Oktobrī mirušais bijušais Krievijas premjerministrs Viktors Černomirdins vēsturē paliks ar izcilu krievu darbības raksturojumu «Hotjelji kak lučše, polučilos kak vsegda» (Gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr. kriev.val.). Tieši tā var raksturot Lindermana un Ušakova rosību Latvijā, vācot parakstus par otro valsts valodu. Gribējām kā labāk (pievērst uzmanību krievu valodas attīstībai Latvijā, konsolidēt savas partijas vēlētājus, nodrošināt Ušakovam otro terminu mēra amatā), sanāca kā vienmēr (iztērējām valsts naudu 4 miljonus nevajadzīgam referendumam, kura iznākums jau iepriekš zināms, aizvainojām latviešus, radījām viņiem iespaidu, ka Lindermans un Ušakovs patiesībā ir Krievijas nauda, reāli pasliktinājām Latvijas un Krievijas attiecības).
Un tad nu parādas jautājums– varbūt tiešām šo attiecību pasliktināšana bija Lindermana un Ušakova īstais mērķis, jo pārlieku ilgi attiecības soli pa solim tika uzlabotas.
Es, protams, referendumā iedalīšos un aizstāvēšu latviešu valodu. Esmu strādājis Krievijā, joprojām lasu krievu grāmatas un klausos krievu mūziku (es lasu un klausos arī angļu un vācu valodā). Pasaules medicīnas literatūras pērles pērku Maskavā, jo parasti divus gadus pēc labāko grāmatu izdošanas Amerikā vai Rietumeiropā, tās tiek iztulkotas krievu valodā, nodrukātas uz nelāga papīra, taču ir daudzkārt lētākas par orģināliem. Lepojos ar to, ka man ir draugi un paziņas Maskavā un Pēterburgā, Novosibirskā un Minskā, arī kolēģi tepat Latvijā, ar kuriem slimnīcā runājam latviski, bet vakaros dažkārt– valodas atjaunošanas nolūkos– krieviski.
Latvijas Ārstu biedrība apvieno dažādu tautu ārstus Latvijā. Mēs lepojamies ar to, ka gandrīz trešdaļa Latvijas ārstu, kam krievu valoda ir dzimtā, patiesībā izcili labi runā un raksta latviešu valodā. Un šie kolēģi ir Latvijas Ārstu biedrības un sabiedrības daļa, kas piedalās Latvijas Ārstu kongresos, lasa un klausās lekcijas latviešu un angļu valodā, raksta zinātniskus rakstus, ārstē visu tautību slimniekus, virza medicīnas attīstību. Lindermana un Ušakova darbības rezultāts ir ja ne dziļš, tad visai redzams grāvis starp latviešu un krievu valodā runājošiem ārstiem. Diemžēl pēdējās dienās esmu to izjutis, un tas ir patiesi sāpīgi.
Ar Lindermana un Ušakova pūlēm ir torpedēts un nopietni apdraudēts «Jaunais vilnis» un citi veiksmīgi Latvijas un Krievijas projekti. Latvijas un Krievijas ārsti vēlējās nākamgad Rīgā un Jūrmalā rīkot ārstu kongresu, kur ziņojumi galvenokārt būtu krievu valodā, bet tulkojums latviešu un angļu valodā. Svētīgs darbs lai uzlabotu attiecības, atgādinātu, ka esam labi kaimiņi un daram kopēju darbu. Mums ir jomas (kardioloģija, rehabilitācija, cilmšūnu transplantācija uc.), kur mums ir ko pastāstīt un parādīt Krievijas kolēģiem, un ticiet– mums ir daudz ko mācīties no mūsu kaimiņvalstu lielajiem specializētajiem institūtiem. Tagad es kā Latvijas Ārstu biedrības prezidents nevaru sadarboties šā kongresa rīkošanā, jo Ušakovs un Lindermans starp mums ierakuši grāvi. Es tiešām nezinu, kad samazināsies aizvainojums un spriedze, ko panāca šī provokācija ar balsojumu par otro valsts valodu. Vējā izsēts viss ilggadējais darbs, kas veikts, Rīgā rīkojot konferences un kongresus kardioloģijā, transplantoloģijā, nefroloģijā un citās medicīnas nozarēs, kur lielākā daļa no dalībniekiem bija no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas. Šķiet kādu laiku visi mēģinājumi sadarbībai būs kā ar darvu aplieti.
