Latvijas lielveikalos un degvielas uzpildes stacijās varētu pārdot ne
tikai bezrecepšu medikamentus, bet arī ķirurģiskos instrumentus un
sniegt pareizās atbildes uz kompjūtertomogrāfijas izmeklējumiem.
Atbilde uz LETA (21.05.2013) Latvijas veikalos un degvielas uzpildes stacijās varētu pārdot bezrecepšu zāles.
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs paziņojis, ka bezrecepšu medikamentu tirgošana veikalos vai citās mazumtirdzniecības vietās būtu tikai un vienīgi atbalstāma. Uzaudzis cienījamā mediķu ģimenē Tirgotāju asociācijas prezidents uzskata, ka lielveikalā „Rimi” pie kases kopā ar cigaretēm, čupačupu, šokolādes olām un košļājamo gumiju būtu jāpārdod daļu bezrecepšu zāļu - pretsāpju, pretdrudža, vēdera un zarnu darbību veicinošos, pretsmēķēšanas un citus līdzekļus.
Protams, šī ziņa pārņēmusi visu veikalnieku un degvielas tirgotāju prātus– tagad ieņēmums būs ar pilnīgu citu zīmi, jo veiksmīgi pārdodot tabletes, varētu satirgot vairāk naudiņas kā ar suņu barību, zirgu desu vai Ķīnas rotaļlietām.
Principā jau varētu iet vēl tālāk– pie „Maksimas” kases mērīt asinsspiedienu un noteikt holesterīnu, bet „Staburadzes” torti pārdot tikai tiem, kas noteikuši cukura līmeni asinīs. Jo ir pilnīgi skaidrs, ka tieši lielveikala vai benzīntanka pārdevējs vislabāk izskaidros, kuras ripiņas un pa cik vienā reizē apēdamas. Vajadzētu lūgt šim pārdevējam vēl analizēt kardiogrammu vai pat galvas kompjūtertomogrammas attēlus.
Es labi zinu Henrika Danusēviča un viņa domubiedru viedokli– cilvēkam taču ir jādod iespēja iedzert paracetamolu katrā brīdī, kad nu viņam sāp kāja, zobs vai galva. Bet visu vajadzīgo varēs uzzināt klāt pieliktajā medikamenta anotācijā. Paracetamols parasti sāpes tā vienkārši nenoņem, pacients tās mēģina lietot vēl un vēl. 500 mg tabletes, ja ir apēstas vairāk par 15 tabletēm, ir toksiskas pieaugušajiem. Bērniem saindēšanās var rasties pēc 5 tabletēm Pārdozējot zāles, 24 stundu laikā parādās bālums, slikta dūša, vemšana, ēstgribas trūkums, sāpes vēderā. Aknu bojājumi var rasties 12–48 stundu laikā. Ar paracetamola saindējušiem cilvēkiem var rasties aknu ciroze, un pacientu var glābt tikai aknu transplantācija, bet biežāk šāds pacients nonāk nevis uz transplantologa ķirurga, bet patologanatoma galda. Es ceru, ka tieši šo stāstu populārā veidā pircējam pastāstīs „Statoil” pārdevējs, kurš tiešām labi zin mašīnu eļļas.
Nu labi– mūsu pircējs ir izglītots un izvēlēsies ibuprofēnu, uz kura anotācijas rakstīts, ka tas paredzēts sāpju mazināšanai un iekaisīgu reimatisko slimību (reimatoīda artrīta, osteoartrīta, ankilozējoša spondilīta), kā arī muskuļu un skeleta sistēmas slimību gadījumā. Inuprofēns noņems vieglas un mērenas dismenorejas sāpes, palīdzēs pēcoperācijas analgēzijai, kā arī ārstēs migrēnu. Tiesa, lietojot ibuprofēnu vairāk, gandrīz ikviens var rēķināties ar gastrointestinālām blaknēm– sāpēm pakrūtē, dedzināšanas sajūtu, sliktu dūšu, anoreksiju, vemšanu, diskomforta sajūtu epigastrijā, caureju, bet retāk ar erozīvi čūlainiem kuņģa un zarnu trakta bojājumiem, asiņošanu un kolītu. Par šīm blaknēm pircējus informēs nogurusī pārdevēja „Iki” kasē.
