Tādējādi kopējā naudas piedāvājuma apjoms joprojām atradās salīdzinoši zemā līmenī, atpaliekot gan no pērnā gada nogales rekordlīmeņa, gan arī iepriekšējā gada maija rādītāja. Tomēr "Latvijas Krājbankas" rādītāju izslēgšanas ietekme bija relatīvi neliela gan attiecībā pret kopējo iekšzemes kredītu (2.7%), gan noguldījumu (2.3%) atlikumu.
Savukārt skaidrās naudas apjomu apgrozībā neierasti šim mēnesim mazināja Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma prasība līdz 1. jūnijam ieskaitīt bankas kontā skaidrās naudas uzkrājumus, ja tie pārsniedz 10000 latu. Līdz ar to par 3.0% samazinājās skaidrās naudas apjoms apgrozībā ārpus banku kasēm, vienlaikus pieaugot mājsaimniecību noguldījumiem bankās.
Izslēdzot kredītiestādes licences anulēšanas ietekmi, kredītu kopējais atlikums maijā samazinājās tikai par 23 milj. latu, toties nedaudz pieauga uzņēmumu kreditēšana, bija vērojams arī neliels patēriņa kreditēšanas pieaugums. Arī kredītu gada sarukuma temps saglabājās -6.8% līmenī.
Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, maijā saruka par 0.3%, iekšzemes noguldījumiem uz nakti samazinoties par 1.0%, bet pieaugot termiņnoguldījumiem un noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu.
Kopumā jāsecina, ka izslēdzot divu licenci zaudējušo banku rādītājus, vērojams pat visai būtisks naudas piedāvājuma kāpums, savukārt kredītu samazinājums saglabājas zems un notiek galvenokārt uz mājokļa kredītu pakāpeniskas dzēšanas bāzes. Līdzīgas tendences gaidāmas arī turpmākajos mēnešos, tomēr būtisku izaugsmi, saglabājoties augstiem ārējiem riskiem, nevaram gaidīt. Mājsaimniecību noguldījumu kāpumu par labu skaidrās naudas pieaugumam mazinās vasaras sezonālā ietekme; tos varētu samazināt arī daļēja uz 1. jūniju bankās iemaksātās skaidrās naudas atgriešanās pie tās krājējiem.
Eksperta viedoklis sadarbībā ar Makroekonomika.lv