Labāk, ja traktorus var pielietot sniega šķūrēšanai, nevis brīvības aizstāvēšanai. Tādas pārdomas man radās janvāra pirmajās nedēļās, ieraugot mūsu zemnieku traktorus Rīgā, jo pirms 20 gadiem tie bija mūsu miermīlīgie ieroči pret okupācijas varu barikāžu dienās. Taču abos gadījumos Latvijas lauku ļaudis ir spēlējuši nozīmīgu lomu, sargājot Rīgu.
Tādēļ arī man bija liels gandarījums, ka šonedēļ daži Saeimas deputāti savukārt varēja aizstāvēt mūsu zemnieku intereses Briselē. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Vidzeme) un jūsu padevīgais kalps Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvjus informēja par to, cik netaisnīga ir pašreizējā ES sistēma, kurā Latvijas zemnieks saņem tiešmaksājumos 96 eiro par hektāru, kamēr Grieķijas kolēģi attiecīgi 580. Atbilde, ko sadzirdējām, bija pozitīva – latvieši nākotnē saņems vairāk. Jo, lūk, zemnieku balsis Briselē jau ir sadzirdētas, pateicoties gan valdības darbam, gan mūsu Eiropas Parlamenta deputātu (it īpaši Sandras Kalnietes, kura strādā tieši Lauksaimniecības komisijā) pūlēm. No savas puses mēs apstiprinājām, ka arī Saeimas deputātiem šis ir ļoti nozīmīgs jautājums. Tātad papildinājām jau iepriekš pausto viedokli un vienlaikus uzsvērām, ka esam vienoti šajā nostājā.
Briseles apmeklējums bija vērtīgs arī tamdēļ, ka mēs ne tikai informējām par netaisnību tiešmaksājumos, bet arīdzan paši ieguvām svarīgu informāciju mūsu turpmākajam darbam. Runa ir par Saeimas lomu pārraugot ES piešķirto naudu. Deputāti Briselē saņēma nopietnu brīdinājuma signālu – ja Latvija nemainīs fondu administrēšanas un pārraudzības kārtību, tad fondu līdzekļu piešķiršana varētu tikt apturēta. Atgriežoties mājās, pēc mūsu pieprasījuma, no Finanšu ministrijas arī saņēmām apstiprinājumu Briselē dzirdētajam. Ministrijas vadības un kontroles sistēmā, pēc Eiropas Komisijas ieskatiem, pastāv būtiski trūkumi, kuri prasa steidzamu rīcību. Te nav runa par naudu lauksaimniekiem, bet drīzāk par kohēzijas naudu, kuru ES piešķir mazāk attīstītajiem reģioniem. Šī nauda Latvijai ir noderīga infrastruktūrai un attīstībai, proti, ceļiem, transportam, ekonomikai un sociālajām vajadzībām.
Kritika par kohēzijas naudas administrēšanu nāk gan no Eiropas Komisijas, gan no mūsu paša auditora – Valsts kontroles. Tamdēļ Eiropas lietu komisija savā pēdējā sēdē pērn decembrī uzklausīja Ingūnu Sudrabu un finanšu ministru Andri Vilku. Taču ir skaidrs, ka Finanšu ministrijas ierēdņiem ir steidzīgi jārīkojas, lai izpildītu ES prasības. Pretējā gadījumā ES naudas vairs nebūs.
Saeimas deputāti pārnestā nozīmē brauca ar Latvijas „traktoriem” uz Briseli, lai skaidrotu zemnieku situāciju un mēģināt to turpmāk uzlabot. Bija prieks, ka ne tikai pašmāju prese (Diena un Latvijas Avīzē 13.janvārī) pozitīvi novērtēja mūsu darbu, bet tas tika pieminēts arī Eiropas presē (EU Observer („Eiropas nabadzīgākie reģioni jāsargā”), Agence Europe un European Voice). Dots devējam atdodas – paldies mūsu zemniekiem par atbalstu Rīgai pirms divdesmit gadiem, kā arī šoziem. Ceru, ka arī no Rīgas ļaudīm atpakaļ saņemsiet kādu labumu.