Latvijas realitāte ir tāda, ka bezrecepšu medikamenti un uzturbagātinātāji nespeciālistiem nereti nav atšķirami, abi ievietoti glītās baltās zāļu kārbiņās, abi iesaiņoti tabletēs, kapsulās vai kapletēs. Kā vienus tā otrus skanīgā un optimisma pilnā balsī reklamē televīzijā un radio. Latvijas iedzīvotāji nevienam nevajadzīgu uzturbagātinātāju un bezrecepšu medikamentu iegādei gadā iztērē aptuveni 45 miljonus latu, tātad vidēji 22 latus katrs, ieskaitot zīdaiņus un vīrus spēka gados, kas pie ārsta nav bijuši 10 gadus.
Ja kāds sūdzas, ka medicīna dārga, ka ārsta vizīte maksā 10 latus, tad es varētu teikt, ka nav nekāda pamatojuma rīt nezināmas izcelsmes tabletes, īpaši, ja tās iegādātas lielveikalā vai internetā.
Vismaz pagaidām Zāļu valsts aģentūra nodrošina, ka viltojumu Latvijas aptiekās nav, bet Rīgas Stradiņa universitāte ir parūpējusies, ka aptiekārs ir vairāk vai mazāk zinošs profesionālis.
Mani priekšlikumi Veselības un Zemkopības ministrijai (uzturbagātinātājus reģistrē Pārtikas Veterinārais dienests) būs pilnīgi pretēji– noteikt stingru uzturbagātinātāju reklāmas kontroli, lai neradītu iespaidu, ka šīs tabletes kaut ko ārstē vai pret kādu kaiti palīdz. Virkni no bezrecepšu medikamentiem vajadzētu pārnest uz receptūras sarakstu.
Diskusijas par zāļlīdzekļu tirdzniecību lielveikalos un benzīntankos veikt kopā ar likumdošanas iniciatīvu, kas pārdevējai atļauj izsniegt Darba nespējas lapu.
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs paziņojis, ka bezrecepšu medikamentu tirgošana veikalos vai citās mazumtirdzniecības vietās būtu tikai un vienīgi atbalstāma. Uzaudzis cienījamā mediķu ģimenē Tirgotāju asociācijas prezidents uzskata, ka lielveikalā „Rimi” pie kases kopā ar cigaretēm, čupačupu, šokolādes olām un košļājamo gumiju būtu jāpārdod daļu bezrecepšu zāļu - pretsāpju, pretdrudža, vēdera un zarnu darbību veicinošos, pretsmēķēšanas un citus līdzekļus.
Protams, šī ziņa pārņēmusi visu veikalnieku un degvielas tirgotāju prātus– tagad ieņēmums būs ar pilnīgu citu zīmi, jo veiksmīgi pārdodot tabletes, varētu satirgot vairāk naudiņas kā ar suņu barību, zirgu desu vai Ķīnas rotaļlietām.
Principā jau varētu iet vēl tālāk– pie „Maksimas” kases mērīt asinsspiedienu un noteikt holesterīnu, bet „Staburadzes” torti pārdot tikai tiem, kas noteikuši cukura līmeni asinīs. Jo ir pilnīgi skaidrs, ka tieši lielveikala vai benzīntanka pārdevējs vislabāk izskaidros, kuras ripiņas un pa cik vienā reizē apēdamas. Vajadzētu lūgt šim pārdevējam vēl analizēt kardiogrammu vai pat galvas kompjūtertomogrammas attēlus.
