Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenu līmenis ir audzis par
0.3%. Lielāko ietekmi uz cenu pārmaiņām mēneša laikā veidoja cenu
kāpums pārtikai (jaunās ražas ienākšana) un bezalkoholiskajiem un
alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī tabakai. Visai strauju kāpumu
uzrādīja arī transports, ko veidoja ne tikai benzīna cenas pieaugums,
bet arī jūras transporta, transportlīdzekļu apkopes un remonta
pakalpojumu, kā arī automašīnu iegādes sadārdzināšanās. Sākoties atlaižu
periodam, cenas kritās apģērbiem un apaviem.
Rezultātā jūnijā gada inflācija ir pakāpusies līdz 0.7%. Cenu kāpumu turpina uzturēt salīdzinoši dzīvīgais iekšzemes patēriņš, kā dēļ pakalpojumos cenu kāpums vērojams straujāks - par 2.9%. Turpmākos mēnešos to virzīs arī atsevišķu komunālo pakalpojumu cenu pieaugums. Šī pieauguma ietekme tiešāk skars mājsaimniecību budžetus, jo alternatīvas tirgū ir ļoti ierobežotas vai to nav vispār. Tikmēr precēm cenas gada laikā samazinājās par 0.2%, kas raksturo globālās izaugsmes gausumu un valdošo konkurenci starp ražotājiem. Tieši plašais jaudu pārpalikums pasaulē ir un vēl tuvākajā laikā būs iemesls zemai inflācijai arī Latvijā. Turpinoties dominēt iekšzemes patēriņam, cenu kāpums pakalpojumiem būs nedaudz aktīvāks. Tikmēr ārējie faktori būs visai ierobežoti un atkarīgi no ECB rīcības un panākumiem atdzīvināt inflāciju. Taču drīzi panākumi nav gaidāmi, kā dēļ būtiskākie ārējie faktori, kas tuvākajā laikā var būtiski koriģēt inflāciju, būs pārtikas ražas apjomi, ģeopolitisko notikumu ietekme, t.sk. uz naftas cenām, bet nākamā gada sākumā elektroenerģijas tirgus liberalizācija.
