Sēžu Viļņas kafejnīcā , pie sienas liels ekrāns , skaidrā lietuviešu valodā Zviedru filma uz ekrāna . Domāju – ar ko tad mēs atšķiramies , šie tuvējie kaimiņi. Un ko no tā beidzot varam gūt sev un Latvijas uzņēmējdarbībai.
Ja grib braukt no Bauskas, pēc Bauskas pils vai citu objektu apmeklējuma, tad protams uz Lietuvu tālāk ar mašīnu tikai , jo tranzīta autobusi Bauskā nepiestāj . Nez kādēļ Lietuvas pusē Pasvalys tie apstājas, kaut gan Briseles normas pasažieru pārvadājumiem vienādas visiem !! Viņi var ,mēs joprojām apgalvojam , ka mums kāds neļauj.
Pa ceļam , protams , pārsteigumi. Vispirms jau robeža – abās pusēs tukši ēku kompleksi , jo nav jau ko vairs sargāt , bet pārējais radikāli atšķiras. Mūsu pusē tikai nopluksi muitnieku būdiņa ( krāsota laikam pirms gadiem piecpadsmit …) , pie tās atspiedušies pieci vīri formās , bet būdiņu, kā smejas , jau viņi nekrāso –laikam lielākas problēmas risina ! Lietuvas pusē – jau vesela mazā biznesa pilsētiņa – restorāns , viesnīcas veselas divas , veikals , punkts kur pārdod vinjetes kravas mašīnām , un maza banka – strādā visu diennakti! Papildus vēl divi mazi benzīna tanki top . Uzņēmēji strādā – acīmredzami , un visas mašīnas apstājas Lietuvas pusē ,ne mūsējā…Nu ja – ja nevaram lielo kompleksu apdzīvot, tad vismaz kādam vietējam mazajam biznesam atdodiet kaut to būdiņu nokrāsot – būs darbs kādu dienu un nebūs kauns no citiem ļaudīm par Latviju !
Tālāk , vairāk. Izbraucot no Paņevežys (saglabāju lietuviešu vietu nosaukumus) , ceļš vienos ielāpos. Bet , kas par ielāpiem – vienādi , četrstūraini , un par pārsteigumu – pilnīgi līdzeni !! Redzēju mazu brigādi , ar mazu agregātu asfalta izgraušanai un tādu pašu mazu jauna ieklāšanai. Kad jautāju , piestājot , vai viņi ir no kādas ceļu direkcijas , atbildēja , ka nē, strādā pie privāta kontraktora, kam valsts iedevusi darbu vasarai. Rezultāts – bedres perfekti aizlāpītas , atšķiras no vecā asfalta tikai ar krāsu.
Tur pat pa ceļam divi jauni puiši ar kompresoru tīra tilta margas un apgaismojuma stabus . Atkal nav miera – piestāju un jautāju, kas tie tādi ? Tāpat maza privātfirma , kam šoreiz pašvaldība darbu iedevusi . Atpakaļ braucot jau viss tīrs un svaigi krāsots . Ai kā gribētos tādu brigādi kaut vienreiz 20 gados pie Sēnītes – lai beidzot tiltiem margas noberž un nokrāso…
Varētu vēl gari turpināt , bet pamata doma ir viena – tas jau ir tas , ko mazie uzņēmēji gaida – ka valsts un pašvaldības viņiem atdos visus tos mazos darbus . Var būt pēc rudens vēlēšanām praktiskāki ļaudis vadības krēslos vairāk sēdēs, kas tos ilgi gaidītos lēmumus beidzot pieņems un dos tos darbus mazajiem komersantiem, kas to gaida. Un ieguvēji būs visi – perfekta vide dzīvošanai un pašapziņa – tas ir mūsu un mēs to kopjam. Un no tā jau skaties arī tas patriotisms veidosies.
