Lai gan globālā nenoteiktība un negatīvie riski saglabājas, pasaules ekonomikas izaugsme ir pārsteidzoši laba. Augošs pieprasījums Latvijas eksporta tirgos kopā ar Eiropas Savienības fondu ieplūdi un tādējādi lielāku investīciju aktivitāti šogad un nākamgad virzīs Latvijas ekonomikas izaugsmi un veidos jaunas darba vietas. Bezdarbs saruks straujāk, un spiediens uz algām pastiprināsies, tāpēc uzņēmumiem būs arvien vairāk jādomā par ražīguma celšanu.
Par spīti populismam, pasaules ekonomika aug
Šobrīd situāciju pasaules ekonomikā varētu raksturot ar teicienu "suņi rej, karavāna iet tālāk". Populisma uzvaras gājiens nav bijis tik bravūrīgs, kāds tas varēja šķist. Par spīti politiskajai nenoteiktībai, Francijā uzņēmēju valdošais noskaņojums ir labākais, kāds redzēts kopš 2007. gada krīzes.
Vēl viens populisma elements, kas jau tika pieredzēts pagājušā gada vidū, ir Brexit. Tā ietekmē mārciņas vērtība ir mazinājusies par 12%. Valūtu svārstības parasti atstāj ietekmi uz konkurētspēju un var apgrūtināt eksporta izaugsmi nākotnē. Tā kā joprojām ir spēkā tirdzniecības līgumi un britu ekonomika, tāpat kā pasaules ekonomika, šobrīd aug, tad valūtu svārstības uz eksportu nav atstājušas būtisku ietekmi. Piemēram, Latvijā preču eksports uz Lielbritāniju pērnā gada laikā ir audzis par 10%, visvairāk eksportējot koku un tā izstrādājumus.
Kaut arī pasaules ekonomika aug, joprojām pastāv arī negatīvi riski, kuru galvenais iemesls ir politika, tāpēc tai viennozīmīgi jāpievērš uzmanība – it īpaši Francijas un Itālijas vēlēšanu norisei.
Pasaules ekonomikā ir atgriezusies inflācija, šobrīd tā ir apmēram 2%, tā ietekmē iedzīvotāju un uzņēmumu uzkrāšanu un aizņemšanos. Sagaidāms, ka Latvijā inflācija šogad būs 2,5%. Ja līdzekļus krājat depozītā, tad pie esošās inflācijas pirktspēja sarūk par 2% divu gadu laikā. Paredzams, ka inflācijas kāpums būs straujāks nekā procentlikmju atgūšanās, kas nozīmē, ka aizņemties šobrīd ir izdevīgāk, jo procentlikme ir zemāka.
Latvijā ir lielo gaidu laiks
Par spīti tam, ka Latvijas ekonomika aug, iedzīvotāji ir kļuvuši pesimistiskāki. Tikai pēdējo pāris mēnešu laikā redzams, ka noskaņojums un optimisms iedzīvotāju vidū palēnām mainās. Iespējams, ka iedzīvotāji ir sapratuši, ka līdz ar ekonomikas attīstību gaidāms arī algu kāpums.
Latvijas ekonomikā izaugsmes temps kļūst straujāks. Tuvākajos gados gaidāma ekonomikas izaugsme ap 3-3,5%. Izaugsmi virzīs investīciju atgriešanās, to veicinās aktīva līdzekļu ieplūšana no struktūrfondiem. Šobrīd esam apguvuši vien 10% no Eiropas struktūrfondos pieejamajiem līdzekļiem. Tāpat augs visi lielie ekonomikas sektori – mājsaimniecību patēriņa izaugsmi veicinās algu pieaugums, gaidāms eksporta palielinājums, jo ir pastiprinājies pieprasījums eksporttirgos, un, protams, atgriezīsies investīcijas.
Iepriekšējos gados redzējām ļoti nīkulīgu investīciju un arī būvniecības sektoru. Turpmāk sagaidām, ka būvniecība būs viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas vilcējspēkiem šajā un nākamajā gadā. Lielākie ieguvēji no būvniecības sektora attīstības būs reģioni.
Pieaugs spiediens celt algas
Pērn bezdarbs Latvijā bija virs 9%. Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi, ar straujāku būvniecību un straujāku ieplūdi būvniecībā no nodarbinātības puses strauji saruks bezdarbs. Apstrādes rūpniecība un būvniecība būs tie sektori, kas spēs radīt vairāk jaunu darba vietu, savukārt tranzītsektorā darba vietu skaits saruks. Pie esošā scenārija bezdarba līmenis 2018. gadā saruks vidēji jau līdz 7,5%. Tam ir divi būtiski iemesli – jaunu darba vietu radīšana un darba spēka piedāvājuma jeb cilvēku, kas ir darba spējas vecumā, samazināšanās.
Līdz šim bruto nominālās algas gada izaugsme bija virs 5%. Ja skatāmies tuvākos pāris gadus, algas kāpums būs iespaidīgs, vidēji par 6-7%. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem palielināsies izdevumi, savukārt mājsaimniecībām – būs lielāki ienākumi un spēja tērēt vairāk.
Taču straujš algu kāpums var būt risks eksportam, jo tas var ietekmēt uzņēmumu konkurētspēju. Darbinieku atalgojums ir audzis straujāk par IKP. Likumsakarīgi, uzņēmējdarbības peļņa ir augusi lēnāk. Ja ražīgums netiek līdzi, tad cieš peļņa. Taču necelt algas nav izvēle, uzņēmumiem ir jāspēj rast risinājumi sava ražīguma attīstīšanai.
