Sarmīte Ēlerte
kultūra, politika
Integrāciju un kultūrtelpu stiprinot
Pievienots 2011 gada 15. martā | 1 komentārs
Drukāt
Uzsākot darbu Kultūras ministrijā, izvirzīju trīs prioritātes: nacionālās identitātes stiprināšana, kvalitatīvas kultūrtelpas nostiprināšana un radošo ideju un risinājumu pārneses uz tautsaimniecību veicināšana. Pirmajos darbības mēnešos Kultūras ministrija vislielāko atbildību uzņēmās par integrācijas politiku: izveidojām konsultatīvo padomi nacionālās identitātes un integrācijas jautājumos, un strādā darba grupa, lai veidotu nacionālās identitātes un integrācijas politikas vadlīnijas.

Paralēli turpinājās mūzikas un mākslas skolu reforma, un līdz ar jaunu programmu licencēšanu septembrī palielināsies to pieejamība. Vairāk bērnu visā Latvijā varēs apgūt profesionālās ievirzes programmas, nostiprinot latvisko un profesionālo kultūrtelpu reģionos.

Janvārī Rīgā notika Baltijas valstu seminārs par radošo industriju attīstību, kurā gūta pieredze, kas ļaus veicināt ciešāku sadarbību starp Kultūras ministriju, Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Ir formulēti konkrēti mērķi radošo industriju attīstībai un institucionālai sadarbībai starp šīm iestādēm. Patlaban ir uzsākts darbs, lai izveidotu efektīvu modeli radošo ideju pārnesei tautsaimniecībā. Tas stimulēs arī aktīvāku Latvijas iekļaušanos kopējā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu radošās industrijas tīklā.

Paralēli šīm prioritātēm uzmanību pievērsām valsts naudas izlietošanas caurskatāmībai un izstrādājām valsts finansējuma piešķiršanas kritērijus muzejiem, koncertorganizācijām un citām kultūras iestādēm. Vienlaikus turpinājām strukturālās reformas, veicot 17 valsts arhīvu sistēmas iestāžu reorganizāciju, tās apvienojot un izveidojot Latvijas Nacionālo arhīvu ar struktūrvienībām. Reorganizācijas rezultātā valsts arhīvu sistēma ir centralizēta, tādējādi atvieglojot un vienkāršojot sabiedrības pieeju Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātajiem dokumentiem. Šī ir vērienīgākā strukturālā reforma kultūras jomā.

Šobrīd aktuālākie darbi ministrijā ir saistīti arī ar Latvijas Nacionālās bibliotēkās ēkas celtniecību, un pavasarī tai jau būs spāru svētki. Ir izveidots Nacionālās bibliotēkas projekta pārvaldības mehānisms, lai nodrošinātu bibliotēkas attīstību un pielāgošanos jaunajām 21. gadsimta iespējām pēc ēkas būvniecības pabeigšanas.

Savukārt jau šā gada augustā durvis vērs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas ekspozīcija Biržas ēkā, un tā būs modernākā izstāžu zāle Latvijā.

Drīzumā arī būs skaidra Dziesmu un deju svētku struktūra, koncertu norise, un gatavošanās 2013. gada Dziesmu svētkiem kļūs aktīvāka no mēneša uz mēnesi. Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs sadarbībā ar novadu un pilsētu pašvaldībām 2011. gadā organizēs 80 skates visos Latvijas reģionos amatiermākslas nozaru kolektīviem ar mērķi sekmēt kvalitatīvu 2013. gada Dziesmu un deju svētku koprepertuāra apguvi.


Komentāri:
Aivo, 16/03/2011 00:57
Prioritāte - nacionālās identitātes stiprināšana - pārstāstā par paveiktajiem darbiem neatradu fokusētu izklāstu šīs konkrētās prioritātes realizēšanai dzīvē . Kas tieši no minētā atbilst konkrētājai prioritātei ? Komunicējot ar sabiedrību , galvenais ir novadīt konkrētu ziņu konkrētam adresātam konkrētā brīdī - te laikam prevalē ziņā vispār - patreizējās valsts līmeņa varas tipiska iezīme( sabiedrības viedoklis).
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Tavs komentārs:
Par autoru
Reklāma