bizness.lv blogs - Raivis Dzintars

Stiprākais drošības garants

17.04.2014 11:38

Ikvienam, kurš aktīvi seko līdzi Ukrainas notikumiem, vēro starptautisko un Latvijas cilvēku reakciju, ir virkne neatbildētu jautājumu. Vai tā ir vien lielvaru stīvēšanās par stratēģiskām pozīcijām, vai sākums globālai bezkompromisu cīņai? Vai tas starptautiskais atbalsts, uz ko velti cerēja mūsu vectēvi, ir pavisam kaut kas atšķirīgs no tām garantijām, kuras šodien sola NATO 5.pants? Vai nedrošība un saspīlējums drīz pāries, vai vilksies mokoši ilgi, vai varbūt notikumi attīstīsies lavīnveidīgi, sasniedzot mūs ātri un nesagatavotus? Ja notiks kāds no sliktākajiem scenārijiem, kā tas būs? Kur atradīsies katrs no mums, kur būs mums tuvie? Vai zināsim katrs, kas jādara? Vai radīsim sevī spēku pieņemt vispareizāko lēmumu? Vai vispār būs iespēja?

Ar tankiem Latvijai neuzbruks

20.03.2014 11:18

Protams, nekad nekas nav absolūts. Katrreiz, kad sēžamies mašīnā vai lidmašīnā, jārēķinās, ka pastāv kāda negadījuma iespēja. Mēs dzīvē nevaram izslēgt neko un tāpēc adekvāti jārūpējas par drošību, piemēram, ziemas sezonā savlaicīgi nomainot atbilstošas riepas, kas negarantē mūsu izdzīvošanu, bet tomēr mazina riskus u.tml. Varbūt būšu nepopulārs apgalvojot, ka stipri lielāki riski Latvijā ir sadarīt muļķības paniskās bailēs no kara, nekā to reāli piedzīvot. Turpinot līdzību, notikumi Krimā liecina, ka laiks kļūst slidenāks, tātad, lai kā negribētos, jāziedo līdzekļi drošākām riepām, jāpārliecinās par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un jābrauc prātīgāk.

Maxima vadībai jāatvainojas par pārdevējas nevēlēšanos runāt latviski

27.02.2014 17:37

Lielveikalu ķēdes «Maxima Latvija» vadībai ir nekavējoties jāatvainojas Latvijas sabiedrībai par apkaunojošo starpgadījumu Āgenskalna veikalā, kad kasiere atteikusies apkalpot pircēju valsts valodā. Savukārt valstij būtu jāparedz kārtība, ka Valsts valodas centra inspektoru palīgu pienākumus var pildīt arī brīvprātīgie.

Raivja Dzintara aicinājums komponistam Valtam Pūcem

20.09.2013 15:08

Ar dziļu cieņu vienmēr esmu novērtējis Jūsu veikumu. Jūsu darbiem mūsu ģimenes lielāko notikumu brīžos bijusi ievērojama nozīme. Ar dziļu interesi un cerībām lasīju Jūsu interviju «Kultūras Dienā»: «Makslinieka uzdevums ir publiku audzināt.» Tā ir brīnišķīga atziņa, kuras nozīmību, manuprāt, inteliģences pārstāvji bieži aizmirst. Taču kā negaidīta darvas karote medus mucā pārsteidza forma, kādā Jūs izteicāties par vienu no Latvijas svētumiem – valsts himnu «Dievs, svētī Latviju!»

Atklāta vēstule Solvitai Āboltiņai

18.09.2013 12:23

Ņemot vērā, ka politiķu publiskais vēstījums bieži vien nesakrīt ar reālo darbību un nostāju, kas pausta privātās sarunās, izvēlējos Jūs uzrunāt atklātā formā. Tas mazinātu pārpratuma iespējas un Latvijas pilsoņiem ļautu skaidrāk izprast katras partijas nostāju konkrētā jautājumā.

Ko nozīmē «Viņķeles kundzes ierosinājums»?

12.02.2013 13:08

Ziņu portālus šorīt rotā ziņa, ka Labklājības ministre rosina atbalstīt Eiropas sociālās hartas 30.pantu, kas runā par iedzīvotāju tiesībām uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību. Identiska rakstura ministrijas paziņojums atrodams tās oficiālajā mājas lapā. Par šo ziņu esam ļoti priecīgi, lai gan lasītājiem būtu vērts zināt šī lēmuma tapšanas patieso gaitu, lai katrs varētu izvērtēt, ko īsti nozīmē vārdu salikums «Viņķeles kundzes ierosinājums».

Daži vārdi par koalīciju

13.10.2011 13:16

Vakardienas vienošanās par trīs partiju valdošās koalīcijas izveidi rosinājušas diskusijas arī Nacionālās apvienības atbalstītāju vidū. Patīkami, ka vairums ziņu uztvēra ar pozitīvām sajūtām, lai gan, protams, piekrītu arī tiem, kas šo mazo starp-uzvaru uzlūko ar piesardzību.

Atbilde Nilam Ušakovam par Latvijas okupāciju un kolonizāciju

20.09.2011 12:20

Šā gada19. septembrī «Saskaņas centra» (SC) vadītājs Nils Ušakovs vērsās pie Nacionālās apvienības ar vairākiem jautājumiem, kas skar PSRS okupācijas un kolonizācijas radīto seku risināšanu. Jāatzīst, neesam pārsteigti, ka SC aktualizē šo tēmu.

Kā iršu midzeņa bakstīšana

02.02.2011 22:56

Pagājušajā ceturtdienā notika divas plenārsēdes, no kurām pirmā bija veltīta ārpolitikas debatēm. Šis notikums guva plašu atbalsi publiskajā telpā, mazliet aizēnojot otrās sēdes notikumus, kad tika izskatīti vairāki iekšpolitiski ļoti nozīmīgi jautājumi.