameriku un Loginovu saista īpaši ciešas saites. Abi Rīgas domē un Rīgas brīvostā valda jau vienlīdz ilgi – 12 gadus, kas, iespējams, izskaidro Amerika pretestību Loginova nomaiņai par spīti Valsts kontroles atklātajiem, nopietnajiem pārkāpumiem. Ameriks ar visiem līdzekļiem cenšas pierādīt, ka miljonu nepamatota tērēšana un sadalīšana starp šauru interešu grupējumiem ir attaisnojama.
Tāpat Ušakovs un Ameriks ar savu balsojumu vēlreiz atklāti parāda, ka veido “valsti valstī”, kurā nav saistoši labas pārvaldības noteikumi. Lai turpmāk vairs nepieļautu tik vērienīgu pārkāpumu piesegšanu, valstij būs jāveic izmaiņas likumos. Ir jāpārskata gan ostas kā atvasinātas publiskas personas statuss, gan pašvaldības tiesības saglabāt amatpersonas, kuru darbība ir acīmredzami pretrunā ar labas pārvaldības principiem.
Jāuzsver, ka, lai mainītu iesīkstējušās un dažiem politiķiem ērtās tradīcijas pelnīt ar pašvaldības uzņēmumu palīdzību, svarīgs ir arī katra rīdzinieka viedoklis gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās 1. jūnijā.
Zīmīgi, ka Ameriku un Loginovu saista īpaši ciešas saites. Abi Rīgas domē un Rīgas brīvostā valda jau vienlīdz ilgi – 12 gadus, kas, iespējams, izskaidro Amerika pretestību Loginova nomaiņai par spīti Valsts kontroles atklātajiem, nopietnajiem pārkāpumiem. Ameriks ar visiem līdzekļiem cenšas pierādīt, ka miljonu nepamatota tērēšana un sadalīšana starp šauru interešu grupējumiem ir attaisnojama.
Tāpat Ušakovs un Ameriks ar savu balsojumu vēlreiz atklāti parāda, ka veido “valsti valstī”, kurā nav saistoši labas pārvaldības noteikumi. Lai turpmāk vairs nepieļautu tik vērienīgu pārkāpumu piesegšanu, valstij būs jāveic izmaiņas likumos. Ir jāpārskata gan ostas kā atvasinātas publiskas personas statuss, gan pašvaldības tiesības saglabāt amatpersonas, kuru darbība ir acīmredzami pretrunā ar labas pārvaldības principiem.
Jāuzsver, ka, lai mainītu iesīkstējušās un dažiem politiķiem ērtās tradīcijas pelnīt ar pašvaldības uzņēmumu palīdzību, svarīgs ir arī katra rīdzinieka viedoklis gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās 1. jūnijā.