Iebraucot Viļņā , pie pēdēja krustojuma pirms upes , interesanta situācija pie luksofora izveidojās kā tāds gala akcents izpratnei par lietām. Man abās pusēs apstājās mašīnas , kurām uz atpakaļgaitas skata ārējiem spoguļiem tādas kā cepures uzvilktas – Lietuvas karoga krāsās !! Nu laikam taču lepojas tie automašīnu vadītāji par savu zemi !
Lai mums arī izdodas !
Pa ceļam , protams , pārsteigumi. Vispirms jau robeža – abās pusēs tukši ēku kompleksi , jo nav jau ko vairs sargāt , bet pārējais radikāli atšķiras. Mūsu pusē tikai nopluksi muitnieku būdiņa ( krāsota laikam pirms gadiem piecpadsmit …) , pie tās atspiedušies pieci vīri formās , bet būdiņu, kā smejas , jau viņi nekrāso –laikam lielākas problēmas risina ! Lietuvas pusē – jau vesela mazā biznesa pilsētiņa – restorāns , viesnīcas veselas divas , veikals , punkts kur pārdod vinjetes kravas mašīnām , un maza banka – strādā visu diennakti! Papildus vēl divi mazi benzīna tanki top . Uzņēmēji strādā – acīmredzami , un visas mašīnas apstājas Lietuvas pusē ,ne mūsējā…Nu ja – ja nevaram lielo kompleksu apdzīvot, tad vismaz kādam vietējam mazajam biznesam atdodiet kaut to būdiņu nokrāsot – būs darbs kādu dienu un nebūs kauns no citiem ļaudīm par Latviju !
Tālāk , vairāk. Izbraucot no Paņevežys (saglabāju lietuviešu vietu nosaukumus) , ceļš vienos ielāpos. Bet , kas par ielāpiem – vienādi , četrstūraini , un par pārsteigumu – pilnīgi līdzeni !! Redzēju mazu brigādi , ar mazu agregātu asfalta izgraušanai un tādu pašu mazu jauna ieklāšanai. Kad jautāju , piestājot , vai viņi ir no kādas ceļu direkcijas , atbildēja , ka nē, strādā pie privāta kontraktora, kam valsts iedevusi darbu vasarai. Rezultāts – bedres perfekti aizlāpītas , atšķiras no vecā asfalta tikai ar krāsu.
Tur pat pa ceļam divi jauni puiši ar kompresoru tīra tilta margas un apgaismojuma stabus . Atkal nav miera – piestāju un jautāju, kas tie tādi ? Tāpat maza privātfirma , kam šoreiz pašvaldība darbu iedevusi . Atpakaļ braucot jau viss tīrs un svaigi krāsots . Ai kā gribētos tādu brigādi kaut vienreiz 20 gados pie Sēnītes – lai beidzot tiltiem margas noberž un nokrāso…
Varētu vēl gari turpināt , bet pamata doma ir viena – tas jau ir tas , ko mazie uzņēmēji gaida – ka valsts un pašvaldības viņiem atdos visus tos mazos darbus . Var būt pēc rudens vēlēšanām praktiskāki ļaudis vadības krēslos vairāk sēdēs, kas tos ilgi gaidītos lēmumus beidzot pieņems un dos tos darbus mazajiem komersantiem, kas to gaida. Un ieguvēji būs visi – perfekta vide dzīvošanai un pašapziņa – tas ir mūsu un mēs to kopjam. Un no tā jau skaties arī tas patriotisms veidosies.
Iebraucot Viļņā , pie pēdēja krustojuma pirms upes , interesanta situācija pie luksofora izveidojās kā tāds gala akcents izpratnei par lietām. Man abās pusēs apstājās mašīnas , kurām uz atpakaļgaitas skata ārējiem spoguļiem tādas kā cepures uzvilktas – Lietuvas karoga krāsās !! Nu laikam taču lepojas tie automašīnu vadītāji par savu zemi !
Lai mums arī izdodas !
Lietuvieši vienmēr izcēlušies ar praktisku pieeju - kas latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem kopumā pietrūkst ! Ja jau latvieši praktiskas lietas nerisina, tad varētu to darīt citi šeit dzīvojošie - bet nekā , arī nesanāk...