Izaugsmi turpināja balstīt mājsaimniecību tēriņi, kas nodrošināja mazumtirdzniecības pieaugumu par 3%. Tas lielā mērā ir vairojis arī nodokļu ieņēmumu pieaugumu un stiprinājis kopējo izaugsmi. IKP pieaugumu sekmēja arī apstrādes rūpniecības izaugsme (+2.5%). Trešajā ceturksnī aktivizējās būvniecības nozare, kas uzrādīja 10% pieaugumu. Šobrīd uzsvars ir novirzījies uz pakalpojumu sektoru (+8%), kas, visticamāk, nodrošināja lauvas tiesu no kopējās izaugsmes.

Šā gada, jo īpaši trešā ceturkšņa, Latvijas veikums ļoti izteikti disonē uz pārējo Baltijas valstu, kā arī visa reģiona rezultātiem. Tomēr pēdējā laikā noskaņojums ekonomikā ir nedaudz sašļucis. To lielā mērā turpina nospiest ārējā vidē valdošā nenoteiktība, kā arī tas, ka, lai arī procentuālā izteiksmē izmaiņas ir visai atzinīgas, faktiskie uzlabojumi joprojām neatbilst sabiedrības gaidām. Izaugsmes struktūra liecina, ka liela daļas aktivitātes pieauguma šogad nāk no nekustamā īpašuma un tirdzniecības sektoriem, kamēr pārējo sektoru devums ir krietni vien pieticīgāks. Arī turpmākajos ceturkšņos galvenais izaugsmes vilcējspēks būs mājsaimniecību patēriņš. Uzņēmēju piesardzību veikt investīcijas uzturēs visai sarežģītais un gausais eksporta tirgu atgūšanās process. Tomēr nākamais gads, ņemot vērā reģiona prognozes, sola labvēlīgākas izredzes ekonomikas izaugsmei kļūt nedaudz straujākai un vienmērīgākai.