Otto Ozols
publicistika, literatūra, žurnālistika
Krievu valodas zināšanas – labs ieguldījums bērnu nākotnē?
Pievienots 2017 gada 8. februārī | 0 komentāri
Drukāt
Nesen visai plašu viļņošanos izraisīja Latvijas TV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" atklājumi. Jau agrāk bija zināms, ka Latvijas skolās krievu valoda ir otrā populārākā svešvalodu izvēle aiz angļu valodas. Sākot ar 6. klasi to ik gadu apgūst apmēram 60 tūkstoši bērnu. TV raidījuma žurnālisti noskaidroja, ka patiesībā latviešu bērni krieviski runā ļoti slikti un daudzās mācību stundas nav devušas vēlamo rezultātu.

Tomēr te ir vēl kāds ļoti būtisks jautājums - vai krievu valodas zināšanas ir labs, racionāls ieguldījums bērnu nākotnē? Protams, valodu zināšanas vienmēr noder. To neviens nenoliedz. Tāpat arī neviens nenoliedz, ka krievu valoda ir brīnišķīga, lielas kultūras valoda. Krievija ir tuvākā, lielākā kaimiņvalsts un kaut kāda ekonomiskā sadarbība būs vienmēr. Tie visi ir acīmredzami fakti, kurus noliegt būtu muļķīgi.

Tomēr jautājums paliek - vai tērēt laiku un enerģiju mācoties krievu valodu ir prātīgs ieguldījums mūsu bērnu nākotnē? Esmu par to plašāk rakstījis jau agrāk. Racionāli skatoties, valodas vērtību nosaka tās telpa - runātāju skaits, ģeogrāfija, kultūras un ekonomiskā ietekme. Šajā ziņā krievu valoda ir tikai apmēram astotā lielākā valoda pasaulē.

Par valodas telpu runājot, parasti tiek skaitīts kopā - cik cilvēkiem valoda ir dzimtā un cik - otrā, trešā valoda? Krievu kā dzimtā valoda ir apmēram 140 miljoniem cilvēku. Kā otro un trešo krievu valodu zina vēl apmēram 180 - 250 miljoni. Kopējais krievu valodā runājošo skaits pasaulē tiek lēsts apmēram 350 - 400 miljoni.

Angļu valoda dzimtā ir apmēram 350 – 400 miljoniem, kā otro valodu to zina un lieto vēl apmēram 1 – 2 miljardi. Spāņu valodā dzimtā ir apmēram – 400 līdz 500 miljoniem, skaitot klāt vēl pārējos - šīs valodas telpa pieaug vismaz līdz 600 miljoniem. Franču valoda dzimtā ir aptuveni 80 – 100 miljoniem, bet kopumā tajā runā līdz pat 500 miljoniem.

Jāatceras, ka franču valodai ir ļoti liela nozīme Eiropas Savienības ietekmīgākajās struktūrās. Briselē nereti ar angļu valodu vien nepietiek. Tāpat, tā ir nozīmīga arī Kanādā un Ziemeļāfrikā. Ņemot vērā, ka tuvāko 30-50 gadu laikā Āfrikas iedzīvotāju skaits vairāk kā divkāršosies - no 1,2 miljarda līdz pat 2,5 miljardiem iedzīvotāju, tad arī franču valodas runātāju skaits attiecīgi pieaugs.

Protams, līdz ar pārējām tur plaši izplatītajām valodām - arābu, angļu, spāņu un portugāļu.

Par franču valoda nozīmīgumu runājot, vēl jāatceras, ka pēc Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības un izmaiņām ASV ārpolitikā, Eiropā daudz lielāku nozīmi varētu atkal iegūt franču un vācu valodas.

Ārkārtīgi nozīmīga šobrīd ir arī ķīniešu valoda. Protams, jāatceras, ka ķīniešu valoda ir tikai vispārinošais apzīmējums sintotibetiešu valodu grupai, no kurām lielākā ir mandarīnu valoda ar gandrīz 900 miljoniem runātāju. Kopumā šajā valodu grupā ietilpst vismaz 1,3 - 1,5 miljardi. Tuvākajā laikā ķīniešu skaits pasaulē pieaugs īpaši strauji - baidoties no sabiedrības novecošanas problēmām, Ķīnas valdība ievērojami mīkstinājusi tā dēvēto "viena bērna politiku." Ķīnas ekonomikas nākotnei ir nepieciešams lielāks jauno cilvēku skaits. Mēs varam droši prognozēt, ka ķīniešu skaits krietni pieaugs.

