Maijā preču eksportam gada pieaugums bija tikai 0.1%. Salīdzinājumā ar aprīli maijā preču eksportu pozitīvi ietekmēja kāpums satiksmes līdzekļu, pārtikas rūpniecības ražojumu, tekstila un tekstila izstrādājumu un celtniecības materiālu eksportā. Satiksmes līdzekļu būtisko eksporta pieaugumu nodrošināja kuģu eksports, kas saistīts ar AS "Rīgas Kuģu būvētava" pasažieru kuģa nodošanu ekspluatācijā, kuru iegādājās Krievijas kompānija. Preču eksportā pieaugums gada griezumā saglabājās pārtikas produktiem, tekstila izstrādājumiem, celtniecības materiāliem, mehānismiem un elektroiekārtām. Negatīvi preču eksportu turpināja ietekmēt parastā metāla un metāla izstrādājumu eksporta samazināšanās, kas saistīta ar AS "Liepājas metalurgs" darbības pārtraukšanu, sākot ar maiju. Preču eksporta gada pieaugums bez metāla nozares izstrādājumu eksporta maijā bija 6.5%, kas joprojām ir labs rādītājs. Vairāku Eiropas Savienības (ES) valstu vājā izaugsme sāk pakāpeniski atspoguļoties arī Latvijas eksportā, jo vērojams eksporta sarukums praktiski uz visām galvenajām ES tirdzniecības partnervalstīm. Labā ziņa ir tāda, ka turpina pieaugt eksports uz NVS valstīm, tai skaitā Krieviju, Kazahstānu, Uzbekistānu u.c., kā arī uz Ziemeļvalstīm – Zviedriju un Norvēģiju, kas apliecina, ka Latvijas eksportētāji spēj diezgan operatīvi pārorientēt eksporta preču noieta tirgus.
Maijā preču importam turpinājās samazinājums gan mēneša, gan gada griezumā, kas saistīts ar uz eksportu orientēto uzņēmumu ražošanas apjomu samazināšanos un līdz ar to mazāku nepieciešamību pēc izejmateriāliem. Maijā salīdzinājumā ar aprīli preču importā kritumu piedzīvoja gandrīz visas preču grupas, izņemot celtniecības materiālus un tekstila izstrādājumus. Gada griezumā iekšzemes patēriņa labā izaugsme un patēriņa preču importa kāpums nespēja kompensēt starppatēriņa un kapitālpreču importa sarukumu.
Eiropas Komisijas (EK) publicētie konfidences rādītāji liecina, ka jūnijā eksporta pasūtījumu apjoma novērtējums mazliet uzlabojās, tāpat turpināja pieaugt EK apkopotais rūpniecības noskaņojuma rādītājs. Šie pozitīvie signāli par situācijas uzlabošanos ES valstīs, tajā skaitā mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī līdzšinējā preču eksporta noturība, kas pie ārējā pieprasījuma mazināšanās nav būtiski cietusi, ļauj cerēt, ka preču eksports ja ne būtiski pieaugs, tad arī turpmāk spēs saglabāt līdzšinējos apmērus. Latvijas eksports un eksporta uzņēmumi, tēlaini runājot, līdzinās atsevišķiem savstarpēji nesaistītiem pludiņiem, kas mēģina noturēties virs ūdens, bet, lai tie spētu noturēt visu Latvijas ekonomiku lielākos vai mazākos viļņos, ko rada nestabila ārējā vide, arvien svarīgāks kļūst eksports ar lielāku pievienoto vērtību. Tāpat būtiska nozīme ir kopējai industriālajai politikai valstī, kas iekļauj sevī gan investīciju piesaisti, gan infrastruktūras attīstību, gan likumdošanu, gan nodokļu politiku valstī.
Jau patlaban Latvijas lielākais eksporta tirgus ir ES un lielākā daļa Latvijas ārējās tirdzniecības darījumu notiek eiro, līdz ar to 9. jūlijā pieņemtais ES finanšu ministru padomes gala lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā no 2014. gada 1. janvāra krasas izmaiņas ārējā tirdzniecībā neieviesīs. Tomēr līdz ar eiro ieviešanu varētu nostiprināties uz eksportu orientēto uzņēmumu konkurētspēja, tiks atvieglota uzņēmumu piekļuve finansējumam, tāpat, izzūdot valūtas riskam un pieaugot finanšu tirgus integrācijai, eiro ieviešana vairos starptautiskās sabiedrības, ekspertu un investoru uzticēšanos Latvijas ekonomiskās un finanšu politikas noturīgumam.
Eksperta viedoklis sadarbībā ar Makroekonomika.lv
