Pagājušajā gadā zviedru mūziķi autortiesībās nopelnīja apmēram pusmiljardu Zviedrijas kronu (ap 40 miljoni latu), kas iekasēti par mūzikas atskaņošanu ārzemēs radiostacijās, klubos, reklāmās, TV un citur, t.i., no publiskā izpildījuma. Tas esot par 9% vairāk nekā 2010. gadā. Šajā summā, protams, ir arī no Latvijas iekasētā nauda.

Vismanāmākais eksporta pieaugums esot online tirdzniecībā ar dziesmām. Galvenokārt pa Spotify un Itunes kanāliem, kas ienesuši 17 miljonu kronu (apmēram 1,3 mil.j latu), kas ievērojami pārsniedz rezultātu pirms gada, kad mūzika tika pārdota par 11 miljoniem kronu.

Lai gan pārdošana internetā sastāda tikai niecīgus 3 procentus no kopējiem zviedru eksporta  ienākumiem mūzikas biznesā, eksperti secina, ka pagājušā gada tendence liecinot par nelegālās mūzikas lejuplādes samazināšanos internetā.

Dažas lielākās zviedru popmūzikas zelta govis ir Swedish House Mafia, Robyn, Ann-Sofie von Otter, Roxette un Avicii.

Taču liela daļa zviedru popmūziķu naudas nenonāk Zviedrijā, jo daudzi autori ir slēguši līgumus ar ārzemju autortiesību organizācijām.

Kur ir Latvijas Roxette, Swedish House Mafia un Robyn, kas varētu papildināt mūsu nacionālo ienākumu jomā, kur nevajag nekādas milzīgas investīcijas kā tikai talantu un gribu un neatlaidību? Vai latvieši vairs nav dziedātāju tauta?

Pārpublicēts no http://sandraveinberga.lv