Latvija Eiropas Savienībā un NATO
“Par Labu Latviju!” piedāvātās ārpolitikas galvenais uzdevums ir nodrošināt Latvijas neatkarību, ar ārpolitiskiem instrumentiem veicināt valsts izaugsmi un labklājību, iestāties par valsts ekonomiskajām interesēm un nodrošināt valsts pilsoņu tiesību aizsardzību ārvalstīs.
Latvija sešus gadus oficiāli ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu saimē, kas ir ietvars ciešākai sadarbībai un drošības garantija. Šo gadu laikā, aktīvi darbojoties, sniedzot savu pienesumu un izmantojot dalību iepriekš minētajās organizācijās, Latvijā nostiprinājušās eiropeiskas vērtības un pasaules uztvere, esam baudījuši tādas pašas iespējas kā citas eiroatlantiskās saimes dalībvalstis. Latvijai arī turpmāk ir jāiestājas par stipru, dalībvalstīm līdztiesīgu un jaunām dalībvalstīm atvērtu Eiropas Savienību. Domāju, ka daudzi latvieši Latvijā vēl nav novērtējuši tās izdevības, ko mums ir sniegusi dalība Eiropas Savienībā– jaunus eksporta tirgus, brīvas ceļošanas iespējas un studiju apvāršņa paplašināšanu prestižās dalībvalstu augstkolās. Tas, ko vēlamies īpaši akcentēt ir valsts konkurētspējas paaugstināšana. Mums jāatceras, ka mūsu sabiedrotie vienlaicīgi ir arī mūsu konkurenti daudzās jomās. Tāpēc ārpolitikas moto būtu jāskan – Latvijas nacionālās intereses pirmajā vietā!
Jāsaka, ka sabiedrībā Latvijas dalībai NATO tradicionāli ir daudz augstāks atbalsts nekā dalībai Eiropas Savienībā. Tas ir saprotami, ņemot vērā neseno vēsturi un atmiņas, ko tā nes līdzi. Latvija atbalsta tālāku NATO darbības modernizāciju, kas ietvertu gan tradicionālā apdraudējuma mazināšanu un alianses dalībvalstu teritoriju aizsardzību. Apvienība „Par Labu Latviju!” atbalsta Latvijas dalību starptautiskajās misijās, taču uzskatu, ka jautājumam par Latvijas dalību civilajās un militārajās operācijās Afganistānā nepieciešams rūpīgs izvērtējums, proti, vai esam sasnieguši tos mērķus, kas sākotnēji tika izvirzīti. Man dažkārt šķiet, ka mūsu puiši, kas veic ļoti svarīgu uzdevumu, principā sargājot mūsu valsts robežu, varētu justies aizmirsti, jo Latvijā ir pietrūkušas nopietnas diskusijas par šīs starptautiskās misijas rezultātiem un termiņiem. Jāparedz, ka 2011. gada vasarā tiek veikts līdzšinējās valsts dalības starptautiskajā operācijā Afganistānā rūpīgs izvērtējums, balstoties uz kuru jālemj par mūsu tālāko iesaisti. Iespējams, ka lielāku akcentu jāliek uz afgāņu drošības spēku apmācību, kā arī civilajiem projektiem.
Latvijas attiecības ar stratēģiskajiem kaimiņiem un tiešajām kaimiņvalstīm
Vēlos kliedēt bažas, ko vieš dažu politisko oponentu izteikumi, ka Latvija varētu mainīt ārpolitisko kursu austrumu virzienā un šajā sakarā kā pierādījums tiek piesaukta attiecību uzlabošanās ar Krieviju. Atbilde ir – nē, Rietumu orientāciju neesam pazaudējuši. Attiecības ar saviem stratēģiskajiem partneriem uzskatu par būtisku valsts tālākā attīstībā. Bet svarīgi ir arī pareizi definēt mūsu intereses iepretim tiešajiem kaimiņiem. Esmu vienmēr iestājies par to, lai attiecības ar Krieviju virzītu lietišķā gultnē. Pildot Latvijas ārlietu ministra pienākumus esmu daudzkārt uzsvēris, ka kaimiņu starpā dialogs ir jāuztur, mēģinot konstruktīvi vienoties par jautājumiem, kur pusēm viedokļi sakrīt. Atbalstām biznesa attīstību, un Krievija kā tiešais kaimiņš ir svarīgs partneris. Taču tajā pašā laikā ir jautājumi, kas saistās ar traģisko vēsturi un kur pusēm ir atšķirīgi viedokļi. Šajā jautājumā mēs esam nepiekāpīgi un nepieļausim nekādas atkāpes un spekulācijas par Latvijas okupācijas faktu un tā izraisītajām sekām.
Sadarbība ar diasporas latviešiem
Ar gandarījumu atceros veiksmīgo sadarbību ar ārvalstu latviešu organizācijām, īpaši Amerikas Latviešu apvienību un Pasaules Brīvo latviešu apvienību laikā, kad biju Latvijas vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs. Tāpēc uzskatu, ka sadarbībai ar tautiešu diasporu ir jābūt starp valdības prioritātēm. Manuprāt, loģisks un saprātīgs solis būtu politikas īstenošanu sadarbībai ar tautiešiem ārvalstīs nodot vienas institūcijas – Ārlietu ministrijas pārraudzībā. Šim mērķim valsts budžetā paredzams atsevišķs finansējums.
Attiecībā uz latviešu valodas un kultūras mācīšanu ārvalstīs, kas manā ieskatā ir īpaši svarīga, vēlos uzsvērt, ka interesei par valodas un kultūras apguvi ir jānāk no ģimenes, taču arī valstij ir jāveicina valodas saglabāšana diasporas tautiešu vidū. Jāteic, ka finansiālais atbalsts nav pietiekošs un šo jautājumu risināšana ir apgrūtināta. Apvienība “Par Labu Latviju” uzstās uz nepieciešamību jau 2011.gadā valsts budžetā paredzēt atsevišķu finansējumu, lai no valsts puses atbalstītu latviešu valodas apmācību ārvalstīs mītošajās latviešu kopienās, kā arī kultūras programmu īstenošanai.
Vēl viens būtisks jautājums ir par dubultpilsonības aizlieguma atcelšanu. Uzskatām, ka, raugoties nākotnē, kā arī ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, jāstiprina saite ar tautiešiem, kas devušies ārpus valsts robežām. Īpaši svarīgi tas ir ārvalstīs dzimušo bērnu gadījumā. Mēs rosināsim veikt grozījumus Pilsonības likumā, kas dotu iespējas iegūt dubultpilsonību ārvalstīs dzimušajiem bērniem – gan tad, ja abi vecāki ir Latvijas Republikas pilsoņi, gan tad, kad viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Tādējādi ar pilngadības sasniegšanu bērns, pēc paša ieskatiem, pats varēs pieņemt lēmumu, ar kuru valsti saistīt savu nākotni. Esmu pārliecināts, ka šāds solis tiek gaidīts ārvalstīs mītošo tautiešu ģimenēs. Tas ir svarīgi gan viņiem personīgi, gan valstij kopumā, rūpējoties par saviem pilsoņiem.
