Latvijā vēl brīdi atpakaļ dažu personību sakarā avīzēs tika efektīvi pasniegtas „zirnekļa tīklu „ shēmas ar slepenām un pat aizliegtām korporatīvām saitēm. Ja vidusmēra cilvēks dzird par zirnekļa tīklu kāda ekonomikas vai sabiedrības attīstības jautājuma sakarā, tad attieksme bieži vien ir negatīva , jo „zirneklis” asociējas ar ko sliktu vai netīkamu. Arī vārds „klans” avīžu slejās, runājot kaut vai par Austrumu valstu nesenajām revolūcijām, nekādas patīkamas emocijas neraisa.
Tomēr, ja domājam par organizāciju attīstību, tad klani vai pat klanu grupas var diezgan labi raksturot konkrētu uzņēmumu, sabiedrisku organizāciju vai politisku partiju.
Savulaik Čārlzs Hendijs (Charles Handy ,Inside Organisations,1990, London) savās atmiņā rakstīja, ka izvēlējies sievu, bet aprecējis klanu ar savām tradīcijām, vērtībām un paradumiem.
Mūsdienu organizācijas arī ir sava veida klani vai dažreiz pat vairāku klanu grupa. Kas tad raksturo visas organizācijas? Tās sastāv no darbiniekiem, tas ir, cilvēkiem ar visām to kopīgām darbībām. No tāda viedokļa katru organizāciju varam aplūkot kā darbinieku tīklveida struktūru .Un struktūras savukārt var raksturot un pēc tam grupēt pēc to kopējām iezīmēm. Ja pašu organizāciju vienkāršībai dēvējam par „klanu”, tad iezīmju kopumu organizācijas raksturojumam varam saukt par klana veidu. Iepriekš minētā autora dažādu organizāciju analīzes piemēros viena konkrēta satura izpausmes jeb konkrēta veida klanu vizuāli attēlo ar zirnekļa tīklu un Zirnekli centrā. Tā visuzskatāmāk var raksturot šādu organizāciju būtību. To reizēm sauc arī par kluba veida klanu.
Un tad iepriekš minētais piemērs par zirnekļa tīklu un asociāciju ar organizāciju raisa atmiņas par kaut kur jau redzētu un varbūt pašu darba pieredzē piedzīvotu organizāciju uzbūvi. Zirneklī visas organizācijas galvenais centrs atrodas pašā tīkla vidū. Un vidus parasti no visām pusēm ir „ielenkts” ar pietuvinātiem cilvēkiem un to ietekmes sfērām. Jo tuvāk pašam Zirneklim jeb tīkla centram atrodas kāds indivīds, jo lielāka ir tā ietekme. Katrā zirnekļa tīklā ir arī citas līnijas jeb organizācijas funkcijas un atbildības, kas iziet no tīkla centra dažādos virzienos. Tomēr katram skaidrs, ka centram tuvākie apļi ir vissvarīgākie, jo tie ir tuvāk Zirneklim, kas vada šo „klubiņu”. Šāds organizācijas veids ir centrālās personas, kas radījusi un vada šo Zirnekli, faktisks turpinājums vai papildinājums. Savā ziņā pozitīvi var vērtēt klana savstarpēju uzticēšanos. Šādām organizācijām ir raksturīgas spilgtas personības, kuru stiprā puse ir spēja nekavējoties reaģēt uz iespējām. Komunikācija ir efektīva, jo vara un saziņas kanāli ir centralizēti. Rezultātā rodas efektīvi pārvaldāms Zirneklis .
Draudi slēpjas tajā pašā apstāklī, kur priekšrocība, jo zirnekļa tīkla centrā esošais klana vadītājs ir sakoncentrējis pavisam lielu varu. Bez viņa tīkls nevar pastāvēt, un, ja zirneklis ir vājš vai korumpēts, vai nav spējis ap sevi pulcēt pareizos cilvēkus, tad arī organizācija būs vāja un nekompetenta. Zirnekļa vājumu var „uzost” arī konkurenti, un tad to izmantot, lai vājinātu. Arī pašam zirneklim kādā dzīves posmā prioritātes var mainīties, un paša veidotais tīkls vairs nešķist nozīmīgs. Ko tad – meklēt jaunu zirnekli ? Un kurš gan to darīs ?
