Tuvojas pašvaldību vēlēšanas un atkal atskan balsis par kādu it kā "mācītāju" partiju. Dzirdētas arī dusmīgas pašu kristiešu balsis, ka vismaz viens mācītājs aktīvi darbojas partijā, kura daudziem rada šaubas. Tas viss rada pārpratumus un spriedzi, no kuras var un vajag izvairīties.
Vispirms ir jāatceras, ka Latvijā, saskaņā ar valsts pamatlikumu – Satversmes 99. pantu – ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Tur arī skaidri un gaiši noteikts, ka baznīca ir atdalīta no valsts. Tomēr, vai tas nozīmē, ka ticīgie nedrīkst piedalīties politiskajā dzīvē, piedalīties vēlēšanās un tapt ievēlētiem? Nē, viņi to drīkst darīt. Tikai jāatceras, ka runājot, piemēram, par kristīgo ticību, tad Latvijā ir vairākas lielas konfesijas, katra no tām ir neatkarīga un pietiekami atšķirīga.
Neviens kristietis, pat mācītājs vai bīskaps nevar pārstāvēt visu Latvijas kristiešu kopienu. Viņa politiskā piederība ir tikai un vienīgi viņa privātā izvēle, kurai citi, tai skaitā kristieši var piekrist vai nepiekrist.
Īpaši principiāli šajos jautājumos ir baptisti, kuriem piederīgs ir šo rindu autors. Amerikāņu baptistu mācītājs Foijs Valentains reiz rakstīja: "Kristiešiem ir jābūt pilsoņiem, kuri paklausa likumam (Rom. 13, 1-2) un respektē un lūdz par tiem, kuriem ir vara (1. Pēt. 2. 13-17. 1 Tim. 2 1-3). Viņi var lietot arī vēlēšanu tiesības un aktīvi piedalīties politiskajā procesā. Kādi no draudzes visvairāk apdāvinātajiem jaunajiem ļaudīm varētu nodoties politikai, sajūtot to kā dievišķu aicinājumu. Kristiešiem ir jāmaksā nodokļi (Rom. 13 6-7), bet, no otras puses, varas nesējiem ir jāgādā par saprātīgu nodokļu struktūru un par taisnīgu visu to fondu izlietošanu, par kuriem viņi ir atbildīgi."
Turpat mācītājs norāda: "Baptistiem ir jāizzina un jāizprot, un jāpropagandē reliģiskās brīvības princips un tā ļoti ievērojamo vainagojumu - baznīcas un valsts atdalīšanu. Baptisti nevar pieņemt nekādu valdības atbalstu, kas kaut kādā veidā ierobežotu vai kompromitētu mūsu brīvību dzīvot, strādāt un liecināt kā Dieva ļaudīm. Nav pieļaujama publisko skolu lietošana konfesionālu mērķu sasniegšanai." (1)
Esmu jau kādreiz to rakstījis, bet atkārtošu vēlreiz – latviešu mācītāja Jāņa Aleksandra Freija jau 1925. gadā teikto: " ... kas reliģiju uzspiež, tas reliģiju nav sapratis, tas apgāna viņa svētumu un nesaprot reliģijas dabu." (2)
Viņa domu papildina mācītājs Rūdolfs Ekšteins, kurš 1979. gadā sludināja: "Baptisti ir par valsts un baznīcas šķiršanu. Baptisti ir pārliecināti, ka Romas ķeizars Konstantīns Lielais pielaida milzīgu kļūdu, kad viņš izsludināja kristīgo reliģiju par valsts reliģiju, jo ar to viņš bija licis pamatus valsts baznīcai. (...) Kur baznīcā ir saslēgusies ar valsti, tur vienmēr ir bijušas citu ticīgo vajāšanas." (3)
Protams, baptisti ir tikai viena no daudzām kristiešu konfesijām. Bet te mēs redzam, ka vismaz šajā gadījumā nostāja ir absolūti principiāla – kristieši var piedalīties politiskajos procesos, bet tas nekādā gadījumā nevar būt vērsts uz valsts un baznīcas saplūšanu. Tieši pretēji – baptistu mācītājiem ir skaidri jāseko līdzi un jāaizstāv šīs nošķīrums un ticības brīvības princips.
Protams, kristiešiem tāpat kā citiem ticīgajiem vai neticīgajiem nav jāslēpj sava pārliecība. Tas piedien godīgai un atklātai politikai. Vēlētājiem ir tiesības zināt savu politiķu pārliecības. Eiropas demokrātijas tradīcijās nav nekas pārsteidzošs vai neparasts, ja politiķi atsaucas uz kristīgajām vērtībām.
Piemēram, Vācijas ilggadējā valdības vadītāja, kristiešu mācītāja meita Angela Merkele pārstāv Vācijas Kristīgo demokrātu apvienību. Tomēr Vācijā neviens pat neiedomāsies, ka Merkele vai viņas partija pārstāv visus vācu kristiešus.
Latvijā tāpat kā Vācijā visiem, tai skaitā kristiešiem ir brīvas tiesības piedalīties iesaistīties politikā, izvēlēties savu partijas piederību. Tikai jāatceras, ka viņi nepārstāv visus kristiešus un nerunā visu vārdā. Jo valsts un baznīca ir šķirta. Valstī ir jāsargā reliģiskās brīvības princips un tā ļoti ievērojamais vainagojums – baznīcas un valsts atdalīšana. Āmen!
Otto Ozols, piederīgs Āgenskalna baptistu draudzei.
Avoti:
1. Foijs Valentains (Valentine) amerikāņu, baptistu profesors, specialitāte - kristīgā ētika. Citāts no referāta "Par sociālās dzīves principiem", 1980. g. Toronto. Latviski - "Latvijas baptistu draudžu Brālības bīskapa Vēstījums." 1989. gada 5. febr.
2. Jānis Aleksandrs Freijs (1863 - 1950) latv. bapt. mācītājs no 1883. g. Publicēts - "Kristīgā Balss" 1925/8
3. Rūdolfs Ekšteins (1899 - 1977) latv. bapt. mācītājs no 1928. g. Citāts no grāmatas "Stipri sasiets" (sast. M. Ekšteins, Toronto 1979.g. 208. lpp.
