Pirmkārt, uzņēmumu reinvestētas peļņas atbrīvošana no ienākumu nodokļa (UIN) mobilizēs attīstību vidējo un mazo uzņēmumu vidū. Tiem samazināsies pašu līdzekļu reinvestēšanas izmaksas, un uzlabosies pieeja banku kredītiem. Salīdzinot Igaunijas (kur šāda prakse darbojas jau kopš 2000. gada) un Latvijas uzņēmumus, redzam, ka Igaunijas uzņēmumu vidēja kapitalizācija pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir gandrīz divkāršojusies, salīdzinot ar Latvijas uzņēmumu radītājiem.^[1]

Saprotams, spēcīgākiem uzņēmumiem ir labākas izredzes, lai piekļūtu eksporta tirgiem un sasniegtu pietiekamu produktivitāti, lai maksātu saviem darbiniekiem augstās algas.

Otrkārt, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana līdz 20% (atstājot to 23% līmeni augstiem ienākumiem) ir risinājums, par kuru tiek runāts jau vairākus gadus. Patlaban Latvijas darbaspēka nodokļu slogs ir būtiski augstāks nekā Lietuvai un Igaunijai, ar kurām mēs konkurējam par ārvalstu investoru interesi. Šī atšķirība ir īpaši labi redzama tieši uz IIN piemēra – Igaunijā tas ir 20%, bet Lietuvā – tikai 15%. Konkurētspējīgs darba spēka nodokļu piedāvājums (gan IIN, gan sociālais nodoklis) ir atslēga valstu un īpaši pilsētu konkurētspējai 21. gadsimtā, jo mūsdienās cīņa notiek par cilvēkkapitālu.

Būtiski atzīmēt, ka piedāvāta nodokļu reforma ir arī taisnīgāka, jo visvairāk samazinās nodokļu slogu tieši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Tam ir ekonomiskais aspekts, jo pašreizējā sociālā atbalsta sistēma veicina dzīvi uz pabalstiem, nepiedāvājot pietiekamu stimulu integrēties darba tirgū. Būtiski zemāks darbaspēka nodokļu slogs cilvēkiem ar viszemāko atalgojumu padarīs strādājošā dzīvi pievilcīgāku par pabalsta saņēmēja dzīvi, un, cerams, palielinās strādājošo skaitu.

Piedāvātajā reformā ir iekļautas arī daudzas citas pozitīvas izmaiņas, taču pats svarīgākais – tajā ir saskatāmas fundamentāli citas nodokļu filozofijas pazīmes. Pašreizējā Latvijas nodokļu sistēma saka - ir izdevīgi būt mazam. Jaunais piedāvājums vēsta – ir izdevīgi augt!

Nodokļu reformas piedāvājums ir jāvērtē arī "lielās bildes" kontekstā. Objektīvi – mūsu valstij ir ļoti nopietnas un ielaistas problēmas. Depopulācija, lēna izaugsme, problēmas ar izglītības izglītība un veselības sistēmām. Nodokļu izmaiņu pakete ir Kučinska valdības pirmais nopietnas reformas piedāvājums. No savas pirmās dienas valdība konsekventi strādāja pie nodokļu jautājuma, iesaistot Pasaules Banku, OECD, uzņēmēju organizācijas, Latvijas Banku un vairākus ekspertus. Tika izdarīts milzīgs darbs, notikušas vairākas, dažreiz pat ļoti asas viedokļu sadursmes, un rezultātā dzima šis jaunais nodokļu piedāvājums. Tas, vai piedāvājums tiks novests arī līdz konkrētam rezultātam, parādīs, vai ir iespējamas pārmaiņas arī citās jomās.

Skaidrs, ka neviens kritiķis nespēs diskreditēt šo reformu vairāk kā pati reforma – ja rezultātā cilvēku dzīve neuzlabosies. Nodokļu reformai priekšā ir svarīgi izaicinājumi. Manā ieskatā, divi galvenie ir saistīti ar tā saucamo "fiskālo efektu" un reinvestētās peļņas risinājuma ietekmi uz pievilcību ārvalstu investīcijām rūpniecībā.

Daži eksperti ir uzdevuši jautājumus par reformas ietekmi uz budžeta ieņēmumiem – īpaši no IIN samazināšanas un no reinvestētās peļņas atbrīvošanas no UIN – un efektu uz valsts un pašvaldību spēju pildīt iedzīvotājiem dotos solījumus. Uzskatu, ka reformu ir iespējams realizēt vairāk vai mazāk "fiskāli neitrāli". Tas nebūs viegli. Valsts ieņēmumu dienests (VID) un uzņēmēju organizāciju kopīgs darbs pie nodokļu iekasēšanas ir atslēgas jautājums. Atcerēsimies, ka Igaunija ar kopumā zemākiem nodokļiem spēj iekasēt valsts budžetā lielākus ieņēmumus nekā Latvija. Šī starpība ir pielīdzināma trīs procentu punktiem no iekšzemes kopprodukta. Un tas nozīmē, ka mēs arī varam.

Ir iespējams radīt labāku uzņēmumu nodokļu regulējumu, nekā Igaunijā. Šobrīd uzņēmumu nodokļu sistēmas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir ļoti atšķirīgas. Latvija un Lietuva ir radījušas maksimālus stimulus ārvalstu investīcijām apstrādes rūpniecībā. Savukārt Igaunija ir radījusi maksimālus stimulus mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, īpaši pakalpojumu un tehnoloģiju sektorā. Pilnībā pārņemot Igaunijas sistēmu, mēs riskējam zaudēt Lietuvai cīņā par ārvalstu investīcijām apstrādes rūpniecībā. To nedrīkst pieļaut ne vien investīciju un darba vietu dēļ, bet arī mūsu reģionu attīstības vārdā. Apstrādes rūpniecība ir svarīgākais darba vietu avots reģionos, un zaudējot to varētu vēl vairāk palielināt plaisu starp Rīgu un reģioniem.

Taču ir iespējams paņemt labāko no abiem modeļiem, atbrīvojot no UIN tikai mazo un vidējo uzņēmumu reinvestēto peļņu, un paturot lielos uzņēmumus esošajā režīmā. Tas arī palīdzēs vadīt "fiskālo efektu". Citiem vārdiem, priekšā ir vēl daudz darāmā, bet sākums jaunai reformu stratēģijai ir negaidīti labs.