Parasti organizācijas ar līdzīgu uzbūvi ir veiksmīgas situācijās, kad izšķiroša loma ir vadītāja personībai un reakcijas ātrumam- gan veidojot jaunu kompāniju, gan jaunu politisko partiju. Šādā klana kultūrā daudz enerģijas aiziet, meklējot pareizos cilvēkus no paša klana vai faktiski Zirnekļa redzes viedokļa. Bieži iznāk, ka tiek atrasti pašam līdzīgi un, galvenais, uzticami cilvēki, arī no radu vai tuvu paziņu loka. Taču problēmas sevišķi saasinās, zirnekļa tīklam augot plašumā un iesaistot aizvien vairāk indivīdu.
Vietējos apstākļos vidējai un vecākajai paaudzei apziņā vēl noteicošu lomu nosaka veiksmīgie lauku klani, vai, kā toreiz sauca, kolhozi ar priekšsēdētāju centrā, jaunākos laikos - itin bieži nedemokrātiskie, lokālie pašvaldību un biznesa klanu vadoņi. Reizēm cilvēki labprāt vai arī situācijas spiesti iekļaujas šajos zirnekļa tīklos vai klanos, jo neko citu itin bieži arī nav pieredzējuši. Un šī nostaļģija pēc labajiem laikiem viņiem, savā ziņā, liek uz sabiedrību un valsti kopumā skatīties no šī redzes punkta. Un tad daļai cilvēku neizprotamas liekas to organizāciju pieejas, kuras savas uzmanības centrā liek darbinieka lomu, konkrēto uzdevumu vai priekšplānā organizācijai izvirza pašu cilvēku. Ja tomēr kāds no malas aicina domāt pašiem un atbalstīt arī citas pieejas , tad tas daudzreiz nerod cerēto atbalstu , bet tikai rada vēl lielāku vēlmi meklēt to labāko zirnekļa tīklu , kurā tad komfortabli jutīsimies un savu enerģiju tērēsim laužoties uz tīkla centru.
Ko tad darīt, lai kopējā darbībā sabiedrības un valsts labā iesaistītos vairāk kompetentu indivīdu un kopējā organizācija būtu efektīvāka ? Risinājums ir vairāk izglītot un mācīt sabiedrību un tās locekļus ,pēc iespējas vairāk rādīt mērķtiecīgas un efektīvas vadības labos piemērus gan pie mums , gan tuvajos kaimiņos. Lai ko mainītu, vispirms taču jārada stingrs pamats izpratnei par lietām un jānosprauž savas darbības mērķis. Jo kaut ko sagraujot, ir taču jāsaprot, ko grib likt vietā. Pamats izpratnei būs pārliecība, ka cilvēks var ko reāli mainīt, ka sabiedrība kopumā spēj risināt samilzušās problēmas .Ticība katra indivīda spējai izprast lietas kopsakarībā, nospraust savus konkrētos mērķus un tos reāli sasniegt. Kā saka – viss jau mūsu galvās!
Savulaik Čārlzs Hendijs (Charles Handy ,Inside Organisations,1990, London) savās atmiņā rakstīja, ka izvēlējies sievu, bet aprecējis klanu ar savām tradīcijām, vērtībām un paradumiem.
Mūsdienu organizācijas arī ir sava veida klani vai dažreiz pat vairāku klanu grupa. Kas tad raksturo visas organizācijas? Tās sastāv no darbiniekiem, tas ir, cilvēkiem ar visām to kopīgām darbībām. No tāda viedokļa katru organizāciju varam aplūkot kā darbinieku tīklveida struktūru .Un struktūras savukārt var raksturot un pēc tam grupēt pēc to kopējām iezīmēm. Ja pašu organizāciju vienkāršībai dēvējam par „klanu”, tad iezīmju kopumu organizācijas raksturojumam varam saukt par klana veidu. Iepriekš minētā autora dažādu organizāciju analīzes piemēros viena konkrēta satura izpausmes jeb konkrēta veida klanu vizuāli attēlo ar zirnekļa tīklu un Zirnekli centrā. Tā visuzskatāmāk var raksturot šādu organizāciju būtību. To reizēm sauc arī par kluba veida klanu.
