Jebkura pensiju plāna ienesīgums ir jāvērtē ilgtermiņā, bet arī turpmāk ekonomiskā situācija būs saspringta. Tādēļ ļoti būtiski veidot klientu uzticību un ne tikai pārvaldītājam, bet sistēmai kopumā.
Pensiju ieguldījumi nav tikai finanšu produkts kā krājkonts vai depozīts – tos, pirmkārt, veido būtiska iedzīvotāju sociālā nodokļa daļa – nauda, kas netiek saņemta uz rokas pašreiz, bet kas atmaksāsies nākotnē. Otrkārt, tās ir finanses, ar ko būs jādzīvo ikvienam tad, kad aktīvās darba gaitas būs beigtas. Tādēļ pensiju plāna pārvaldītājs jāizvēlas rūpīgi un ir uzticēšanās ir būtiska.
Šīs uzticības veidošanā svarīga ir ne vien komunikācija ar sabiedrību, bet arī atgriezeniskā saites veidošana jeb dialogs, lai redzētu, kuri ir neskaidrie jautājumi.
Ungārijas un citu Centrālās un Austrumeiropas valstu pieredze liecina, ka iedzīvotāju un darba devēju kompetence pensiju uzkrājumu jomā palielinās tad, ja pieejama konstruktīva un skaidrojoša informācija.
Interesanti, ka starptautiski Latvijas pensiju sistēma vairākkārtīgi ir atzīta par ilgtspējīgu un stabilu, tajā paša laikā, pētot iedzīvotāju attieksmi pret iemaksām pensiju fondos, redzams, ka mūsu pašu cilvēkiem trūkst ticības tam, ka pensiju ieguldījumi nākotnē atmaksāsies.
Pieļauju, ka nestabilā ekonomika ir radījusi šaubas par to, vai esošā pensiju sistēma spēs attaisnot sevi jeb vienkāršāk – dot to peļņu, ko ikviens sagaida. Šajā gadījumā atslēgas vārdi ir dzīves cikla koncepcija un atziņa, ka pensiju uzkrājumu ienesīgums ir jāvērtē ilgtermiņā.
Dzīves cikla koncepcija jeb tā saucamais Slovākijas modelis paredz ierobežojumus izvēlēties riskantus pensiju plānus, sasniedzot noteiktu vecumu. Klientiem, kuriem līdz pensijai ir mazāk nekā 15 gadu, iesaka izvēlēties konservatīvo ieguldījuma plānu, bet tiem, kuriem līdz pensijai ir vairāk nekā 15 gadu, – aktīvo. Šādi noguldītāji tiek pasargāti no nākotnes riskiem.
Slovākijā, lai mazinātu ieguldījumu riskus, šī koncepcija tika ieviesta kā likuma norma attiecībā uz pensiju 2. līmeni, savukārt šeit, Latvijā, GE Money Bank to īsteno kā rekomendāciju sistēmu potenciālajiem klientiem.
Līdz ar to uzskatu, ka šajā gadā viens no būtiskākajiem punktiem ne vien pensiju uzkrājumu pārvaldītāju, bet arī valsts darba kārtībā vajadzētu būt dialogam ar sabiedrību par to, kas nav saprotams, un par to, kā pieņemt kompetentus lēmumus, plānojot savu pensiju.
Šīs uzticības veidošanā svarīga ir ne vien komunikācija ar sabiedrību, bet arī atgriezeniskā saites veidošana jeb dialogs, lai redzētu, kuri ir neskaidrie jautājumi.
Ungārijas un citu Centrālās un Austrumeiropas valstu pieredze liecina, ka iedzīvotāju un darba devēju kompetence pensiju uzkrājumu jomā palielinās tad, ja pieejama konstruktīva un skaidrojoša informācija.
Interesanti, ka starptautiski Latvijas pensiju sistēma vairākkārtīgi ir atzīta par ilgtspējīgu un stabilu, tajā paša laikā, pētot iedzīvotāju attieksmi pret iemaksām pensiju fondos, redzams, ka mūsu pašu cilvēkiem trūkst ticības tam, ka pensiju ieguldījumi nākotnē atmaksāsies.
Pieļauju, ka nestabilā ekonomika ir radījusi šaubas par to, vai esošā pensiju sistēma spēs attaisnot sevi jeb vienkāršāk – dot to peļņu, ko ikviens sagaida. Šajā gadījumā atslēgas vārdi ir dzīves cikla koncepcija un atziņa, ka pensiju uzkrājumu ienesīgums ir jāvērtē ilgtermiņā.
Dzīves cikla koncepcija jeb tā saucamais Slovākijas modelis paredz ierobežojumus izvēlēties riskantus pensiju plānus, sasniedzot noteiktu vecumu. Klientiem, kuriem līdz pensijai ir mazāk nekā 15 gadu, iesaka izvēlēties konservatīvo ieguldījuma plānu, bet tiem, kuriem līdz pensijai ir vairāk nekā 15 gadu, – aktīvo. Šādi noguldītāji tiek pasargāti no nākotnes riskiem.
Slovākijā, lai mazinātu ieguldījumu riskus, šī koncepcija tika ieviesta kā likuma norma attiecībā uz pensiju 2. līmeni, savukārt šeit, Latvijā, GE Money Bank to īsteno kā rekomendāciju sistēmu potenciālajiem klientiem.
Līdz ar to uzskatu, ka šajā gadā viens no būtiskākajiem punktiem ne vien pensiju uzkrājumu pārvaldītāju, bet arī valsts darba kārtībā vajadzētu būt dialogam ar sabiedrību par to, kas nav saprotams, un par to, kā pieņemt kompetentus lēmumus, plānojot savu pensiju.