Es labi zinu Henrika Danusēviča un viņa domubiedru viedokli– cilvēkam taču ir jādod iespēja iedzert paracetamolu katrā brīdī, kad nu viņam sāp kāja, zobs vai galva. Bet visu vajadzīgo varēs uzzināt klāt pieliktajā medikamenta anotācijā. Paracetamols parasti sāpes tā vienkārši nenoņem, pacients tās mēģina lietot vēl un vēl. 500 mg tabletes, ja ir apēstas vairāk par 15 tabletēm, ir toksiskas pieaugušajiem. Bērniem saindēšanās var rasties pēc 5 tabletēm Pārdozējot zāles, 24 stundu laikā parādās bālums, slikta dūša, vemšana, ēstgribas trūkums, sāpes vēderā. Aknu bojājumi var rasties 12–48 stundu laikā. Ar paracetamola saindējušiem cilvēkiem var rasties aknu ciroze, un pacientu var glābt tikai aknu transplantācija, bet biežāk šāds pacients nonāk nevis uz transplantologa ķirurga, bet patologanatoma galda. Es ceru, ka tieši šo stāstu populārā veidā pircējam pastāstīs „Statoil” pārdevējs, kurš tiešām labi zin mašīnu eļļas.
Nu labi– mūsu pircējs ir izglītots un izvēlēsies ibuprofēnu, uz kura anotācijas rakstīts, ka tas paredzēts sāpju mazināšanai un iekaisīgu reimatisko slimību (reimatoīda artrīta, osteoartrīta, ankilozējoša spondilīta), kā arī muskuļu un skeleta sistēmas slimību gadījumā. Inuprofēns noņems vieglas un mērenas dismenorejas sāpes, palīdzēs pēcoperācijas analgēzijai, kā arī ārstēs migrēnu. Tiesa, lietojot ibuprofēnu vairāk, gandrīz ikviens var rēķināties ar gastrointestinālām blaknēm– sāpēm pakrūtē, dedzināšanas sajūtu, sliktu dūšu, anoreksiju, vemšanu, diskomforta sajūtu epigastrijā, caureju, bet retāk ar erozīvi čūlainiem kuņģa un zarnu trakta bojājumiem, asiņošanu un kolītu. Par šīm blaknēm pircējus informēs nogurusī pārdevēja „Iki” kasē.
Latvijas realitāte ir tāda, ka bezrecepšu medikamenti un uzturbagātinātāji nespeciālistiem nereti nav atšķirami, abi ievietoti glītās baltās zāļu kārbiņās, abi iesaiņoti tabletēs, kapsulās vai kapletēs. Kā vienus tā otrus skanīgā un optimisma pilnā balsī reklamē televīzijā un radio. Latvijas iedzīvotāji nevienam nevajadzīgu uzturbagātinātāju un bezrecepšu medikamentu iegādei gadā iztērē aptuveni 45 miljonus latu, tātad vidēji 22 latus katrs, ieskaitot zīdaiņus un vīrus spēka gados, kas pie ārsta nav bijuši 10 gadus.
Ja kāds sūdzas, ka medicīna dārga, ka ārsta vizīte maksā 10 latus, tad es varētu teikt, ka nav nekāda pamatojuma rīt nezināmas izcelsmes tabletes, īpaši, ja tās iegādātas lielveikalā vai internetā.
Vismaz pagaidām Zāļu valsts aģentūra nodrošina, ka viltojumu Latvijas aptiekās nav, bet Rīgas Stradiņa universitāte ir parūpējusies, ka aptiekārs ir vairāk vai mazāk zinošs profesionālis.
Mani priekšlikumi Veselības un Zemkopības ministrijai (uzturbagātinātājus reģistrē Pārtikas Veterinārais dienests) būs pilnīgi pretēji– noteikt stingru uzturbagātinātāju reklāmas kontroli, lai neradītu iespaidu, ka šīs tabletes kaut ko ārstē vai pret kādu kaiti palīdz. Virkni no bezrecepšu medikamentiem vajadzētu pārnest uz receptūras sarakstu.
Diskusijas par zāļlīdzekļu tirdzniecību lielveikalos un benzīntankos veikt kopā ar likumdošanas iniciatīvu, kas pārdevējai atļauj izsniegt Darba nespējas lapu.