Vēl ievērojams skaits pasaules iedzīvotāju runā arābu valodā – 250 – 300 miljoni, Indijā gandrīz puse runā dažādos hindu valodas dialektos – aptuveni 400 - 500 miljoni. Tātad, skatoties mazliet plašāk - krievu valoda ir liela, bet ir daudz citas valodas, kuras ir krietni lielākas. Nenoliedzami, ka minētajām valodām ir arī tikpat ievērojams kultūras mantojums kā krievu valodai. Vēl, runājot par bērniem, jāatceras, ka astoņas no desmit pasaules labākajām augstskolām atrodas ASV. Eiropā astoņas no desmit labākajām augstskolām ir Lielbritānijā.

Protams, kāds pamatoti aizrādīs, ka Krievija ir liela ekonomika un tepat kaimiņos. Tad mums der apskatīties uz Somiju, kurai robeža ar Krieviju ir daudz garāka, ekonomiskā sadarbība daudz apjomīgāka un krievu tūristu skaits ik gadu apmēram četras reizes lielāks nekā Latvijā. (Lielais tūristu skaits no Krievijas skaidrojams ar Sanktpēterburgas tuvumu un ērto satiksmes infrastruktūru)

Vai krievu valoda Somijas skolās ir otrā populārākā svešvaloda aiz angļu valodas? Nē. Tiek lēsts, ka krievu valodā Somijā runā apmēram 70 tūkstoši iedzīvotāju no 5,4 miljoniem.

Tas ir apmēram - 1,3%. Protams, apkalpojošā sfērā ir priekšroka krievu valodas zinātājiem. Bet tas ir zemākais līmenis - viesnīcu un veikalu apkalpojošais personāls. Vidējā un augstākajā biznesa līmenī krievu valodas zināšanas nav ne svarīgākais, ne izšķirošais faktors. Krievu uzņēmēji jau sen labi spēj sazināties angļu valodā. Mūsdienu biznesa pasaulē daudz būtiskāka ir produkta vai pakalpojuma kvalitāte un cena. Tāpat Somijā lielais bizness Krieviju uzlūko vairāk kā riska ieguldījumus, pamatā tomēr akcentējoties uz citiem pasaules tirgiem.

Tāda varētu arī būt situācija Latvijā. Ja plānojat, ka bērns varētu būt zemākā līmeņa tūrisma industrijas darbinieks vai arī tālbraucēju šoferis uz Krieviju, tad krievu valodas zināšanas noderēs. Protams, ka atsevišķās pašvaldībās, kurās liela vērība tiek pievērsta tām iedzīvotāju grupām, kuras vairāk kā divdesmit piecu gadu laikā nav spējušas apgūt valsts valodu, šīs zināšanas arī noderēs.

Ar visu to negribu noniecināt ne krievus, ne krievu valodu. Valodu zināšanas vienmēr noder. Tomēr, domājot par bērnu nākotni, ir jāspēj skatīties plašāk nevis tikai vienā - Austrumu virzienā. Jāatceras, ka Krievija vienmēr ir bijis nestabils un neprognozējams kaimiņš arī ekonomiskās sadarbības ziņā. Jebkuras investīcijas jebkurā mirklī var sagraut viens vienīgs Kremļa lēmums. Tādu pēdējos divdesmit gados ir bijuši neskaitāmi - sākot ar bēdīgi slaveno defoltu 90. gadu beigās un beidzot ar agresiju pret Ukrainu. Tādēļ, izvēloties bērnu nākotnes zināšanas un prasmes, varbūt prātīgāk ir akcentēt kādu drošāku un prognozējamāku tautu valodu zināšanas.

Komentāri:
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Tavs komentārs:
Par autoru
Latvijā plaši pazīstams grāmatu autors un vied ...
Vairāk