Eiroparlamentam būtu jābūt obligāti divpalātu, kur augstākā palāta ir valstu pārstāvība, kur visām valstīm ir vienāda pārstāvība. Pēc manām domām, tie varētu būt 10 deputāti no katras valsts. Ja 28 valstis, tie ir 280 deputāti. Un apakšpalātā būtu proporcionāla pārstāvība, kāda nosacīti tā ir tagad. Bez augstākās palātas akcepta jautājums, kādu balsu skaitu tur vajag un cik lielā mērā parlamentā ir šīs veto tiesības, kas, protams, būtu jāatstrādā, nevar pieņemt būtiskus jautājumus. 

Ja runā par esošajiem deputātiem, ko viņi tur lielās, ko tad viņi ir panākuši? Kā mums bija mazākie platībmaksājumi par hektāru, tā palika. Iedomājieties, Latvijā hektārs ir 10 000 kvadrātmetru, pareizi? Bet izrādās, ka Dānijā vai Grieķijā tas ir 3 vai 4 reizes lielāks, jo viņi saņem 3-4 reizes lielākus platībmaksājumus. Un visi šie izliekas par slimiem, ka viņi nesaprot, ka hektārs ir hektārs. Kalniete stāsta, cik viņa daudz izdarījusi. Ko tad viņa ir izdarījusi? Jā, nopelnījusi sev pensiju, to viņa ir izdarījusi.

No otras puses, ko tad viņi varēja izdarīt, 8 deputāti, 1%. Turklāt, cik Latvijas pārstāvju, tik partiju, kā normāli no Latvijas. Vismaz būtu vienojušies visi astoņi, tad to frakciju kaut kā varētu ietekmēt. Visiem jāapvienojas un jāaizstāv Latvijas intereses! Nav ko nodarboties ar politiku, galvenais uzdevums ir aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses. Šajā sakarā nav starpības, ko kuras partijas viņi ir ievēlēti. Kad viņi ir Briselē, tad visi ir no Latvijas, nevis no kādas partijas. Aizmirstam visas partijas! Kad atbrauc mājās, tad var tirgoties, kašķēties, plēsties un meklēt, kāda kuram partijas biedra karte. Galvenais, jāmaina domāšana.