Ņemot vērā, ka politiķu publiskais vēstījums bieži vien nesakrīt ar
reālo darbību un nostāju, kas pausta privātās sarunās, izvēlējos Jūs
uzrunāt atklātā formā. Tas mazinātu pārpratuma iespējas un Latvijas
pilsoņiem ļautu skaidrāk izprast katras partijas nostāju konkrētā
jautājumā.
Nacionālā apvienība vairākkārt nākusi klajā ar priekšlikumu Latvijas valsts finansētajās skolās pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā. Līdz šim no «Vienotības» partijas puses attieksme pret ieceri bijusi drīzāk noraidoša.
Pavisam nesen «Vienotības» pārstāvji noraidīja priekšlikumu no 2015. gada pāriet uz latviešu valodu bērnudārzos. Pirms tam «Vienotībā» netika atbalstīts priekšlikums noteikt laiku, kad apmācība valsts valodā jāievieš pirmajās klasēs, paredzot, ka vēl pēc gada latviski māca pirmajās divās klasēs, pēc diviem – trijās u.tml.
Interesi radīja tas apstāklis, ka pirms dažām dienām «Vienotības» valdes loceklis Kārlis Šadurskis intervijā «Latvijas Avīzei» paziņoja, ka valsts finansētajās skolās jāpāriet uz mācībām valsts valodā, turklāt, minot tieši to pašu formulu, ko jau piedāvāja NA un «Vienotība» savulaik noraidīja.
Šadurskis intervijā izteicies, ka atšķiroties viedoklis no NA par to, kā tehniski latviešu valodu skolās ieviest, bet princips esot ne tikai atbalstāms, tas esot viens no izglītības sistēmas būtiskiem mērķiem. Jāpiebilst, ka līdz šim no «Vienotības» izglītības ekspertiem un vadošajiem politiķiem iespēja drīzumā sākt pāreju uz mācībām valsts valodā tika noraidīta konceptuāli.
Šadurska viedoklis radīja lielas cerības NA biedru vidū, tai pat laikā pastāv bažas, ka tā ir bijusi tikai viena politiķa vēlme paust populāru viedokli, apzinoties, ka viņa partija šo mērķi neatbalstīs.
Lai kliedētu bažas un ieviestu skaidrību, lūdzu informēt NA un sabiedrību kopumā:
1) Vai Kārlis Šadurskis paudis tikai savu personīgo viedokli, vai arī tas sakrīt ar partijas nostāju?
2) Vai «Vienotība» piekrīt, ka ar likuma spēku jānosaka laiks, kad visās valsts skolās sākama pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā?
Ja atbildes ir apstiprinošas, tad NA aicina jau tuvākajā laika izveidot abu partiju un ekspertu sadarbības grupu, lai lemtu par konkrētām likumdošanas iniciatīvām šajā jautājumā un informētu par to sabiedrību.
Pavisam nesen «Vienotības» pārstāvji noraidīja priekšlikumu no 2015. gada pāriet uz latviešu valodu bērnudārzos. Pirms tam «Vienotībā» netika atbalstīts priekšlikums noteikt laiku, kad apmācība valsts valodā jāievieš pirmajās klasēs, paredzot, ka vēl pēc gada latviski māca pirmajās divās klasēs, pēc diviem – trijās u.tml.
Interesi radīja tas apstāklis, ka pirms dažām dienām «Vienotības» valdes loceklis Kārlis Šadurskis intervijā «Latvijas Avīzei» paziņoja, ka valsts finansētajās skolās jāpāriet uz mācībām valsts valodā, turklāt, minot tieši to pašu formulu, ko jau piedāvāja NA un «Vienotība» savulaik noraidīja.
Šadurskis intervijā izteicies, ka atšķiroties viedoklis no NA par to, kā tehniski latviešu valodu skolās ieviest, bet princips esot ne tikai atbalstāms, tas esot viens no izglītības sistēmas būtiskiem mērķiem. Jāpiebilst, ka līdz šim no «Vienotības» izglītības ekspertiem un vadošajiem politiķiem iespēja drīzumā sākt pāreju uz mācībām valsts valodā tika noraidīta konceptuāli.
Šadurska viedoklis radīja lielas cerības NA biedru vidū, tai pat laikā pastāv bažas, ka tā ir bijusi tikai viena politiķa vēlme paust populāru viedokli, apzinoties, ka viņa partija šo mērķi neatbalstīs.
Lai kliedētu bažas un ieviestu skaidrību, lūdzu informēt NA un sabiedrību kopumā:
1) Vai Kārlis Šadurskis paudis tikai savu personīgo viedokli, vai arī tas sakrīt ar partijas nostāju?
2) Vai «Vienotība» piekrīt, ka ar likuma spēku jānosaka laiks, kad visās valsts skolās sākama pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā?
Ja atbildes ir apstiprinošas, tad NA aicina jau tuvākajā laika izveidot abu partiju un ekspertu sadarbības grupu, lai lemtu par konkrētām likumdošanas iniciatīvām šajā jautājumā un informētu par to sabiedrību.
