Pagājušajā ceturtdienā notika divas plenārsēdes, no kurām pirmā bija veltīta ārpolitikas debatēm. Šis notikums guva plašu atbalsi publiskajā telpā, mazliet aizēnojot otrās sēdes notikumus, kad tika izskatīti vairāki iekšpolitiski ļoti nozīmīgi jautājumi.
No rīta deputātus pie Saeimas sagaidīja piketētāji ar plakātiem „Visu nevar nopirkt par naudu”, aicinot tautas kalpus atbalstīt Nacionālās apvienības piedāvātos grozījumus Imigrācijas likumā. Grozījumu projekts paredz atcelt pagājušā Saeimas sasaukuma lēmumu tirgot uzturēšanās atļaujas, tai skaitā piedāvājot tās par nekustamā īpašuma iegādi. Debatēs retoriski vaicāju, cik zemu jākrīt politiķim, lai viņš apzināti veicinātu savas Tēvzemes pārdošanu ārzemniekiem un jaunu imigrantu ieplūšanu. Diemžēl jautājumā ieklausījās tikai Nacionālās apvienības un Vienotības politiķi, kā arī daļa zaļo zemnieku. Cita daļa kopā ar Saskaņas centru un PLL atstāja, manuprāt, stipri pazemojošo normu spēkā.
Vairākuma atbalstu gan guva kāds cits Nacionālās apvienības priekšlikums – paredzēt dubultpilsonības iespējas trimdā nonākušiem latviešiem. Attiecīgie likuma grozījumi tagad nodoti atbildīgajai komisijai, ko uzskatām par būtisku panākumu.
Trešo Nacionālās apvienības ierosmi – izslēgt no Saeimas sastāva valsts valodu neprotošo Valēriju Kravcovu – publiski iztirzāja visaktīvāk, un tieši šajā jautājumā, manuprāt, ir visvairāk nepateiktā. Gan pirms sēdes, gan sēdes laikā pārmetumus par ierosināto lēmumprojektu no citu frakciju kolēģiem saņēmu tik daudz kā vēl nekad pirms ievēlēšanas. Dažs labs politiķis, kuru vienmēr esmu pat ļoti cienījis, nesavaldībā atļāvās būt rupjš un agresīvs. Vieni pārmeta, ka jādod Kravcovam laiks valodu iemācīties, citi apelēja pie vēlētāju gribas, vēl citi pārmeta nepareizu procedūru...
Ir saprotams, ka valodas nepratēja izslēgšana Saeimai ir jauns uzdevums, un juristiem par lietu kārtību allaž būs atšķirīgi viedokļi. Tieši tāpēc rosinājām jautājumu nodot Mandātu un ētikas komisijai, kas, lai arī negribīgi, beigās tika izdarīts. Aiz visām juridiskajām diskusijām nepamanīts paliek galvenais apstāklis: ja Nacionālā apvienība nebūtu šo soli spērusi, mēs joprojām TV ekrānos vērotu deputāta Kravcova izaicinošo nekaunību, par kuru deputāti rāmi klusētu. Tas, ka valodas nepratējam, Saeimā nākas krietni pasvīst, jau ir panākums, jo brīdina ikvienu, ka ar valodas nepratējiem Saeimā neauklējas.
Līdz šim daudzas lietas politiķi pieraduši mērīt tikai mantiskā izteiksmē – cik naudas Kravcovs varētu piedzīt caur Eiropas tiesu, cik naudas šeit atstātu imigranti, nopērkot mūsu zemi... Un varbūt tieši tāpēc ar mantisko stāvokli mūsu valstī arī ir tik grūti. Jo arī korumpanti, mantrauši un nodevēji izaug vidē, kur naudas izteiksme ir pāri visam. Mēs cenšamies pamazām šo domāšanu no Saeimas sienām izdzīt. Tikai jau šobrīd jūtam, ka ikviens mūsu solis ir kā iršu midzeņa bakstīšana, kas izsauc dusmas, agresiju un atriebes kāri.