Un tad iepriekš minētais piemērs par zirnekļa tīklu un asociāciju ar organizāciju raisa atmiņas par kaut kur jau redzētu un varbūt pašu darba pieredzē piedzīvotu organizāciju uzbūvi. Zirneklī visas organizācijas galvenais centrs atrodas pašā tīkla vidū. Un vidus parasti no visām pusēm ir „ielenkts” ar pietuvinātiem cilvēkiem un to ietekmes sfērām. Jo tuvāk pašam Zirneklim jeb tīkla centram atrodas kāds indivīds, jo lielāka ir tā ietekme. Katrā zirnekļa tīklā ir arī citas līnijas jeb organizācijas funkcijas un atbildības, kas iziet no tīkla centra dažādos virzienos. Tomēr katram skaidrs, ka centram tuvākie apļi ir vissvarīgākie, jo tie ir tuvāk Zirneklim, kas vada šo „klubiņu”. Šāds organizācijas veids ir centrālās personas, kas radījusi un vada šo Zirnekli, faktisks turpinājums vai papildinājums. Savā ziņā pozitīvi var vērtēt klana savstarpēju uzticēšanos. Šādām organizācijām ir raksturīgas spilgtas personības, kuru stiprā puse ir spēja nekavējoties reaģēt uz iespējām. Komunikācija ir efektīva, jo vara un saziņas kanāli ir centralizēti. Rezultātā rodas efektīvi pārvaldāms Zirneklis .
Draudi slēpjas tajā pašā apstāklī, kur priekšrocība, jo zirnekļa tīkla centrā esošais klana vadītājs ir sakoncentrējis pavisam lielu varu. Bez viņa tīkls nevar pastāvēt, un, ja zirneklis ir vājš vai korumpēts, vai nav spējis ap sevi pulcēt pareizos cilvēkus, tad arī organizācija būs vāja un nekompetenta. Zirnekļa vājumu var „uzost” arī konkurenti, un tad to izmantot, lai vājinātu. Arī pašam zirneklim kādā dzīves posmā prioritātes var mainīties, un paša veidotais tīkls vairs nešķist nozīmīgs. Ko tad – meklēt jaunu zirnekli ? Un kurš gan to darīs ?
Parasti organizācijas ar līdzīgu uzbūvi ir veiksmīgas situācijās, kad izšķiroša loma ir vadītāja personībai un reakcijas ātrumam- gan veidojot jaunu kompāniju, gan jaunu politisko partiju. Šādā klana kultūrā daudz enerģijas aiziet, meklējot pareizos cilvēkus no paša klana vai faktiski Zirnekļa redzes viedokļa. Bieži iznāk, ka tiek atrasti pašam līdzīgi un, galvenais, uzticami cilvēki, arī no radu vai tuvu paziņu loka. Taču problēmas sevišķi saasinās, zirnekļa tīklam augot plašumā un iesaistot aizvien vairāk indivīdu.
Vietējos apstākļos vidējai un vecākajai paaudzei apziņā vēl noteicošu lomu nosaka veiksmīgie lauku klani, vai, kā toreiz sauca, kolhozi ar priekšsēdētāju centrā, jaunākos laikos - itin bieži nedemokrātiskie, lokālie pašvaldību un biznesa klanu vadoņi. Reizēm cilvēki labprāt vai arī situācijas spiesti iekļaujas šajos zirnekļa tīklos vai klanos, jo neko citu itin bieži arī nav pieredzējuši. Un šī nostaļģija pēc labajiem laikiem viņiem, savā ziņā, liek uz sabiedrību un valsti kopumā skatīties no šī redzes punkta. Un tad daļai cilvēku neizprotamas liekas to organizāciju pieejas, kuras savas uzmanības centrā liek darbinieka lomu, konkrēto uzdevumu vai priekšplānā organizācijai izvirza pašu cilvēku. Ja tomēr kāds no malas aicina domāt pašiem un atbalstīt arī citas pieejas , tad tas daudzreiz nerod cerēto atbalstu , bet tikai rada vēl lielāku vēlmi meklēt to labāko zirnekļa tīklu , kurā tad komfortabli jutīsimies un savu enerģiju tērēsim laužoties uz tīkla centru.
Ko tad darīt, lai kopējā darbībā sabiedrības un valsts labā iesaistītos vairāk kompetentu indivīdu un kopējā organizācija būtu efektīvāka ? Risinājums ir vairāk izglītot un mācīt sabiedrību un tās locekļus ,pēc iespējas vairāk rādīt mērķtiecīgas un efektīvas vadības labos piemērus gan pie mums , gan tuvajos kaimiņos. Lai ko mainītu, vispirms taču jārada stingrs pamats izpratnei par lietām un jānosprauž savas darbības mērķis. Jo kaut ko sagraujot, ir taču jāsaprot, ko grib likt vietā. Pamats izpratnei būs pārliecība, ka cilvēks var ko reāli mainīt, ka sabiedrība kopumā spēj risināt samilzušās problēmas .Ticība katra indivīda spējai izprast lietas kopsakarībā, nospraust savus konkrētos mērķus un tos reāli sasniegt. Kā saka – viss jau mūsu galvās!
