Iekšlietu sistēma tiešām pārcietusi smagu pagājušo gadu tieši tāpat kā visa valsts un jebkura cita nozare. Vienlaikus iekšlietu sistēma šobrīd ir stabila, rīcībspējīga un gatava attīstīties, jo man ar valdības atbalstu izdevies pierādīt, ka drošība ir mūsu visu prioritāte un bez drošības nebūs arī stabilas ekonomikas.
Man noteikti var pārmest asu komunikācijas stilu, bet Iekšlietu ministrija nav vienkārša ministrija, kuru varētu pārvaldīt maigu roku un visus aprūpējot. Kādam jāpaliek bez darba, ja tas pieļāvis kļūdas un kāds saņem rājienu, ja to pelnījis. Disciplīna ir mūsu sistēmas pamats, lai sabiedrība saņemtu nepieciešamo drošību.
Sūnas galvenā sūdzība ir par sociālā dialoga trūkumu. Bet ne pirmo reizi bijušais policists samānās, ka nav uzklausīts. Iekšlietu ministrijā un valsts policijā gan viņš, gan viņa domubiedri un pretinieki tiek uzklausīti vidēji reizi mēnesī un dažkārt pat biežāk. Kad viens arodbiedrības līderis iet sūdzēties par otru un trešais par ceturto. Mūsu sistēmu šobrīd ir nu jau 6!!! arodbiedrības. Gan es, gan Iekšlietu ministrija ir par sarunāšanos, bet grūti apmierināt vienlaikus sešas arodbiedrības, precīzāk – to līderu vajadzības pēc uzmanības. Vairākkārt esam aicinājuši viņus apvienoties kopēja mērķa vārdā, bet viņiem laikam grūti nodefinēt mērķi, jo vienīgais, kas no arodbiedrībām parādās publiskajā telpā – iekšlietu ministres apsaukāšana, nepasakot pat, par ko īsti. Uz tādu mērķi balstīt apvienošanos laikam tomēr loģiskās arodbiedrības ( starp sešām tādas neapšaubāmi ir) nav gatavas.
Visgrūtāk ir cīnīties ar meliem. Bet es tomēr mēģināšu. Vakar IeM notika sadarbības padome, kur pārstāvētas arī arodbiedrības un pamatā šī padome izveidota pēc arodbiedrību pieprasījuma. Pulksten trijos šī sadarbības padome bija beigusi diskutēt par dienesta gaitas likumu un citiem būtiskiem jautājumiem. Un jau pēc dažām stundām parādījās Sūnas vaimanas par to, ka nav sociālā dialoga... Lai gan, zinot šādu viņa vājību uz mānīšanos, mēs „sociālo dialogu” vienmēr iemūžinām fotoattēlos, kā pierādījumu, ka tas notiek.
Tā bija emocionālā sadaļa. Nobeigumā fakti par to, kā Iekšlietu ministrija veido sociālo dialogu ar partneriem.
- Oktobra mēneša laikā jau divas reizes ir notiksi Sabiedriskās drošības trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēde, kurā tiek pārrunāti aktuālie likumdošanas projekti un budžeta veidošana. Sūnas kungs ir tās dalībnieks un tajā aktīvi var paust savu viedokli.
- Arodbiedrību pārstāvji šogad regulāri piedalījās arī manis vadītajās sanāksmēs ar visu dienestu vadītāju līdzdalību. Tajās uzklausījām viņu priekšlikumus un identificētās problēmas.
- Jau divas reizes ir notikušas visu iekšlietu sistēmas darbinieku konferences, kurās arodbiedrību pārstāvji bija aicināti piedalīties un kurās tika pārrunāti visiem darbiniekiem aktuāli jautājumi, piemēram, atalgojums un sociālās garantijas utt.
- Iekšlietu nozari pārstāvošās organizācijas regulāri sanāk uz Sabiedrības konsultatīvās padomes sēdēm, kurās ar panākumiem un konstruktīvā gaisotnē tiek izstrādāti priekšlikumi likumdošanas izmaiņām. Sēdes vadu es pati vidēji reizi mēnesī un padomes sastāvā šobrīd ir jau 24 dažādas nevalstiskas organizācijas.
- Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins ar arodbiedrību pārstāvjiem regulāri tiekas un pārrunā aktuālos jautājumus.
Tāpēc uzskatu, ka pārmetumi par sociālā dialoga neesamību ir nepamatoti. Arodbiedrībām tiek dota iespēja vairākos veidos iesaistīties iekšlietu sistēmas darbībā, vai un kā viņi to izmanto, ir jau viņu pašu atbildība. Jāpiebilst, ka Sūnas kungs laikā, kopš vadu ministriju, ne reizi nav izteicis vēlēšanos satikties un pārrunāt aktuālus jautājumus. Tāpat nekad nav iesniedzis priekšlikumus par to, kas sistēmā būtu jāmaina vai jāuzlabo.
Domāju, ka viņam ir tikai viens mērķis – paša izdomāts vai kāda ieteikts – traucēt veiksmīga ministra darbu un destabilizēt situāciju Iekšlietu nozarē. Bet tas neizdosies. Es esmu stipra un nozare ir stipra.
