Šo blogu rakstīt mani pamudināja Eiropas Lietu komisijas nesenā tikšanās ar sabiedriskajām organizācijām, kur izskanēja runas par iespējamu Latvijas Radio Briseles korespondenta punkta likvidēšanu. Ņemot vērā to, ka Ina Strazdiņa ir vienīgā pastāvīgi Briselē strādājošā Latvijas žurnāliste, kura lieliski veic savu darbu, mani šāda iespēja ļoti satrauc. Vēl jo vairāk – ja raugāmies uz Latvijas informatīvo telpu un salīdzinām, cik tā ir pārpildīta ar ziņām no Maskavas salīdzinājumā ar Briseles informāciju.
|
Pievienots 2011 gada 27. maijā | 0 komentāri
Pievienots 2011 gada 3. martā | 1 komentārs
Nedēļā, kad Saeima balso par nozīmīgo jaunā Tiesībsarga amata kandidātu, nākas atkal runāt par diskriminācijas jautājumiem. Tajā skaitā par problēmām ar pārmērīgām prasībām zināt krievu valodu vietā un nevietā.
Pievienots 2011 gada 4. februārī | 0 komentāri
„Visu varu Eiropas lietu komisijai!” Tā mēs ar kolēģiem šonedēļ smējāmies, jo komisijas darbā izmantojam iespēju gan ietekmēt valdības nostāju, gan prasīt skaidrojumu par atsevišķu ministriju darbību.
Pievienots 2011 gada 20. janvārī | 0 komentāri
Izplatīt ziņas par „lielā NATO nāvi” un „mini NATO veidošanu” ir ne vien pāragri, bet arī nav saprātīgi tikai pāris mēnešus pēc Lisabonas samita, kurā tika pieņemta Alianses jaunā stratēģiskā koncepcija. Tāda ziņa, protams, var likties kā medus maizes plašsaziņas līdzekļiem un politikas skeptiķiem, kuriem allaž patīk spriest par NATO krīzi, beigām vai nevajadzīgumu, taču tā nav precīza.
Pievienots 2011 gada 16. janvārī | 0 komentāri
Labāk, ja traktorus var pielietot sniega šķūrēšanai, nevis brīvības aizstāvēšanai. Tādas pārdomas man radās janvāra pirmajās nedēļās, ieraugot mūsu zemnieku traktorus Rīgā, jo pirms 20 gadiem tie bija mūsu miermīlīgie ieroči pret okupācijas varu barikāžu dienās. Taču abos gadījumos Latvijas lauku ļaudis ir spēlējuši nozīmīgu lomu, sargājot Rīgu.
Pievienots 2010 gada 11. decembrī | 0 komentāri
Šo apskatu par savu pirmā mēneša darbu Saeimā rakstu Vašingtonā. Brauciens uz NATO Parlamentārās Asamblejas ikgadējo Transatlantisko forumu man, kā Saeimas delegācijas vadītājam, ir jau otrais komandējums šajā nelielajā laikposmā. Tā nu sanācis, ka neviļus jūtos kā daļa no Saeimas „diplomātiskā dienesta”. Šo sajūtu pastiprina mans galvenais deputāta darbs – esmu Eiropas lietu komisijas(ELK) vadītājs un strādāju arī Ārlietu komisijā.
Pievienots 2010 gada 3. decembrī | 0 komentāri
Latvijai ir visi iemesli būt apmierinātai ar vēsturiskā NATO Lisabonas samita rezultātiem. Par spīti pastāvīgajām baumām par tās bojāeju, Alianse joprojām ir labā formā un ir būtiska starptautiskās drošības komponente. Lai arī kāds vadošs starptautiskais žurnālists nesen Rīgā runāja par “post-NATO situāciju”, kad atbildība par transatlantisko drošību tiek sadalīta reģionālajiem spēlētājiem, mans uzskats ir, ka ASV saistības pret Eiropu saglabājas nelokāmas. Veiksmīga bija trīs būtisku jautājumu risināšana Lisabonā: Stratēģiskā koncepcija, Afganistāna un NATO-Krievijas attiecības liecina par to, ka Ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens vada Aliansi pareizajā virzienā.
Pievienots 2010 gada 21. novembrī | 0 komentāri
Kad pavasarī kā aizsardzības ministrs biju aizbraucis oficiālā vizītē uz Varšavu, lai tiktos ar savu labo poļu kolēģi Bogdanu Klihu (Bogdan Klich), man prātā neienāca doma, ka drīz vien atgriezīšos Polijas galvaspilsētā. Šoreiz kā deputāts.
Pievienots 2010 gada 21. maijā | 0 komentāri
Šo sakāmvārdu var attiecināt arī uz aizsardzības nozari. No valsts, t.i., nodokļu maksātājiem mēs saņemam naudu, lai uzturētu armiju, aizsargātu mūsu brīvību un pildītu starptautiskos pienākumus. Vienlaikus dalība pasaules galvenajā militārajā organizācijā NATO sniedz ne tikai drošības sajūtu, bet arī ienākumus, darbavietas un noieta tirgu. Šoreiz gribu pastāstīt, kā tieši aizsardzības nozare veicina tautsaimniecības attīstību jeb, kā mēdzam teikt, silda ekonomiku.
|
Par autoru
 Reklāma |