Dīvainākais jau ir tas, ka kaut kad pēc referenduma nāksies izlaizīt brūces, nāksies sēsties pie kopēja galda un skatīties acīs. Un diez vai Lindermans un Ušakovs būs tie, kas liks laipu pāri neuzticības grāvim Latvijas iedzīvotāju vidū. Jo patiesībā jau viņu mērķis bija pasliktināt latviešu un krievu, bet īpaši Latvijas un Krievijas attiecības.
Es, protams, referendumā iedalīšos un aizstāvēšu latviešu valodu. Esmu strādājis Krievijā, joprojām lasu krievu grāmatas un klausos krievu mūziku (es lasu un klausos arī angļu un vācu valodā). Pasaules medicīnas literatūras pērles pērku Maskavā, jo parasti divus gadus pēc labāko grāmatu izdošanas Amerikā vai Rietumeiropā, tās tiek iztulkotas krievu valodā, nodrukātas uz nelāga papīra, taču ir daudzkārt lētākas par orģināliem. Lepojos ar to, ka man ir draugi un paziņas Maskavā un Pēterburgā, Novosibirskā un Minskā, arī kolēģi tepat Latvijā, ar kuriem slimnīcā runājam latviski, bet vakaros dažkārt– valodas atjaunošanas nolūkos– krieviski.
Latvijas Ārstu biedrība apvieno dažādu tautu ārstus Latvijā. Mēs lepojamies ar to, ka gandrīz trešdaļa Latvijas ārstu, kam krievu valoda ir dzimtā, patiesībā izcili labi runā un raksta latviešu valodā. Un šie kolēģi ir Latvijas Ārstu biedrības un sabiedrības daļa, kas piedalās Latvijas Ārstu kongresos, lasa un klausās lekcijas latviešu un angļu valodā, raksta zinātniskus rakstus, ārstē visu tautību slimniekus, virza medicīnas attīstību. Lindermana un Ušakova darbības rezultāts ir ja ne dziļš, tad visai redzams grāvis starp latviešu un krievu valodā runājošiem ārstiem. Diemžēl pēdējās dienās esmu to izjutis, un tas ir patiesi sāpīgi.
Ar Lindermana un Ušakova pūlēm ir torpedēts un nopietni apdraudēts «Jaunais vilnis» un citi veiksmīgi Latvijas un Krievijas projekti. Latvijas un Krievijas ārsti vēlējās nākamgad Rīgā un Jūrmalā rīkot ārstu kongresu, kur ziņojumi galvenokārt būtu krievu valodā, bet tulkojums latviešu un angļu valodā. Svētīgs darbs lai uzlabotu attiecības, atgādinātu, ka esam labi kaimiņi un daram kopēju darbu. Mums ir jomas (kardioloģija, rehabilitācija, cilmšūnu transplantācija uc.), kur mums ir ko pastāstīt un parādīt Krievijas kolēģiem, un ticiet– mums ir daudz ko mācīties no mūsu kaimiņvalstu lielajiem specializētajiem institūtiem. Tagad es kā Latvijas Ārstu biedrības prezidents nevaru sadarboties šā kongresa rīkošanā, jo Ušakovs un Lindermans starp mums ierakuši grāvi. Es tiešām nezinu, kad samazināsies aizvainojums un spriedze, ko panāca šī provokācija ar balsojumu par otro valsts valodu. Vējā izsēts viss ilggadējais darbs, kas veikts, Rīgā rīkojot konferences un kongresus kardioloģijā, transplantoloģijā, nefroloģijā un citās medicīnas nozarēs, kur lielākā daļa no dalībniekiem bija no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas. Šķiet kādu laiku visi mēģinājumi sadarbībai būs kā ar darvu aplieti.
Dīvainākais jau ir tas, ka kaut kad pēc referenduma nāksies izlaizīt brūces, nāksies sēsties pie kopēja galda un skatīties acīs. Un diez vai Lindermans un Ušakovs būs tie, kas liks laipu pāri neuzticības grāvim Latvijas iedzīvotāju vidū. Jo patiesībā jau viņu mērķis bija pasliktināt latviešu un krievu, bet īpaši Latvijas un Krievijas attiecības.
