Ikvienam, kurš aktīvi seko līdzi Ukrainas notikumiem, vēro starptautisko
un Latvijas cilvēku reakciju, ir virkne neatbildētu jautājumu. Vai tā
ir vien lielvaru stīvēšanās par stratēģiskām pozīcijām, vai sākums
globālai bezkompromisu cīņai? Vai tas starptautiskais atbalsts, uz ko
velti cerēja mūsu vectēvi, ir pavisam kaut kas atšķirīgs no tām
garantijām, kuras šodien sola NATO 5.pants? Vai nedrošība un saspīlējums
drīz pāries, vai vilksies mokoši ilgi, vai varbūt notikumi attīstīsies
lavīnveidīgi, sasniedzot mūs ātri un nesagatavotus? Ja notiks kāds no
sliktākajiem scenārijiem, kā tas būs? Kur atradīsies katrs no mums, kur
būs mums tuvie? Vai zināsim katrs, kas jādara? Vai radīsim sevī spēku
pieņemt vispareizāko lēmumu? Vai vispār būs iespēja?
Pievienots 2014 gada 17. aprīlī | 0 komentāri
![]() Pievienots 2014 gada 20. martā | 0 komentāri
Protams, nekad nekas nav absolūts. Katrreiz, kad sēžamies mašīnā vai
lidmašīnā, jārēķinās, ka pastāv kāda negadījuma iespēja. Mēs dzīvē
nevaram izslēgt neko un tāpēc adekvāti jārūpējas par drošību, piemēram,
ziemas sezonā savlaicīgi nomainot atbilstošas riepas, kas negarantē mūsu
izdzīvošanu, bet tomēr mazina riskus u.tml. Varbūt būšu nepopulārs
apgalvojot, ka stipri lielāki riski Latvijā ir sadarīt muļķības paniskās
bailēs no kara, nekā to reāli piedzīvot. Turpinot līdzību, notikumi
Krimā liecina, ka laiks kļūst slidenāks, tātad, lai kā negribētos,
jāziedo līdzekļi drošākām riepām, jāpārliecinās par transportlīdzekļu
tehnisko stāvokli un jābrauc prātīgāk.
![]() Pievienots 2014 gada 27. februārī | 0 komentāri
Lielveikalu ķēdes «Maxima Latvija» vadībai ir nekavējoties jāatvainojas
Latvijas sabiedrībai par apkaunojošo starpgadījumu Āgenskalna veikalā,
kad kasiere atteikusies apkalpot pircēju valsts valodā. Savukārt valstij
būtu jāparedz kārtība, ka Valsts valodas centra inspektoru palīgu
pienākumus var pildīt arī brīvprātīgie.
![]() Pievienots 2013 gada 20. septembrī | 1 komentārs
Ar dziļu cieņu vienmēr esmu novērtējis Jūsu veikumu. Jūsu darbiem mūsu
ģimenes lielāko notikumu brīžos bijusi ievērojama nozīme. Ar dziļu
interesi un cerībām lasīju Jūsu interviju «Kultūras Dienā»: «Makslinieka
uzdevums ir publiku audzināt.» Tā ir brīnišķīga atziņa, kuras nozīmību,
manuprāt, inteliģences pārstāvji bieži aizmirst. Taču kā negaidīta
darvas karote medus mucā pārsteidza forma, kādā Jūs izteicāties par
vienu no Latvijas svētumiem – valsts himnu «Dievs, svētī Latviju!»
![]() Pievienots 2013 gada 18. septembrī | 0 komentāri
Ņemot vērā, ka politiķu publiskais vēstījums bieži vien nesakrīt ar
reālo darbību un nostāju, kas pausta privātās sarunās, izvēlējos Jūs
uzrunāt atklātā formā. Tas mazinātu pārpratuma iespējas un Latvijas
pilsoņiem ļautu skaidrāk izprast katras partijas nostāju konkrētā
jautājumā.
![]() Pievienots 2013 gada 12. februārī | 0 komentāri
Ziņu portālus šorīt rotā ziņa, ka Labklājības ministre rosina atbalstīt Eiropas sociālās hartas 30.pantu, kas runā par iedzīvotāju tiesībām uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību. Identiska rakstura ministrijas paziņojums atrodams tās oficiālajā mājas lapā. Par šo ziņu esam ļoti priecīgi, lai gan lasītājiem būtu vērts zināt šī lēmuma tapšanas patieso gaitu, lai katrs varētu izvērtēt, ko īsti nozīmē vārdu salikums «Viņķeles kundzes ierosinājums». ![]() Pievienots 2011 gada 13. oktobrī | 0 komentāri
Vakardienas vienošanās par trīs partiju valdošās koalīcijas izveidi rosinājušas diskusijas arī Nacionālās apvienības atbalstītāju vidū. Patīkami, ka vairums ziņu uztvēra ar pozitīvām sajūtām, lai gan, protams, piekrītu arī tiem, kas šo mazo starp-uzvaru uzlūko ar piesardzību. ![]() Pievienots 2011 gada 20. septembrī | 2 komentāri
Šā gada19. septembrī «Saskaņas centra» (SC) vadītājs Nils Ušakovs vērsās pie Nacionālās apvienības ar vairākiem jautājumiem, kas skar PSRS okupācijas un kolonizācijas radīto seku risināšanu. Jāatzīst, neesam pārsteigti, ka SC aktualizē šo tēmu. ![]() Pievienots 2011 gada 2. februārī | 0 komentāri
Pagājušajā ceturtdienā notika divas plenārsēdes, no kurām pirmā bija veltīta ārpolitikas debatēm. Šis notikums guva plašu atbalsi publiskajā telpā, mazliet aizēnojot otrās sēdes notikumus, kad tika izskatīti vairāki iekšpolitiski ļoti nozīmīgi jautājumi. ![]() |
Par autoru
|
